„Pēc traumas: izturības vairošana un dziedināšanas pieņemšana”, Liahona, 2023. g. sept.
Pēc traumas: Izturības vairošana un dziedināšanas pieņemšana
Dziedināšana tiek gūta, vēršoties pēc palīdzības pie Glābēja un stiprinot savu emocionālo pašpaļāvību.
Vairumam cilvēku savā dzīvē nāksies pieredzēt vismaz vienu traumatisku notikumu. Mēs esam redzējuši to savā dzīvē — gan personīgi, gan profesionāli. Kas izraisa traumu? Kāda smaga pieredze, piemēram, autoavārija, darba zaudēšana, karš, fiziska vardarbība, seksuāla vardarbība, smaga apcelšana, mīļotā cilvēka zaudējums un vēl daudz kas cits.
Trauma nodara sāpes, un dažkārt var šķist, ka atvieglojums nav rodams. Taču jums būtu svarīgi apzināties, ka sāpes var rimties un miers ir atgūstams, paļaujoties uz savu Debesu Tēvu un savu Glābēju Jēzu Kristu.
Debesu Tēvs ļauj mums pieredzēt grūtības. Pat ja Viņš nav iepriekš noteicis, izraisījis vai apstiprinājis šīs pieredzes, Viņš var palīdzēt, lai „visas lietas strādā[tu] kopā [mūsu] labumam”, ja vien mēs uz Viņu paļaujamies (Mācības un Derību 90:24; skat. arī 2. Nefija 32:9).
Mēs esam atklājuši — tam, ka mēs vēršamies pēc atbalsta pie Debesu Tēva un Glābēja, ir ļoti būtiska loma dziedināšanas procesā. Viņu dāvātais miers dziedina gan emocionāli, gan garīgi. Mēs zinām, ka Viņu mīlestībā un līdzjūtībā jūs varat rast spēku, lai pieredzētu dziedināšanu. Mēs esam atklājuši arī dažas metodes, kas ļaus jums izmantot savas personības stiprās puses, lai virzītos pretī dziedināšanai.
Katrs no mums izjūt traumatiskus notikumus atšķirīgi. Patiesībā daži var uztvert kādu notikumu kā traumatisku, kamēr citi tajā pat laikā jūt tikai zināmas neērtības. Šī iemesla dēļ nebūtu vēlams salīdzināt savu pieredzi ar citu cilvēku pieredzi vai izmantot savu pieredzi par paraugstandartu.
Atšķirīgā reakcija uz notikumiem
Sems un Lūsija bija devušies kopīgā izbraukumā, kad viņu transportlīdzekļa vadītājs iemiga un nobrauca no ceļa. Viņu automašīna pārmeta vairākus kūleņus. Semam nebija smagu ievainojumu, un sākotnēji šķita, ka šis notikums nav atstājis uz viņu sevišķu iespaidu. Viņš bija līdzās, lai mierinātu Lūsiju, jo viņas lauzto roku nācās ieģipsēt.
Pēc vairākām nedēļām, kad Semam atkal radās iespēja ceļot, jau tikai iedomājoties vien par tām ilgajām stundām, ko nāksies pavadīt ceļā, viņu pārņēma panika.
Sems izjuta traumatiskās pieredzes emocionālās sekas. Viņš vilcinājās ar kādu par to runāt. Taču sarunā ar Lūsiju atklājās, ka viņa jau iepriekš bija cietusi kādā autoavārijā un saprot viņa izjūtas. Viņi pārrunāja to, ko Lūsija bija mācījusies no savas iepriekšējās pieredzes, kad, pieredzot grūtības, īstenoja ticību Jēzum Kristum, lūdza pēc norādījumiem un guva labumu no konsultācijām ar terapeitu.
Cerība un dziedināšana caur Jēzu Kristu
Lai arī kāda būtu mūsu gūtā trauma, caur Glābēju Jēzu Kristu mēs varam tikt dziedināti. Pateicoties Glābēja bezgalīgajai Izpirkšanai un Viņa līdzjūtībai un žēlastībai, Viņš var dziedēt visus ievainojumus, kas tiek gūti šajā mirstīgajā esamībā — neatkarīgi no tā, vai šī dziedināšana notiek šajā dzīvē vai nākamībā. Reizēm tas prasa ilgāku laiku, nekā mēs to gaidām vai vēlamies — pat ar Glābēja dievišķo atbalstu. Taču Viņš spēj mūs dziedināt (skat. 3. Nefija 17:7).
Elders Dīters F. Uhtdorfs no Divpadsmit apustuļu kvoruma ir mācījis: „Dieva gaisma ir reāla. Tā ir pieejama visiem! Tā piešķir dzīvību it visam. Tā spēj remdēt visdziļāko ievainojumu smeldzi.”1
Nevienam nav tik padziļinātu zināšanu par mūsu ciešanām, kā Debesu Tēvam un Glābējam. Tas Kungs „pazemojās visam, tā, lai Viņš saprastu visu, lai Viņš varētu būt visā un caur visu” (Mācības un Derību 88:6). Māsa Eimija A. Raita, pirmā padomniece Sākumskolas vispārējā prezidijā, mācīja:
„Mums visiem dzīvē ir kaut kas sabojāts, kas ir jāsalabo, jāsaved kārtībā vai jādziedina. Ja mēs pievēršamies Glābējam, ja mēs pieskaņojam savu sirdi un prātu Viņam un nožēlojam grēkus, Viņš nāk pie mums „ar dziedinājumu Savos spārnos” [2. Nefija 25:13], mīloši ieskauj mūs Savās rokās un saka: „Tas nekas. … Mēs to varam labot kopā!”
Es jums liecinu, ka jūsu dzīvē nav nekā tāda, kas, esot sabojāts, atrastos ārpus Jēzus Kristus dziedinošā, pestījošā un iespēju dodošā spēka ietekmes.”2
Dziedināšanas piemēri un dziedināšanas veidi ir rodami Svētajos Rakstos, kā arī mūsu ģimenes locekļu, draugu un priekšteču dzīvē. Kā jūsu priekšteči izrādīja savu izturību?3
Mūsu mūžīgā identitāte
Kad Hulio bija 13 gadi, viņa tēvocis viņu seksuāli izmantoja. Ar laiku viņš sāka nošķirties no savas ģimenes, līdz pilnībā izolējās. Reizēm viņš spēja dzīvot tā, it kā nekas nebūtu noticis, taču laiku pa laikam viņu pārņēma emociju uzplūdi. Viņš vienmēr ir spējis tikt galā ar savu dzīvi — brīžam pat juties ārkārtīgi laimīgs, piemēram, kad viņam piedzima dēls. Tajā pat laikā viņš jūtas iedragāts. Viņa dēls tagad tuvojas tam pašam vecumam, kad Hulio piedzīvoja seksuālu izmantošanu, un, domājot par to, ko viņa dēlam var nākties pieredzēt, Hulio nomokās ar domām un izjūtām attiecībā uz savu pašvērtību un mūžīgo identitāti.
Lai gan trauma ir daļa no mūsu mirstīgās pieredzes, tā neveido mūsu mūžīgo identitāti. Mūsu mūžīgā identitāte ir tas, ka mēs esam Dieva bērni. Prezidents Rasels M. Nelsons mācīja:
„Kas jūs esat?
Pirmkārt un galvenokārt, jūs esat Dieva bērni.
Otrkārt, būdami Baznīcas locekļi, jūs esat derības bērni. Un, treškārt, jūs esat Jēzus Kristus mācekļi.”4
Turklāt, trauma nekad neatspoguļo mūsu vērtību vai cienīgumu. Māsa Džoja D. Džounsa, kādreizējā Sākumskolas vispārējā prezidente, ir izskaidrojusi abus šos jēdzienus, mācot:
„Izjust savu garīgo vērtību nozīmē — vērtēt sevi tā, kā mūs vērtē Debesu Tēvs. …
Cienīgums tiek iegūts caur paklausību. Ja mēs grēkojam, mūsu cienīgums mazinās, taču mēs nekādā ziņā nekļūstam nevērtīgāki.”5
Vardarbība, ko Hulio izcieta no sava tēvoča puses, nemazināja Hulio vērtību un cienīgumu. Viņš nekādā ziņā negrēkoja — grēks tika pastrādāts pret viņu. Dažkārt mums var būt grūti atcerēties par savu vērtību un cienīgumu, kad esam cietuši no vardarbības. Paturiet prātā, ka jūs neesat grēkojuši, jūsu vērtība nekādā ziņā nav mazinājusies, un jūs esat cienīgi turpināt savu derību ceļu.
Kad Hulio sāka paļauties uz To Kungu, Viņš palīdzēja viņam apzināties, ka mirstīgajā dzīvē pieredzētais nemazina mūsu Debesu Tēva mīlestību pret mums. Tagad viņš mācās saprast — lai gan ar viņu ir atgadījies kaut kas briesmīgs, tas nekādā ziņā nav mazinājis viņa vērtību, mūžīgo identitāti un cienīgumu.
Emocionāla pašpaļāvība
Emocionālās pašpaļāvības attīstīšana palīdzēs jums izmantot veselīgus personīgos resursus, lai spētu tikt galā ar grūtībām un nospiedošām emocijām. Jūs varat attīstīt izturību — spēju pielāgoties un tikt galā ar pārbaudījumiem, tostarp traumām.
Izturības attīstīšanā ietilpst vēršanās pēc atbalsta un norādījumiem pie Debesu Tēva un Jēzus Kristus, kalpošana līdzcilvēkiem un citu cilvēku kalpošanas pieņemšana, kad tas ir vajadzīgi un atbilstoši.
Norādītās darbības, ko iesaka profesionāli terapeiti, palīdzēs jums attīstīt savu izturību:
-
Attiecību veidošana ar līdzcilvēkiem
-
Fiziskās labsajūtas uzlabošana
-
Dzīves jēgas rašana
-
Pievēršanās veselīgām domām
-
Vēršanās pēc palīdzības, kad tā ir nepieciešama6
1. Veidojiet attiecības ar līdzcilvēkiem
Veselīgas attiecības bieži vien sekmē dziedināšanu. Saziņa ar cilvēkiem, kuri jūs stiprina un mudina vērsties pie Glābēja un mūsu Debesu Tēva, var kalpot par nepieciešamo atbalstu, lai pieredzētu pilnvērtīgāku dziedināšanu.
Sems vērsās pie Lūsijas, stāstot viņai par savām bailēm un apgrūtinošajām izjūtām. Šīs attiecības palīdzēja viņam skaidrāk apzināties savu situāciju un vairot savu izturību. Lūsija palīdzēja viņam saredzēt to, kā viņš var pieredzēt emocionālu un garīgu dziedināšanu.
Apsveriet iespēju izvirzīt mērķus, lai veidotu ciešāku saikni ar tiem cilvēkiem, kuriem jūs uzticaties. Kalpošana norīkojumos ir viens no veidiem, kā mēs varam veidot attiecības ar citiem Baznīcā.
2. Gādājiet par savu fizisko labsajūtu
Trauma atstāj ne vien emocionālu, bet arī fizisku iespaidu. Mēs varam izjust lielāku nogurumu, paātrinātu sirdsdarbību, galvassāpes vai problēmas ar sāpošu vai savilktu vēderu. Šie fiziskie simptomi ir paredzēti, lai pavēstītu mums, ka kaut kas nav kārtībā un ka mums ir jāparūpējas par savu veselību. Tāpat kā mēs varam darīt to, kas palīdz mums veiksmīgāk parūpēties par savu emocionālo veselību, mēs varam arī apsvērt metodes, kā pēc traumas parūpēties par sevi fiziskajā ziņā.
Pirmkārt, atpazīstiet fiziskos simptomus, kas jums ir radušies. Pēc tam mēģiniet nomierināt sevi, pievēršoties elpošanai un palēninot to. Mēģiniet saprast, kā jūs jūtaties, elpojot ātri un saraustīti, salīdzinājumā ar brīžiem, kad jūsu elpošana ir lēna un vienmērīga.
Dažkārt traumu dēļ var tikt gūti savainojumi, kas ierobežo mūsu iespējas, tādēļ dariet to, kas ir piemērots jūsu gadījumā. Tomēr kustēšanās, it sevišķi fiziski vingrinājumi, ir lietderīgi. Dažiem patīk pastaigāties vai skriet, savukārt citiem var izrādīties lietderīgāk uzcītīgi strādāt pie kāda projekta.
Neaizmirstiet par Gudrības vārdu (skat. Mācības un Derību 89. nod.). Mēģinājumi apslāpēt sāpes ar nepiemērotu uzvedību vai vielām līdzinās vienkārša „pārsēja uzlikšanai pār dziļu brūci”.7 Palīdziet savam ķermenim tikt galā ar stresu un sāpēm, nevis tikai piesedziet tās.
3. Rodiet dzīves mērķi un jēgu
Mūsu galvenais dzīves mērķis ir sagatavoties atgriezties, lai dzīvotu kopā ar mūsu Debesu Tēvu (skat. Almas 12:24). Traumas gūšana var aptumšot šo mērķi un neļaut mums saredzēt to, kas mēs esam. Konkrēta mērķa rašana savās ikdienas darbībās var palīdzēt mums virzīties uz priekšu un pat atcerēties mūsu dzīves galveno mērķi. Hulio sāka virzīties uz priekšu un rast mērķi savās ikdienas darbībās, apzinoties, ka vēlas palīdzēt savam dēlam.
Traumatisko notikumu nozīmes izprašana var palīdzēt mums saredzēt turpmāko ceļu, apzinoties, ka mūsu pieredze dod mums iespēju pilnveidoties un kļūt līdzīgākiem Kristum. Piemēram, mums ir vieglāk būt līdzjūtīgiem pret citiem viņu ciešanās, ja paši esam pieredzējuši smagus pārdzīvojumus.
Pētījumi ir atklājuši, ka pēc traumas cilvēki bieži vien pieredz tā dēvēto „pēctraumatisko izaugsmi”. Pēctraumatiskā izaugsme izpaužas, kad pēc traumatiskas pieredzes cilvēks rod sevī lielāku spēku, piemēram, lai uzlabotu attiecības ar līdzcilvēkiem, atzinīgāk novērtētu savu dzīvi vai noteiktas dzīves īpašības vai daudz lielākā mērā apzinātos dzīves sniegtās iespējas. Pēc traumas gūšanas tā vietā, lai pievērstos traumatiskajam notikumam, mēģiniet saprast, kādu izaugsmi jūs esat pieredzējuši vai varat pieredzēt, pateicoties piedzīvotajam.
4. Pievērsieties veselīgām domām
Traumatiska pieredze var iespaidot mūsu domas par sevi un apkārtējo pasauli. Pēc traumas gūšanas mums var rasties negatīvas domas. Tādas domas kā „Es esmu vājš”, „Debesu Tēvs mani nemīl” un „Es neesmu cienīgs” mazina mūsu izturību. Šīs domas bieži vien iespaido to, kā mēs jūtamies (skat. Salamana pam. 23:7 ķēniņa Jēkaba Bībeles tulk. angļu val.; Mācības un Derību 6:36).
Kad esat apzinājuši savas negatīvās domas, padomājiet par dažām veselīgām, realitāti atspoguļojošām domām, ar ko tās aizstāt, un pierakstiet tās. Atgādiniet sev par šīm veselīgajām domām, kad gadās atskārst, ka esat atgriezušies pie negatīvajām domām.
Lai uzzinātu vairāk par to, kā to paveikt, pārskatiet 2. nodaļu no materiāla Finding Strength in the Lord: Emotional Resilience (2021. g.).
Jūs arī varētu pievērsties lūgšanai, dienasgrāmatas rakstīšanai, meditēšanai par Svētajiem Rakstiem vai vispārējās konferences vēstījumiem (skat. Jozuas 1:8), vai arī citiem pārdomu veidiem.
5. Vērsieties pēc atbalsta
Reizēm ir lietderīgi apsvērt iespēju vērsties pēc palīdzības, kas pārsniedz mūsu pašu iespējas. Lūsija vērsās pēc palīdzības, kas savukārt ļāva viņai palīdzēt Semam. Padomājiet par cilvēkiem, piemēram, ģimenes locekļiem, draugiem un bīskapijas vadītājiem, kuri varētu jums palīdzēt. Dziedināšanās no traumas ir viens no tiem gadījumiem, kad jums, iespējams, nāksies izmantot visus jūsu dzīvē pieejamos resursus.
Vispārējā rokasgrāmatā ir sniegti norādījumi par to, kādos gadījumos varētu būt lietderīgi vērsties pēc profesionālu terapeitu atbalsta.8
Mums ir grūti pārlieku nepievērsties traumatiskajiem notikumiem, taču, ja mēs sekojam pravieša padomam, pilnībā pārslēdzot uzmanību uz Glābēju un Viņa evaņģēliju, „mūsu šaubas un bailes pagaisīs”.9 Neaizmirstiet, ka jūs esat mīlošā Debesu Tēva dēls vai meita. Ja jūs pievērsīsieties tam, lai tuvinātos Viņam, un izmantosiet tos lietderīgos resursus, kas jums ir pieejami, Tas Kungs var palīdzēt, lai jebkura traumatiska pieredze nāktu jums par labu.