Emilio ticība
Diakons parādīja man—viņa bīskapam—ko nozīmē „būt dziedinātam ar ticību.“
Pirms dažiem mēnešiem viens no mūsu bīskapijas diakoniem, Emilio, pēkšņi ļoti saslima. Ārsti nespēja noteikt slimības iemeslu. Gan viņš, gan viņa māte bija ļoti nobijušies, jo viņš kļuva vājāks un viņa stāvoklis ļoti strauji pasliktinājās. Viņa māte viņu vairākas reizes veda uz slimnīcu, bet nesaņēma nekādas atbildes.
Emilio māte viņu aizveda uz sanāksmju namu, lai viņš saņemtu priesterības svētību. Vienam no elderu kvoruma locekļiem un man, viņa bīskapam, bija privilēģija dot viņam svētību, un pirmo reizi pēc ilgiem laikiem viņš naktī gulēja labi.
Tomēr pēc pāris dienām es uzzināju, ka Emilio atgriezās slimība un viņš atkal bija slimnīcā. Mēs ar kādu brāli ātri devāmies uz slimnīcu, kur mēs varējām viņu apciemot viņa palātā. Domājot, ka, iespējams, Emilio būs zaudējis sparu slimības atgriešanās dēļ, mani īpaši sajūsmināja tas, kas notika tālāk.
Mēs runājām par Jēzu Kristu, un es paskaidroju, ka Glābējam ir vara pārvarēt visu pēc Savas gribas. Emilio atbilde mūs dziļi aizkustināja: „Bīskap, šis ir tikai vēl viens pārbaudījums. Man ir ticība tam, ka tas drīz beigsies, jo man ir ticība Jēzum Kristum.“ Mēs uzlikām savas rokas viņam uz galvas un atkal iedevām svētību.
Pēc tās nakts Emilio neticami un pilnīgi izveseļojās. Viņš varēja atgriezties pie saviem ikdienas darbiem un Baznīcā bez jebkādām grūtībām.
Emilio izrādīja tādu ticību, kas bija nepieciešama, lai Glābējs varētu izdarīt tādu pašu brīnumu, kādus Viņš veica, kad bija šeit uz zemes. Man Emilio ir piemērs par tiem, par kuriem Tas Kungs ir teicis: „Dažiem tiek dota ticība tikt dziedinātiem“ (M&D 46:19).
Tas ir brīnišķīgi, ka mums ir iespēja izmantot mūsu dzīvē priesterību un zināt, ka mums ir Debesu Tēvs, kurš mūs mīl, un ka caur ticību Viņa Dēlam mēs varam piedzīvot brīnumus šajās pēdējās dienās.