Neparasta grāmata, neparasta atbilde
Laikā, kad gatavojos kristīties un tapt konfirmēts par Baznīcas locekli, jutu lielu satraukumu par to, vai esmu izvēlējies pareizo ceļu. Mūsu Gjumri Armēnijas draudzes misionāri noprata, ka es šaubos par Mormona Grāmatas patiesumu un pievienošanos Baznīcai, tādēļ viņi uzaicināja mani doties ar viņiem kopā uz klausītāju apmācībām.
Kad mēs apmeklējām pirmo māju, elders Perins jautāja klausītājai Aničkai, vai viņa ir izlasījusi uzdotās nodaļas. „Nē,” viņa teica, „es aizmirsu.” Tā nu mēs visi kopā izlasījām 2. Nefija 29–33. Lasot 29. nodaļu, mēs studējām pravietojumus par Mormona Grāmatu un citticībniekiem, kas pēdējās dienās to noraidīs, sakot: „Bībele! Bībele! Mums ir Bībele un nevar būt vēl kāda Bībele” (3. pants). Šī nodaļa stundas gaitā atstāja uz mani spēcīgu iespaidu.
Tālāk mēs devāmies uz citu māju. Kad tur lasījām Mormona Grāmatu, tēvs sievietei, ko mācījām, vaicāja mums: „Kas tā ir par grāmatu?”
Es viņam paskaidroju, ka tā ir Mormona Grāmata—vēl viena liecība par Jēzu Kristu. Viņš kļuva nikns un teica: „Mums jau ir Bībele, un nevar būt vēl cita Bībele!“
Tajā brīdī es atcerējos nodaļu, ko tikai pirms desmit minūtēm bijām lasījuši kopā ar Aničku.
Elders Perins iesāka skaidrot: „Jums ir Bībele, un tā ir nākusi no Dieva senās derības ļaudīm.” Pēc tam viņš teica: „Dievs ir radījis visus cilvēkus, un Viņš atklāj Savus vārdus Saviem bērniem—visiem cilvēkiem uz šīs zemes. Kaut gan jums ir Bībele, vai jūs nevarat pieņemt, ka Dievs Savus vārdus var dot arī citiem?” Viņš turpināja tādā pašā garā, izskaidrojot Mormona Grāmatas izcelsmi.
Es biju pārsteigts par to, kas tikko bija noticis. Šķita, ka nevar būt lielākas liecības, kas kliedētu manas šaubas par Mormona Grāmatu, kā redzēt tās pravietojumus piepildāmies.
Tagad no visas sirds varu teikt, ka Mormona Grāmata ir vispatiesākā grāmata. Es zinu, ka Dievs mūs visus mīl un ka Viņš mūs neaizmirsīs. Atkal un no jauna esmu sapratis, cik neparasts ir Mormona Grāmatas vēstījums.