„Brāļi un māsas Tai Kungā”, Liahona, 2023. g. sept.
Brāļi un māsas Tai Kungā
„Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu” — un Viņš ir devis mums citam citu.
Kristus uzceļ no mirušajiem atraitnes dēlu Naines pilsētā.
Ceļā no Kapernaumas mūsu Glābējs devās uz pilsētu, ko sauca par Naini. Netālu no pilsētas vārtiem Viņš ieraudzīja kādu bēru ceremoniju. Sava vienīgā bērna pāragrās nāves dēļ trūcīgā atraitne bija palikusi pilnīgi viena.
„Un, to redzējis, Tas Kungs par to iežēlojās un tai sacīja: „Neraudi!”
Un piegājis Viņš aizskāra zārku, un nesēji apstājās, un Viņš sacīja: „Jaunekli, Es tev saku: celies augšā!””
Kad jauneklis piecēlās sēdus un sāka runāt, Jēzus „to atdeva viņa mātei” (skat. Lūkas 7:11–15; uzsvērums pievienots).
Savā kalpošanas laikā, kalpodams vienam vai deviņdesmit deviņiem,1 mūsu Glābējs parādīja nevainojamu līdzjūtības, ticības, cerības, žēlsirdības, mīlestības, piedošanas, žēlastības un kalpošanas paraugu.2 Viņš aicina katru no mums: „Nāc Man līdzi!” (Lūkas 18:22) un kļūsti „[tāds] kā Es” (3. Nefija 27:27).3
„Tādiem kā Es”
Lai sekotu mūsu Glābēja nevainojamajam piemēram un kļūtu tādi, kā Viņš, mēs pieņemam Viņa aicinājumu — kopā ar Viņu mērot Viņa derību ceļu (skat. Mozus 6:34). Dažkārt mēs definējam derību ceļu to pestīšanas un paaugstināšanas priekšrakstu skatījumā, ar kuriem tas tiek iezīmēts: kristības un konfirmācija, lai saņemtu Svētā Gara dāvanu un kļūtu par Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekli; ordinācija Melhisedeka priesterībā (brāļu gadījumā); endauments Tā Kunga namā (katram no mums individuāli) un tempļa saistīšana.
Glābšanai un paaugstināšanai nepieciešamais priekšraksts ir svēta darbība, kas tiek veikta ar pienācīgām priesterības pilnvarām un māca mums par derību, ar kuru šis priekšraksts ir saistīts. Savā ziņā glābšanas un paaugstināšanas priekšrakstu var uzskatīt par ārēju izpausmi, kas caur derību ienes mūsu dzīvē saistošas attiecības ar Dievu un Viņa svēto Dēlu.
Ikviens no mums, būdams Dieva mīlēts dēls vai meita, stājas pats savās svētajās derībās ar Dievu. Mēs darām to individuāli, katrs savā personīgajā vārdā, cits pēc cita. Šīs derību saistības ar Dievu dāvā katram no mums spēku, cerību un apsolījumu. Šīs derības var mainīt mūsu dziļāko būtību, iesvētīt mūsu vēlmes un rīcību un palīdzēt mums atmest miesīgo vīrieti vai sievieti sevī, ļaujoties Svētā Gara pamudinājumiem. Caur derībām, caur Tā Kunga Kristus īstenoto Izpirkšanu ikviens no mums var kļūt kā Dieva bērns — „pakļāvīgs, lēnprātīgs, pazemīgs, pacietīgs, pilns mīlestības” (Mosijas 3:19).
Kopīga kalpošana caur derību
„Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu” (Jāņa 3:16) — un Viņš ir devis mums citam citu. Derībā balstītā piederība, esot saistītiem ar Dievu un citam ar citu caur derību, aicina mūs īstenot savu dievišķo identitāti un mērķi caur sazināšanos ar debesīm, kā arī savstarpējās saiknes un svēto kopienas veidošanu, mīlot citam citu un apkārtējos un savstarpēji kalpojot. Dodot katram iespēju — uzņemties derību saistības un iemantot derībā balstīto piederību —, Dievs neuzlūko cilvēka vaigu. Viņš aicina katru no mums — sievietes un vīriešus, precētos un neprecētos, lai arī kāda būtu mūsu izcelsme un apstākļi — nākt pie Viņa un citam pie cita caur derību.
Caur derībām būdami piederīgi Tam Kungam, mēs caur derībām esam piederīgi arī cits citam. Kad mēs mīlam To Kungu un sadarbojamies, kopīgi apspriežamies un kalpojam cits citam, notiek ievērības cienīgas norises. Derībā balstītā kalpošana stiprina mūsu saikni ar To Kungu un citam ar citu. Tajā ir ietvertas mūsu personīgās attiecības ar mūsu Debesu Tēvu, ģimeni, Baznīcas draudzi, vietējo sabiedrību un mūsu dzimtu paaudžu paaudzēs. Dzīvojot saskaņā ar savām derībām, mēs zaudējam savu uz sevi vērsto „es” un iemantojam savu labāko, uz Kristu vērsto „es”.
Dieva dievišķā laimes iecere
Prezidents Rasels M. Nelsons ir teicis, ka Dieva dievišķajā laimes iecerē „sievietēm, kuras ir apveltītas ar Dieva spēku, kas ieplūst viņu dzīvē caur viņu priesterības derībām, debesis ir atvērtas tikpat lielā mērā, kā vīriešiem, kuri ir šīs priesterības nesēji”.4
Ņemot vērā Palīdzības biedrības vispārējās prezidentes — prezidentes Kamillas N. Džonsones — teikto, „mums ir tiesības piekļūt priesterības spēkam, balstoties uz savu personīgo cienīgumu.”5 Citēšu prezidentu Nelsonu, kurš teica: „Mums ir nepieciešamas sievietes, kuras zina, kā piekļūt spēkam, ko Dievs piedāvā derību ievērotājiem.”6 Prezidente Džonsone mācīja, ka derību ievērotāji, kuri tiecas pēc ticības, pazemības un uzcītības un atbilstoši dzīvo, var saņemt norādījumus, iedvesmu, Gara dāvanas un atklāsmes, kā arī „palīdzību un spēku, lai vēl lielākā mērā līdzinātos Jēzum Kristum un Debesu Tēvam”.7 Katram no mums dāvājot citiem savas unikālās veltes partnerībā ar To Kungu un citam ar citu, mēs veidojam „vienu miesu” (1. korintiešiem 12:13).
Dieva ieceres ietvaros mātes un tēvi ir partneri un palīgi. Mēs palīdzam viens otram, būdami līdzvērtīgi partneri, mīlestībā un taisnīgumā lolojot un gādājot vienam par otru un savu ģimeni. Šķīstums domās un rīcībā ir gan sievietēm, gan vīriešiem nepieciešamās atklāsmes un iedvesmas priekšnoteikums. Savās mājās tēviem un vīriem ir jāvada ģimene ar maigumu, lēnprātību un neviltotu mīlestību — tām taisnīgajām īpašībām, kas gan vīriešiem, gan sievietēm ir vajadzīgas jebkuru attiecību veidošanā.8
Debesis raud, ja savstarpējās attiecībās vīrieši vai sievietes īsteno jebkāda veida vardarbību, uzkundzējas citiem vai izmanto piespiedu līdzekļus. Pārliecināšana, pacietība, laipnība un tīras zināšanas ir Kristum piemītošās īpašības, pēc kurām mēs katrs tiecamies — vai mēs būtu precēti, neprecēti, palikuši atraitņos vai šķīrušies (skat. Mācības un Derību 121:41–42). Tā tas ir tāpēc, ka mūsu stāvokli Tā Kunga priekšā un Viņa Baznīcā nosaka mūsu personīgās raksturiezīmes un taisnīgums derību ievērošanā.
Apspriešanās padomē
Tādā pat garā mēs, kopīgi kalpojot Tā Kunga Baznīcā, apspriežamies padomes ietvaros. Mūsu padomēs vadītāji tiecas izzināt visu iesaistīto personu ieskatus un idejas. Es esmu pateicīgs par katru no īpašajām sievietēm un vīriešiem, ar kuriem man ir tas gods plecu pie pleca kalpot Baznīcas izpildpadomēs. Šīs cildenās māsas un brāļi palīdz pulcināt Israēlu caur misionāru kalpošanu, gatavo mūs tikšanās brīdim ar Dievu caur priesterību un kalpošanu ģimenē, vieno ģimenes uz mūžību caur tempļa un ģimenes vēstures kalpošanas darbu un kalpo grūtībās nonākušajiem caur labklājības un pašpaļāvības sekmēšanas programmu.
Katrā no šīm jomām mēs pieņemam labākus lēmumus un gūstam lielākas sekmes kalpošanā Tam Kungam, novērtējot cits cita ieguldījumu un sadarbojoties, būdami brāļi un māsas Viņa darbā.
Tāpat es esmu pateicīgs arī par to, ka mūsu stabos un bīskapijās brāļi un māsas, būdami vadītāji un Baznīcas locekļi, vienoti īsteno glābšanas un paaugstināšanas darbu. Nodošanās pilnu misijas vadītāju pārraudzībā visā Baznīcā darbojas misijas vadītāju padomes, kurās ietilpst apmācību vadītāji — elderi un māsas, kuri vada mūsu misionārus un kuru individuālais darbs un pienākumi ir nozīmīgi un augstu vērtēti. Amerikas Savienoto Valstu armijā pēdējo dienu svēto kapelāni, Baznīcas apstiprinātie virsnieki un virsnieces svētī tos, kuri kalpo dažādās dienesta vienībās.9 Kalpojot norīkojumos, mūsu jaunajiem vīriešiem un jaunajām sievietēm tiek sniegta iespēja un nepieciešamība kalpot. Mūsu kalpošanā mēs visi esam vienoti.
Viens no veidiem, kā mēs stāvam kā Dieva liecinieki, ir kalpojot par atjaunotā evaņģēlija priekšrakstu lieciniekiem. Māsas un brāļi kalpo par lieciniekiem kristībās — gan dzīvo, gan mirušo labā. Māsas un brāļi kalpo par lieciniekiem arī citos priekšrakstos Tā Kunga namā. Tur, darbojoties tempļa prezidenta atslēgu pārraudzībā, māsas veic svētos priekšrakstus māsu labā, un brāļi veic svētos priekšrakstus brāļu labā.
Dieva dievišķajā laimes iecerē, kā teicis prezidents Dalins H. Oukss — pirmais padomnieks Augstākajā prezidijā —, „priesterības spēks svētī mūs visus. Ar priesterības atslēgām tiek vadītas gan sievietes, gan vīrieši, un priesterības priekšraksti un priesterības pilnvaras attiecas gan uz sievietēm, gan uz vīriešiem. … Ikviens, kurš darbojas kādā amatā vai aicinājumā, ko viņam vai viņai piešķīris kāds, kam ir priesterības atslēgas, uzticēto pienākumu veikšanā pielieto priesterības pilnvaras”.10
Pacelsimies pāri pasaulīgumam
Cenšoties kļūt kā „viens” — itin kā Jēzus Kristus ir viens ar Tēvu (Jāņa 17:21) —, mums ir jāietērpjas Tai Kungā Jēzū Kristū (skat. Romiešiem 13:14).
Mēs varam tikt iesvētīti, labvēlību pēc labvēlības apgūstot un iegūstot Jēzus Kristus īpašības — mīlot vēl pilnīgāk, piedodot vēl nepiespiestāk, arvien vairāk atturoties nosodīt, labprātāk kalpojot un upurējot, vēl izjustāk un biežāk izrādot līdzjūtību.
Paļausimies uz Kristus mācību un Viņa piemēru, priecājoties par patiesību un kļūstot par Viņa pazemīgajiem sekotājiem (skat. 2. Nefija 28:14) — gan katrs individuāli, gan būdami brāļi un māsas Tai Kungā.11