2008
Skaidrās un vērtīgās patiesības
Marta 2008


Skaidrās un vērtīgās patiesības

Mēs esam svētīti ar Pēdējo Dienu Svētajiem Rakstiem, kā arī ar Bībeli, kas māca mūs un liecina par Jēzu Kristu. Tālāk sniegtas 25 patiesības par Glābēju ar attiecīgiem Svēto Rakstu pantiem un Pēdējo Dienu praviešu mācībām. (Šī tabula nav visaptverošs mācību saraksts par šīm tēmām. Vairāk par šīm tēmām skat. „Dzīvais Kristus—Apustuļu liecība,“ šī numura 42. lpp.)

Mācība

No Bībeles

No Pēdējo Dienu Svētajiem Rakstiem un praviešiem

1 Tēvs, Dēls un Svētais Gars ir trīs atsevišķas un atšķirīgas būtnes.

„Jo trīs ir, kas dod liecību debesīs: Tēvs, Vārds un Svētais Gars, un šie trīs ir viens“ (1. Jāņa 5:7; skat arī Mateja 3:16–17; Ap. d. 7:55).

„Es vienmēr esmu sludinājis, ka Dievs ir atsevišķa būtne, Jēzus Kristus ir atsevišķa un atšķirīga būtne no Dieva Tēva un ka Svētais Gars ir atsevišķa būtne un gars—un Viņi trīs ir atsevišķas būtnes un trīs Dievi“ (Džozefs Smits, Teachings of Presidents of the Church: Joseph Smith [2007], 41–42).

2 Tēvam un Dēlam ir ķermenis no miesas un kauliem, Svētais Gars ir gars.

„Aptaustait Mani un apskatait; jo garam nav miesas un kaulu, kā jūs redzat Man esam“ (Lūkas 24:39; skat arī 1. Mozus 5:1; Jāņa 14:9; Filipiešiem 3:21).

„Tēvam ir ķermenis no miesas un kauliem, tikpat taustāms kā cilvēka, Dēlam arī; bet Svētajam Garam nav ķermeņa no miesas un kauliem, bet tas ir gars. Ja tas tā nebūtu, Svētais Gars nevarētu mājot mūsos“ (M&D 130:22; skat. arī 3. Nefijs 11:13–15).

3 Trīs Dievības locekļi ir pilnīgi vienoti Viņu mērķī.

„Svētais Tēvs, uzturi tos Savā Vārdā, ko Tu Man esi devis, lai viņi ir viens, itin kā mēs“ (Jāņa 17:11).

„Viņi ir atšķirīgas būtnes, bet tās vieno mērķis un centieni. Viņi ir vienoti, īstenojot diženo un dievišķo pestīšanas un paaugstināšanas ieceri Dieva bērniem“ (Gordon B. Hinckley, „In These Three I Believe,“ Liahona, 2006. g. jūl. 8; skat. arī 3. Nefijs 11:27).

4 Dieva darbs un slava ir īstenot cilvēka nemirstību un mūžīgo dzīvi.

„Bet tagad ir redzama tapusi, mūsu Pestītājam Kristum Jēzum parādoties, kas ir iznīcinājis nāves varu un cēlis gaismā dzīvību un neiznīcību ar evaņģēliju“ (2. Tim. 1:10; skat. arī Jāņa 3:16–17; 1. korintiešiem 15:22; Ebrejiem 9:11–12, 28).

„Jo lūk, šis ir Mans darbs un Mana godība—īstenot cilvēka nemirstību un mūžīgo dzīvi“ (Mozus 1:39; skat. arī M&D 29:43).

5 Jēzus Kristus bija sākumā ar Tēvu un ir Pirmdzimtais.

„Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs.“

Tas bija iesākumā pie Dieva“ (Jāņa 1:1–2; skat. arī Romiešiem 8:29; Ebrejiem 1:5–6).

„Es biju sākumā ar Tēvu, un Es esmu Pirmdzimtais“ (M&D 93:21; skat. arī 3. Nefijs 9:15; Mozus gr. 2:26).

6 Pirmsmirstīgajā pasaulē Debesu Tēvs par Glābēju izvēlējās Jēzu Kristu.

„[Kristus bija] iepriekš izredzēts pirms pasaules radīšanas, bet atklāts laiku beigās jūsu dēļ“ (1. Pētera 1:20; skat. arī Jāņa atkl. 13:8).

„Mans Mīļotais Dēls, kurš bija Mans Mīļotais un Izraudzītais kopš sākuma, sacīja uz Mani: Tēvs, Tava griba tiks darīta, un gods būs Tavs mūžīgi“ (Mozus gr. 4:2; skat. arī Etera 3:14).

7 Sava Tēva vadībā Jēzus bija zemes Radītājs.

„Caur Viņu viss ir radies, un bez Viņa nekas nav radies, kas ir“ (Jāņa 1:3; skat. arī Jesajas 40:28; Kolosiešiem 1:16).

„Lūk, Es esmu Jēzus Kristus, Dieva Dēls. Un Es radīju gan debesis, gan zemi, un visas lietas, kas tanīs ir“ (3. Nefijs 9:15; skat. arī Mosijas 3:8; Mozus gr. 1:33).

8 Jēzus Kristus ir Vecās Derības Jehova.

„Jēzus atbildēja viņiem: Patiesi, patiesi Es jums saku: pirms Ābrahāms tapa, esmu Es“ (Jāņa 8:58; skat. arī 1. Mozus 22:14; 1. korintiešiem 10:1–4).

„Mēs savās sirdīs nesam noteiktu un nesatricināmu pārliecību par Kunga Jēzus Kristus dievišķo misiju. Viņš bija Vecās Derības diženais Jehova, Radītājs, kurš Sava Tēva vadībā radīja visas lietas“ (Gordon B. Hinckley, „A Season for Gratitude,“ Liahona, 1997. g. dec., 4; skat. arī Ābrahāma 2:8).

9 Jēzus ir Tēva Vienpiedzimušais miesā.

„Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū, un mēs skatījām Viņa godību, tādu godību kā Tēva vienpiedzimušā Dēla, pilnu žēlastības un patiesības“ (Jāņa 1:14; skat. arī Jāņa 3:16).

„Es zinu, ka Jēzus Kristus nāks, jā, Dēls, Tēva Vienpiedzimušais, pilns labvēlības, žēlastības un patiesības. Un lūk, tas ir Viņš, kas nāk, lai uzņemtos pasaules grēkus, jā, katra cilvēka grēkus, kas nelokāmi tic Viņa Vārdam“ (Almas 5:48; skat. arī Almas 9:26; M&D 93:11).

10 Jēzus ir pilnīgs piemērs cilvēcei.

„Jo Es jums priekšzīmi esmu devis, lai jūs darītu, kā Es jums esmu darījis“ (Jāņa 13:15; skat. arī 1. Pētera 2:21).

„Viens no mūsu esības galvenajiem mērķiem—lai mēs pielāgotos Viņa tēlam un līdzībai, kurš dzīvoja miesā bez vainas—nevainojams, tīrs un neaptraipīts! Kristus nāca ne tikai, lai izpirktu pasaules grēkus, bet lai visai cilvēcei sniegtu piemēru un izveidotu Dieva pilnības, Dieva likuma un paklausības Tēvam standartu“ (Džozefs F. Smits, Teachings of Presidents of the Church: Joseph F. Smith [1998], 151; skat. arī 2. Nefija 31:16; 3. Nefijs 18:16).

11 Kad Tas Kungs uzsāka Savu kalpošanu uz zemes, Viņš izveidoja Baznīcu.

„Viņš arī devis citus par apustuļiem, citus par praviešiem, citus par evaņģēlistiem, citus par ganiem un mācītājiem,

lai svētos sagatavotu kalpošanas darbam, Kristus miesai par stiprinājumu“ (Efeziešiem 4:11–12; skat. arī Mateja 6:18; Lūkas 6:13).

„Mēs ticam tai pašai organizācijai, kas pastāvēja agrīnajā baznīcā, proti—apustuļiem, praviešiem, mācītājiem, skolotājiem, evaņģēlistiem, un tā tālāk“ (Ticības Apliecinājumi 1:6; skat. arī 3. Nefijs 12:1).

12 Glābējs atdeva Savu dzīvību, lai izpirktu visas cilvēces grēkus.

„Jo tās ir Manas jaunās derības asinis, kas par daudziem tiek izlietas grēku piedošanai“ (Mateja 26:28; skat. arī Jesajas 53:5–6; 1. Jāņa 2:1–2).

„Jo lūk, Es, Dievs, esmu izcietis tās par visiem, lai viņi varētu neciest, ja tie nožēlos grēkus; …

šīs ciešanas lika Man, tieši Dievam, lielākajam no visiem, trīcēt aiz sāpēm un asiņot katrā porā, un ciest gan miesā, gan garā—un gribēju, lai Es varētu nedzert to rūgto biķeri, un izvairīties—

tomēr, gods lai ir Tēvam, un Es baudīju to un pabeidzu Savus sagatavošanas darbus cilvēku bērniem“ (M&D 19:16, 18–19; skat. arī 1. Nefija 11:32–33).

13 Vienīgi Jēzus spēja samaksāt sodu par mūsu grēkiem.

„Nav pestīšanas nevienā citā; jo nav neviens cits vārds zem debess cilvēkiem dots, kurā mums lemta pestīšana“ (Ap. d. 4:12).

„Viņš spēja paveikt Savu misiju, jo Viņš bija Dieva Dēls un Viņam bija spēks no Dieva… .

Nevienai mirstīgai būtnei nav spēka vai spējas izpirkt visus citus mirstīgos no viņu zudušā un kritušā stāvokļa, ne arī kāds spētu brīvprātīgi atdot savu dzīvību un tādējādi īstenot visu mirstīgo vispārējo augšāmcelšanos.

Vienīgi Jēzus Kristus spēja un vēlējās paveikt šādu izpērkošu mīlestības rīcību“ (Ezra Taft Benson, „Jesus Christ—Our Savior and Redeemer,“ Tambuli, 1990. g. dec., 5; skat. arī Almas 34:8–10).

14 Jēzus ir sarāvis nāves saites.

„Bet nu Kristus ir uzmodināts no miroņiem, Viņš kā pirmais no mirušajiem“ (1. korintiešiem 15:20; skat. arī Jāņa 14:19; 1. korintiešiem 15:54).

„Tad nu ir nāve, kas tiek saukta par laicīgo nāvi; un Kristus nāve atraisīs šīs laicīgās nāves saites, ka visi tiks augšāmcelti no šīs laicīgās nāves“ (Almas 11:42; skat. arī Mosijas 16:7–8; Almas 22:14).

15 Jēzus ir pasaules Glābējs un Pestītājs.

„Un mēs esam redzējuši un apliecinām, ka Tēvs ir sūtījis Savu Dēlu par pasaules Glābēju“ (1. Jāņa 4:14; skat. arī Lūkas 2:11).

„Viņš nāk pasaulē, lai Viņš varētu izglābt visus cilvēkus, ja viņi paklausīs Viņa balsij; jo lūk, Viņš izcieš sāpes par visiem cilvēkiem; jā, katras dzīvas radības sāpes, gan vīriešu, gan sieviešu un bērnu, kuri pieder Ādama ģimenei“ (2. Nefija 9:21; skat. arī M&D 66:1; Mozus gr. 1:6).

16 Jēzus ir Jaunās Derības Mesija.

„Sieva Viņam saka: Es zinu, ka jānāk Mesijam, kas saukts Kristus. Kad Viņš nāks, Tas mums visu izstāstīs.

Jēzus viņai saka: Es tas esmu, kas ar tevi runā!“ (Jāņa 4:25–26; skat. arī Lūkas 4:16–21).

„Jā, tieši seši simti gadus no tā laika, kad mans tēvs pameta Jeruzālemi, pravietis Dievs Tas Kungs cels no jūdu vidus—tieši Mesiju jeb, citiem vārdiem, pasaules Glābēju“ (1. Nefija 10:4; skat. arī 2. Nefija 2:26; Mozus gr. 7:53).

17 Tas Kungs kalpoja starp Savām „citām avīm“ senajā Amerikas kontinentā.

„Man vēl ir citas avis, kas nav no šīs kūts; arī tās Man jāatved; arī viņas dzirdēs Manu balsi, un būs viens ganāms pulks un viens gans“ (Jāņa 10:16).

„Un patiesi Es saku jums, ka jūs esat tie, par kuriem Es teicu: Citas avis Man vēl ir, kas nav no šīs ganāmpulka, arī tās Man jāatved, un viņas dzirdēs Manu balsi; un būs viens ganāmpulks un viens Gans“ (3. Nefijs 15:21; skat. arī 3. Nefijs 19:2–3; 26:13, 15).

18 Jēzus ir mūsu Starpnieks un Aizstāvis Tēva priekšā.

„Jo ir viens Dievs, kā arī viens starpnieks starp Dievu un cilvēkiem—cilvēks Kristus Jēzus“ (1. Tim. 2:5; skat. arī 1. Jāņa 2:1).

„Priecājieties savā sirdī un līksmojieties; jo Es esmu jūsu vidū un esmu jūsu aizstāvis Tēva priekšā“ (M&D 29:5; skat. arī 2. Nefija 2:27–28; M&D 45:3–5).

19 Tas Kungs ir pasaules gaisma un dzīvība.

„Tad Jēzus atkal runāja uz viņiem, sacīdams: ES ESMU pasaules gaisma; kas seko Man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma“ (Jāņa 8:12; skat. arī Psalmi 27:1; Jāņa 1:9).

„Jo patiesi Es saku jums, ka Es esmu Alfa un Omega, sākums un gals, pasaules gaisma un dzīvība—gaisma, kas spīd tumsībā un tumsība to nesaprot“ (M&D 45:7; skat. arī Mosijas 16:9; M&D 12:9).

20 Jēzus var palīdzēt Saviem ļaudīm viņu vājībās.

„Jo tāpēc, ka Viņš pats kārdināts un cietis, Viņš var palīdzēt tiem, kas tiek kārdināti“ (Ebrejiem 2:18; skat. arī Jesajas 53:5).

„Un Viņš uzņemsies nāvi, lai viņš varētu atraisīt nāves saites, kas saista Viņa ļaudis; un Viņš uzņemsies viņu vājības, lai Viņš varētu tikt piepildīts ar žēlastību miesā, lai Viņš varētu zināt miesā, kā palīdzēt Saviem ļaudīm viņu vājībās“ (Almas 7:12; skat. arī M&D 62:1).

21 Glābējs var izmainīt cilvēka dabu.

„Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns“ (2. korintiešiem 5:17; skat. arī 1. Jāņa 5:4).

„Nebrīnies, ka visai cilvēcei, jā, vīriem un sievām, visām tautām, ciltīm, valodām un tautībām ir jāpiedzimst no jauna; jā, jāpiedzimst no Dieva, izmainoties no viņu miesīgā un kritušā stāvokļa uz taisnīguma stāvokli, būdami Dieva pestīti, kļūdami Viņa dēli un meitas;

un tā viņi top jaunas radības; un, kamēr viņi to neizdara, viņi nekādā ziņā nevar iemantot Dieva valstību“ (Mosijas 27:25–26; skat. arī Mosijas 5:2, 7; Almas 5:14).

22 Tas Kungs pēdējās dienās ir atjaunojis Savu sākotnējo Baznīcu.

„Un Tas Kungs liktu nākt atspirgšanas laikiem un sūtītu jums izredzēto Kristu Jēzu,

kas debesīm jāuzņem līdz tam laikam, kad viss būs panākts, par ko Dievs jau kopš seniem laikiem runājis ar svēto praviešu muti“ (Ap. d. 3:20–21; skat. arī Mateja 17:11).

„Un arī tiem, kam šīs pavēles tika dotas, varētu būt spēks ielikt šīs baznīcas pamatu, un varētu to izvest laukā no krēslas un tumsas, vienīgo patieso un dzīvo baznīcu uz visas zemes virsmas, ar kuru Es, Tas Kungs, esmu ļoti apmierināts“ (M&D 1:30; skat. arī M&D 20).

23 Jēzus vada Savu Baznīcu caur Saviem izraudzītiem praviešiem.

„Nams, uzcelts uz apustuļu un praviešu pamata, kura stūra akmens ir Kristus Jēzus“ (Efeziešiem 2:20).

„Baznīcas galva ir Tas Kungs Jēzus Kristus. Šī ir Viņa Baznīca. Taču uz zemes to vada mūsu pravietis“ (Gordon B. Hinckley, „The Church Is on Course,“ Ensign, 1992. g. nov., 53; skat. arī M&D 21:1–5).

24 Kādu dienu Jēzus atgriezīsies uz zemes.

„Šis Jēzus, kas uzņemts prom no jums debesīs, tāpat nāks, kā jūs Viņu esat redzējuši debesīs aizejam“ (Ap. d. 1:11; skat. arī 1. tesaloniķiešiem 4:16; Jāņa atkl. 1:7).

„Jo Es atklāšu Sevi no debesīm ar spēku un lielu godību, ar visiem debesu pulkiem, un dzīvošu taisnībā ar cilvēkiem uz zemes tūkstoš gadus, un ļaunie nepastāvēs“ (M&D 29:11; skat. arī M&D 34:6; Mozus gr. 7:62–64).

25 Tas Kungs pasauli tiesās taisnīgi.

„Viņš nolicis dienu, kurā Viņš pasauli taisnīgi tiesās“ (Ap. d. 17:31; skat. arī Psalmi 9:8; Jesajas 11:3–4).

„Kas nožēlo savus grēkus un top kristīts Manā Vārdā, tiks piepildīts; un, ja tas pastāvēs līdz galam, lūk, viņu Es turēšu nevainīgu Sava Tēva priekšā tanī dienā, kad Es stāvēšu, lai tiesātu pasauli“ (3. Nefijs 27:16; skat. arī M&D 19:1–3).