2008
Ticība Jēzum Kristum
Marta 2008


Ticība Jēzum Kristum

Attēls
Elder Russell M. Nelson

Mans ilgais ceļš, lai kļūtu par medicīnas doktoru, bija tikai sākums. Pēc tam bija darba gadi slimnīcā, izpētes darbs, apmācības specialitātē un sertifikācijas eksāmeni. Pēc tam bija daudzi mācīšanas, kalpošanas gadi un izaicinājumi jaunajā atvērtas-sirds ķirurģijas jomā. Tas viss manī radīja lielu godbijību pret cilvēka ķermeņa struktūru un funkcijām. Es biju pārliecināts, ka tā radīšana bija dievišķa.

Ievērojamais cilvēka ķermenis

Padomājiet par cilvēka ķermeņa rašanos. Tas sākas ar divu reproduktīvu šūnu savienošanos—viena no mātes un otra no tēva. Kopā šīs šūnas satur visu jaunā indivīda ģenētisko informāciju, kas uzglabājas tik mazā vietā, ko nevar saskatīt ar neapbruņotu aci. Divdesmit trīs hromosomas no katra vecāka apvienojas jaunā šūnā. Šīs hromosomas satur tūkstošiem gēnu, kas nosaka nedzimušā cilvēka fiziskās iezīmes. Aptuveni pēc 22 dienām, kad šīs šūnas ir apvienojušās, sāk pukstēt maza sirsniņa. Pēc 26 dienām sāk cirkulēt asinis. Šūnas vairojas un dalās. Dažas no tām kļūst par acīm, kas redz, citas kļūst par ausīm, kas dzird, vai par pirkstiem, kas jūt brīnumainās lietas, kas mums ir visapkārt.

Katrs orgāns ir apbrīnojams radījums. Acīm lēcas fokusējas pašas. Nervi un muskuļi ļauj divām acīm radīt trīsdimensiju attēlu. Auss pārvērš skaņas viļņus dzirdamos toņos, ko uztver smadzenes.

Sirdij ir četri smalki veidoti kambari, kas kontrolē asins plūsmas virzienu. Tie atveras un aizveras vairāk nekā 100 000 reižu dienas laikā—36 miljonus reižu gadā. Ja vien tos neizmaina slimība, tie spēj gandrīz bezgalīgi izturēt šo stresu. Nevienu cilvēka gatavotu materiālu nav iespējams locīt tik bieži un ilgi bez salūšanas. Katru dienu pieauguša cilvēka sirds pārsūknē tik lielu šķidruma daudzumu, lai piepildītu 2000 galonu (7570 litru) tvertni. Sirds virspusē ir elektrības avots, kas pārvada enerģiju uz leju pa īpašām līnijām, liekot saskaņoti darboties neskaitāmām muskuļu šķiedrām.

Padomājiet par ķermeņa rezerves sistēmām. Katram pāra orgānam ir tūlīt pieejama rezerve no sava pāra orgāna. Vienīgos orgānus, tādus kā smadzenes, sirds un aknas, baro divi asins padeves ceļi. Tas attiecīgo orgānu pasargā, ja asins plūsma pa kādu no šiem ceļiem ir traucēta.

Padomājiet par ķermeņa spējām sevi aizsargāt. Lai aizsargātu sevi no kaitējuma, ķermenis uztver sāpes. Tas rada antivielas, atbildot uz infekciju. Tās ne tikai palīdz cīnīties ar tiešo problēmu, bet arī turpina veidot pretestību pret jebkurām infekcijām nākotnē.

Padomājiet par to, kā ķermenis pats sevi salabo. Salauzti kauli saaug un no jauna kļūst stipri. Ādas brūces sadzīst pašas. Bojājums asinsritē var pats sadzīt. Ķermenis atjauno savas novecojušās šūnas.

Ķermenis regulē savas dzīvībai svarīgos komponentus. Pastāvīgi tiek pielāgoti būtisko elementu un sastāvdaļu līmeņi. Un neatkarīgi no apkārtējās vides lielajām temperatūras svārstībām ķermeņa temperatūra tiek uzturēta šaurās robežās.

Daudzu gadu pieredzes rezultātā es esmu iemācījies, ka dziedināšana notiek vienīgi tad, kad tiek paklausīts visiem likumiem attiecībā uz šo svētību.1 Ķermeņa struktūru un funkcijas pārvalda likums. Pants no Rakstiem saka tā: „Katrai valstībai ir dots likums; un arī katram likumam ir savi ierobežojumi un noteikumi.“2

Zinātnieki daudzās nozarēs novēro līdzīgu likumu un kārtības esamību, vai nu lai paredzētu plūdmaiņas, mēness fāzes vai zvaigžņu novietojumu debesīs. Šāds likums un kārtība veido visas radības pamatus. Šos likumus var atklāt un definēt. To sekas var mērīt. Šī kārtība sniedz liecību par Augstāko Radītāju.3

No otras puses, ticības esamību nevar izmērīt. Taču saistība starp ticību Dievam ar Visuma likumu un kārtību ir atklāta Rakstos:

„[Dievs] visām lietām ir devis likumu, ar ko tās kustas savā brīdī un savā laikā;

un viņu kursi ir noteikti, tieši debess un zemes kursi, kas ietver zemi un visas planētas… .

Lūk, tās visas ir valstības, un katrs cilvēks, kas ir redzējis jebkuru vai mazāko no tām, ir redzējis Dievu, rīkojoties Viņa varenībā un spēkā.“4

Radīšanas dievišķums

Svētie Raksti paziņo, ka debesis, zeme un visas lietas, kas ir uz zemes, ir dievišķi radītas.5 Raksti palīdz mums arī zināt vairāk par Dieva un Viņa Dēla, Jēzus Kristus, piedalīšanos radīšanā. Pirmajos vārdos Bībelē teikts: „Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi,“6 un „Dievs radīja cilvēku pēc sava tēla … vīrieti un sievieti Viņš radīja.“7 Ābrahāma grāmatā mācīts, ka „Dievi devās lejā, lai izveidotu cilvēku pēc Sava tēla, pēc Dievu tēla lai izveidotu to, vīrieti un sievieti lai Viņi izveidotu tos.“8

Rakstos pierakstītas Debesu Tēva izjūtas pret Viņa Mīļoto Dēlu un pret katru cilvēku: „Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.“9

Jāņa evaņģēlijs iesākas ar šādu paziņojumu:

„Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs.

Tas bija iesākumā pie Dieva.

Caur Viņu viss ir radies, un bez Viņa nekas nav radies, kas ir.“10

Raksti norāda, ka Dieva Vārds11 ir Jēzus Kristus—Dieva personīgais kalpotājs Visuma pārvaldē un visas dzīvības Radītājs.

Šo faktu mūsu Debesu Tēvs apstiprināja Mozum, sakot:

„Un ar Sava spēka vārdu Es tās esmu radījis [zemi un cilvēkus uz tās], kas ir Mans Vienpiedzimušais Dēls, kurš ir pilns labvēlības un patiesības.

Un pasaules bez skaita Es esmu radījis; un arī tās Es radīju pats Savam nodomam; un ar Dēlu Es tās radīju, kurš ir Mans Vienpiedzimušais.“12

Daudzi citi Rakstu panti apstiprina, ka Tēva vadībā Jēzus Kristus ir Radītājs.13 Viena no iespaidīgākajām ir Viņa paša personīgā liecība: „Lūk, Es esmu Jēzus Kristus, Dieva Dēls. Un Es radīju gan debesis, gan zemi, un visas lietas, kas tanīs ir. Es biju ar Tēvu no sākuma.“14

Aktīva ticība Jēzum Kristum

Lai cilvēks pieņemtu šo koncepciju, vajadzīga aktīva ticība. Ticība ir personīgās liecības pamats. Pirmie evaņģēlija principi sākas ar ticību Tam Kungam Jēzum Kristum.15 Pāvils teica, ka „ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas, cerams, pārliecība par neredzamām lietām.“16 Viņš lūdza, „lai Kristus, jums ticību turot, mājotu jūsu sirdīs, un jūs iesakņotos un stipri stāvētu mīlestībā … un izprastu Kristus mīlestību.“17 Pāvils mūs mudināja „[sasniegt] vienību Dieva Dēla ticībā un atziņā.“18

No Mormona Grāmatas mēs uzzinām, ka „mūsu ticības dēļ mēs topam dzīvi Kristū… . Un mēs runājam par Kristu, mēs priecājamies par Kristu, mēs sludinām par Kristu, mēs pravietojam par Kristu, un mēs rakstām saskaņā ar mūsu pravietojumiem, lai mūsu bērni varētu zināt, pie kura avota meklēt savu grēku piedošanu.“19

Mormona Grāmatā ir arī atklātas svētības, kas nāk ticības dēļ. Mēs lasām: „Jums ir jāvirzās uz priekšu ar nelokāmību Kristū, esot ar pilnīgu cerības spožumu un ar mīlestību uz Dievu un uz visiem cilvēkiem. Tāpēc, ja jūs virzīsities uz priekšu, baudot Kristus vārdu, un pastāvēsit līdz galam, lūk, tā saka Tēvs: Jums būs mūžīgā dzīve.“20 Tā ir „lielākā no visām Dieva dāvanām.“21

Aktīva ticība Tam Kungam mūs vada pilnīgot savu pievēršanos un izkopt apņemšanos Viņa svētajam darbam. Mēs kļūstam par derības bērniem, mēs kļūstam par Viņa bērniem. Raksti to apstiprina tā: „Un tagad, tās derības dēļ, ko jūs noslēdzāt, jūs tiksit saukti par Kristus bērniem, Viņa dēliem un Viņa meitām, jo lūk, šai dienā Viņš garīgi ir dzemdinājis jūs; jo jūs sakāt, ka jūsu sirdis ir izmainījušās caur ticību Viņa Vārdam; tādēļ jūs esat dzimuši no Viņa un kļuvuši par Viņa dēliem un Viņa meitām.“22

Aktīva ticība Tam Kungam rada pievēršanos, varenu pārmaiņu sirdī,23 pārmaiņas domāšanā no pasaules ceļiem uz Dievības ceļiem. Tā liek cilvēkam nožēlot savus grēkus „ar visu sirds nodomu.“24 Alma papildināja: „Sludini tiem grēku nožēlošanu un ticību Tam Kungam Jēzum Kristum; māci viņiem pazemoties un būt lēnprātīgiem un no sirds pazemīgiem; māci viņiem izturēt katru velna kārdinājumu ar viņu ticību Tam Kungam Jēzum Kristum.“25

Mormona Grāmata pastāv arī tādēļ, lai pārliecinātu jūdu un citticībnieku, ka Jēzus ir Kristus, Mūžīgais Dievs.26 Tie, kas lasa Mormona Grāmatu un ticībā lūdz, vai grāmata ir patiesa, gūst liecību par tās patiesumu. Tie arī uzzina, ka „Jēzus Kristus ir pasaules Glābējs [un] ka Džozefs Smits ir Viņa atklāsmju saņēmējs un pravietis šinīs pēdējās dienās.“27

Ticība Jēzum Kristum ir būtiski svarīga glābšanai un paaugstināšanai

Ticība Jēzum Kristum nes ne tikai svētības šajā dzīvē, bet tā ir būtiski svarīga mūsu mūžīgajai glābšanai un paaugstināšanai. Rakstos pasludināts: „Visiem cilvēkiem ir jānožēlo grēki un jātic Jēzus Kristus Vārdam, un jāpielūdz Tēvu Viņa Vārdā, un jāpastāv ticībā Viņa Vārdam līdz galam, vai arī viņi nevar tikt izglābti Dieva valstībā.“28 Tas Kungs arī tur vecākus atbildīgus, lai tie mācītu saviem bērniem ticību „Kristum, dzīvā Dieva Dēlam.“29

Es liecinu, ka Jēzus ir Kristus, dzīvā Dieva Dēls. Viņš ir mūsu Radītājs, Glābējs un Pestītājs,30 Aizstāvis Tēva priekšā,31 Atbrīvotājs32 un Vecās Derības Jehova.33 Viņš ir apsolītais Imanuēls,34 svaidītais Mesija35 un lielais Piemērs mums.36 Kādu dienu Viņš atgriezīsies, lai lemtu un valdītu kā ķēniņu Ķēniņš un kungu Kungs.37 Galu galā katrs no mums stāvēs Viņa priekšā tiesas dienā.38 Es lūdzu par katru no mums, lai mūsu individuālā ticība būtu Viņam pieņemama.

Atsauces

  1. Šo koncepciju izveidoja Tas Kungs, kad Viņš teica: „Kad mēs iegūstam jebkuru svētību no Dieva, tas ir caur paklausību tam likumam, ar ko tā ir noteikta“ (M&D 130:21).

  2. M&D 88:38.

  3. Skat. Almas 30:44.

  4. M&D 88:42–43, 47.

  5. Skat. Kolosiešiem 1:16; Mosijas 4:2, 9; 5:15; Almas 18:28; 22:10; Mozus gr. 3:5.

  6. 1. Mozus 1:1.

  7. 1. Mozus 1:27.

  8. Ābrahāma 4:27.

  9. Jāņa 3:16.

  10. Jāņa 1:1–3.

  11. Grieķu valodā Logos (kas nozīmē „vārds“) ir cits vārds Kristum.

  12. Mozus gr. 1:32–33; pievienots uzsvērums.

  13. Skat. Efeziešiem 3:9; Mosijas 3:8–11; Helamana 14:12; Mormona 9:8–14.

  14. 3. Nefijs 9:15. Bez tam Tas Kungs paziņoja: „Lūk, Es esmu Jēzus Kristus, dzīvā Dieva Dēls, kas radījis debesis un zemi, gaisma, kura nevar tikt noslēpta tumsībā“ (M&D 14:9).

  15. Skat. Ticības Apliecinājumi 1:4.

  16. Ebrejiem 11:1.

  17. Efeziešiem 3:17–19.

  18. Efeziešiem 4:11–13; skat. arī Galatiešiem 3:26–29.

  19. 2. Nefija 25:25–26.

  20. 2. Nefija 31:20; skat. arī Ēnosa 1:8; Mosijas 3:12.

  21. M&D 14:7.

  22. Mosijas 5:7.

  23. Skat. Almas 5:12–14.

  24. 2. Nefija 31:13; skat. arī Jēkaba gr. 6:5; Mosijas 7:33; 3. Nefijs 10:6; 12:24; 18:32.

  25. Almas 37:33; skat. arī Mormona 9:37; Moronija 7:25–26, 33–34, 38–39.

  26. Skat. Mormona Grāmatas titullapa.

  27. Mormona Grāmatas ievads.

  28. M&D 20:29.

  29. M&D 68:25; skat. arī Mozus gr. 6:57–62.

  30. Skat. Jesajas 49:26; 60:16; 1. Nefija 21:26; 2. Nefija 6:18.

  31. Skat. M&D 29:5; 110:4.

  32. Skat. 2. Samuēla 22:2; M&D 138:23.

  33. Skat. M&D 110:3.

  34. Skat. Jesajas 7:14.

  35. Skat. 2. Nefija 25:14–19.

  36. Skat. Jāņa 13:15; 3. Nefijs 27:21.

  37. Skat. Jāņa atkl. 17:14; 19:16.

  38. Skat. Jāņa atkl. 20:12; 1. Nefija 15:33; 2. Nefija 9:22, 44; 28:23; Almas 5:15; 3. Nefijs 27:14; Mormona 3:20; 9:8–14.

Drukāt