Te mau pānie ’e te mau mōhina

Nā Chieko N. Okazaki

Nō ni’a i te tuahine Okazaki

’Ua pa’ari ’o Chieko Nishimura Okazaki (1926-2011) i Hawaii, Fenua Marite, i roto i te hō’ē ’utuāfare Tāpōne e ha’apa’ora’a Boudha. ’Ua tomo mai ’oia i roto i te ’Ēkālesia i te 15ra’a o tōna matahiti.

I reira, ’ua ’ite te tuahine Okazaki i te fifi o tōna ti’ara’a i te pae ta’ata tumu ’e te peu tumu. Nō tō rāua pe’ape’a i te huru hi’ora’a o te ta’ata ’ia rāua i muri a’e i te topitara’ahia ’o Pearl Harbor, i Hawaii, nā te nu’u fa’ehau Tāpōne, ’ua ha’aputuputu ’e ’ua tūtu’i te tuahine Okazaki ’e tōna metua vahine i tā rāua mau tāpa’o ha’amana’ora’a Tāpōne ato’a. I muri iho ’ua hi’o atu ’oia i roto i te hi’o ’e ’ua parau, « e ’ore roa vau e ta’ahi tō’u ava’e i te fenua Tāpōne. E ’ere au te ta’ata Tāpōne i roto i tō’u ’ā’au. E’ita rā e nehenehe iā’u ’ia horo ’ē atu iā’u nei. E Tāpōne tō’u mau mata, tō’u ’iri, ’e tō’u rouru ».¹

’Ua fa’aruru te tuahine Okazaki i roto i te roara’a o tōna orara’a i te tahi nūna’a ’ē. ’Ua ha’amata ’oia i te ha’api’i i te tamari’i i muri noa a’e i te Tama’i Piti o te Ao nei i te taime a ’ū’ana ai te mana’o pāto’i i te nūna’a Tāpōne i te Fenua Marite. E toru metua vahine tei ’ore i fa’ati’a i tā rātou mau tamari’i ’ia haere i roto i tāna piha ha’api’ira’a. ’Aita rā i maoro roa ’ua manuia te tuahine Okazaki ’ia fāri’i fa’ahou ia rātou.²

’Ua riro te tuahine Okazaki ’ei vahine mātāmua tei tāvini i roto i nā pupu fa’atere vahine ’e toru : A tahi, Te Feiā ’Āpī Tamahine, i muri iho te Paraimere, ’e i muri iho te Sōtaiete Tauturu.³

Teie poro’i e tufa’a ïa nō tāna a’ora’a i te ’āmuira’a rahi nō ’Ēperēra 1996 nō ni’a i te hō’ēra’a ’e te raura’a (’ua fa’atītī’aifarohia te fa’atomara’a ’e te pāpā’ira’a).

’Ua hōro’a mai te Atua ia tātou e rave rahi mau tārēni, ’e ’ua rau te huru, ’e e rave rahi ta’a-’ē-ra’a, te mea faufa’a rahi rā o tō tātou ïa ’itera’a i te tahi ’e te tahi—’e mau tamari’i ana’e tātou nāna.

Tā tātou tītaura’a ’ei mau melo nō te ’Ēkālesia o te ha’api’ira’a ïa tātou pā’āto’a i te tahi ’e te tahi, ’ia here pā’āto’a tātou i te tahi ’e te tahi ’e ’ia tupu pā’āto’a ana’e tātou.

E mea faufa’a rahi te mau ha’api’ira’a tumu o te ’evanelia. E mea faufa’a rahi te reira, e ’ere rā te pū’ohura’a i te mea tītauhia. E fa’a’ite atu vau i te hō’ē hi’ora’a ’ōhie nō te fa’a’ite i te huru-’ē-ra’a i rotopū i te mau ha’api’ira’a tumu a te ’Ēkālesia ’e te pū’ohura’a peu tumu. Teie te hō’ē mōhina ’e pēti nō Utaha, tei fa’aineinehia e te hō’ē metua vahine nō Utaha nō te fa’a’amu i tōna ’utuāfare i te hō’ē tau hiona. ’Aita te mau metua vahine nō Hawaii e tāmōhina i te mā’a hotu. E pāfa’i nava’i noa rātou i te mā’a hotu nō te tahi nau mahana ma te tu’u atu i te reira i roto i te mau pānie mai teie nō tō rātou ’utuāfare. I roto i teie pānie, te hō’ē ïa vī, te mau mei’a, te hō’ē painapo, ’e te hō’ē ’ī’īta… tei pāfa’ihia ’e te hō’ē metua vahine Porinetia nō te fa’a’amu i tōna ’utuāfare i te hō’ē vāhi i reira te mā’a hotu e para noa ai i te tā’āto’ara’a o te matahiti.

E mau fāri’i ta’a ’ē ïa te pānie ’e te mōhina, hō’ē ā rā te mā’a : E mā’a hotu nō te hō’ē ’utuāfare. E mea tano ānei te mohina ’e e mea hape ānei te pānie ? ’Aita, ’ua tano nā fāri’i to’opiti. ’Ua tano te mau fāri’i ’ia au i te peu tumu ’e te mau hina’aro o te nūna’a ta’ata. ’E ’ua tano teie nā fāri’i to’opiti nō te mā’a tā rāua e fāri’i ra, ’oia ho’i te mā’a hotu.

E aha ïa teie nei te mā’a hotu ? ’Ua parau mai Paulo ia tātou ē : « Te mau hotu o te Vārua ’oia ho’i te hina’aro ïa, te ’oa’oa, te hau, te fa’a’oroma’i, te marū, te maita’i, te fa’aro’o, te māmahu, [’e] te hitahita ’ore » [Galatia 5:22-23]. I roto i te autuahinera’a ’o te Sōtaiete Tauturu, i roto i te autaea’era’a ’o te mau pupu ’autahu’ara’a, i te haere ’āmuira’a mai ma te tura nō te ’amu i te ’ōro’a, e fa’atāhō’ē ïa te hotu o te Vārua ia tātou i roto i te here, te ’oa’oa, ’e te hau i roto ānei i te Sōtaiete Tauturu i Taipei ’aore rā i tonga, i roto ānei i te pupu ’autahu’ara’a i Montana ’aore rā i Mehiko, ’e i roto ānei i te purera’a ’ōro’a i Fiji ’aore rā i te fenua Philipino…

I tō’u pi’ira’ahia i te Peresidenira’a Rahi o te Sōtaiete Tauturu, ’ua parau te peresideni [Gordon B.] Hinckley iā’u « te ’āfa’i mai nei ’oe i te hō’ē maita’i ta’a ’ē i teie peresidenira’a. E ’itehia ’oe mai te hō’ē o te ti’a nō te mau vahine i tera atu pae o te mau ’ōti’a o te Fenua Marite ’e Canada… E ’ite rātou i roto ia ’oe te hō’ē fa’ahōho’ara’a nō tō rātou hō’ēra’a e te ’Ēkālesia. ’Ua hōro’a mai ’oia i te hō’ē ha’amaita’ira’a ’ia mātara tō’u arero ’a a’o ai au i te mau ta’ata.⁴

… [’Ia a’o ana’e au i roto i te tahi atu mau fenua,] ’ua nehenehe iā’u ’ia ’ite i te Vārua i te ’āfa’ira’a i tā’u mau parau i tō rātou ra ’ā’au, ’e ’ua nehenehe iā’u ’ia ’ite i « te hotu o te Vārua » o te fa’ahaere mai iā’u i tō rātou here, tō rātou ’oa’oa ’e tō rātou fa’aro’o. ’Ua nehenehe iā’u ’ia ’ite i te Vārua i te fa’ahō’ēra’a ia mātou.

E au mau taea’e ’e mau tuahine, e mau pēti ’aore rā e ’ī’īta ānei tā ’outou mā’a hotu, e ’āfa’i mai ānei ’outou i te reira i roto i te mau mōhina ’aore rā i roto i te mau pānie, tē ha’amāuruuru nei mātou ia ’outou nō te pupura’a mai i te reira nā roto i te here. E te Metua i te Ao ra, ’ia hō’ē nā mātou ’e ’ia riro mātou ’ei mau tamari’i nā ’oe,⁵ tē pure nei au nā roto i te i’oa mo’a o tō tātou Fa’aora, ’o Iesu Mesia, ’āmene.