„Piektdienas vakara kristības”, Liahona, 2023. g. sept.
Pēdējo dienu svēto balsis
Piektdienas vakara kristības
Mana vēlme nožēlot grēkus palīdzēja man atrast Glābēju un Viņa Baznīcu.
Keitijas Dokrilas ilustrācija
Pēc sākotnēji izjustās aizrautības, ierodoties ASV no Ķīnas, lai iegūtu doktora grādu, mani bija pārņēmusi nomāktība daudzo akadēmisko darbu dēļ, kas man bija jāizlasa un jāuzraksta. Es arī īsti nezināju, kā sadarboties ar savu akadēmisko padomdevēju, kas vairoja manu stresu. Es jutos nomaldījies un vientuļš, un es nezināju, ko iesākt.
Es secināju, ka manas ciešanas ir radījuši mani iepriekšējie pārkāpumi un ka man ir jānožēlo grēki. Tā kā bija pievakare, es meklēju vārdu „church” (baznīca) tiešsaistē. Es noskaidroju, ka Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca ir vienīgā baznīca, kas bija atvērta līdz deviņiem vakarā. Nolēmis nožēlot grēkus šajā baznīcā, es kājām devos stundu ilgajā ceļā.
Ap pulksten sešiem vakarā ieradies pie baznīcas, es redzēju gaismas un dzirdēju smieklus un mūziku, kas skanēja no iekštelpām. Es apstaigāju ēku, bet nevarēju atrast durvis. Ieskatījies pa logu, es redzēju kādu tēvu, kurš vienā no istabām spēlējās ar savu dēlu. Es pieklauvēju pie loga, lai pievērstu viņa uzmanību. Viņš man parādīja, kur ir ieeja, laipni ieaicināja iekšā un pastāstīja, ka tobrīd tur notiek kristības.
Es sekoju viņa norādēm un iegāju telpā, kur kāds vīrietis deva svētību zēnam, kurš tikko bija kristījies. Stāvot netālu no durvīm un ieklausoties svētībā, es jutu, ka Dievs arī man čukst svētības vārdus. Mana sirds bija atmaigusi, un es sajutu to, ko vēlāk iepazinu kā Svēto Garu. Es dzirdēju arī balsi, kas teica, ka man ir piedots.
Pēc kristībām es piepulcējos citiem un iepazinu daudz jauku cilvēku. Es vairs nebiju vientuļš. Kāds vīrietis, kurš stādījās priekšā kā iepriekšējais „draudzes prezidents”, piedāvāja aizvest mani mājās. Pēc vairākiem mēnešiem un dalības misionāru nodarbībās es tiku kristīts.
Manās kristībās, kas notika 2018. gadā Kembridžā, Masačūsetsas štatā, kāds brālis pastāstīja par to, kā mūsu mīļotais Debesu Tēvs esot organizējis attiecīgās piektdienas kristības. Viņš paskaidroja, ka minētajām kristībām bija jānotiek nākamajā svētdienā, taču dažādu pasākumu pārklāšanās dēļ tās nācās pārcelt uz piektdienas vakaru. Bez šīm izmaiņām es, iespējams, nekad nebūtu iepazinis Baznīcu, mūsu Glābēju un mūsu Debesu Tēvu, kā arī savus brāļus un māsas evaņģēlijā.