Kā dievišķās skumjas palīdz mums grēku nožēlošanā?

Attēls

Jēzus apskauj kādu vīru

Marka Mebrija fotogrāfija

Apustulis Pāvils mācīja, ka „dievišķas skumjas dod atgriešanās svētību, … bet pasaulīgās skumjas nes nāvi” (2. korintiešiem 7:10). Kad mēs grēkojam, mēs varam izjust pasaulīgās skumjas, vainas izjūtu un ieslīgt mazdūšībā. Tomēr, vēršoties pie Glābēja, lai nožēlotu savus grēkus, mēs aicinām Viņu pārveidot mūsu sirdi un pārvērst mūsu bēdas priekā (skat. Almas 36:18–20).

Dievišķas skumjas un patiesa grēku nožēla

Jūtot dievišķās skumjas, mēs atzīstam savas nepilnības un vēlamies rīkoties labāk. Mēs jūtam cerību uz nākotni un sajūtam Glābēja mīlestību pret mums.

Apdomājiet šos jautājumus, studējot 2. korintiešiem 7. nodaļu.

Ko tas nozīmē, ka mēs esam tikuši „skumdināti uz atgriešanos” jeb grēku nožēlošanu? (9. pants.)
Kādas darbības mēs veicam, izjūtot dievišķas skumjas? (Skat. 10.–11. pantu.)

Pasaulīgās skumjas, salīdzinājumā ar dievišķajām skumjām

„Pasaulīgās skumjas nomāc mūs, laupa cerību un pārliecina ļauties turpmākiem kārdinājumiem.

Dievišķas skumjas vedina uz pievēršanos un sirds pārmaiņām. Tās pamudina uz grēka nīšanu un krietnuma iemīļošanu. Tās mudina mūs piecelties un staigāt Kristus mīlestības gaismā. Patiesa grēku nožēlošana ir saistīta ar pārmaiņām, nevis spīdzināšanu un mokām. Jā, sirsnīga nožēla un patiesi sirdsapziņas pārmetumi par nepaklausību bieži vien ir sāpinoši, taču ļoti svarīgi soļi svētajā grēku nožēlošanas procesā. Taču, ja vainas izjūta vedina pie sevis neieredzēšanas vai kavē mūs atkal piecelties, tā drīzāk traucē, nevis sekmē mūsu grēku nožēlošanu.”

Elders Dīters F. Uhtdorfs no Divpadsmit apustuļu kvoruma, „Tu to vari izdarīt tagad!” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2013. g. nov., 56. lpp.