Nō te mau ha’amaita’ira’a o te ti’amāra’a, nā Scott M.Snow

3–9 nō ’Ātete

Alama 43–52

« Mau pāpū i te fa’aro’o i te Mesia ra »

’A fa’aineine ai ’outou i te mau ’ohipara’a, e nehenehe ’outou e ’ite mai i te mau mana’o i’ō nei i roto i te mau mana’o tauturu nō te ha’api’ira’a i te mau tamari’i ’āpī ’e te mau tamari’i pa’ari.

Pāpa’i i te mau mana’o e tae mai

Tītau i te mana’o

E ani i te mau tamari’i ’ia fa’a’ite mai e aha tā rātou e ha’amana’o ra nō ni’a i te tahi o te mau ta’ata ’e te mau ’ā’amu i roto i te Alama 43–52, mai te tāpena Moroni ’e ’aore rā, te tāpa’o nō te ti’amāra’a. Nō te tauturu ia rātou ’ia ha’amana’o, e fa’a’ite atu i te mau hōho’a nō roto mai i Te mau ’ā’amu o te Buka a Moromona, te Vaira’a hōho’a ’evanelia, ’e ’aore rā, Mai, pe’e mai—nō te ta’ata hō’ē ’e te ’utuāfare..

Ha’api’i i te ha’api’ira’a tumu : Mau tamari’i ’āpī

Alama 43:17–21; 48:7–8; 49:1–5; 50: 1–6

E ’itehia iā’u te pārurura’a pae vārua i roto i te ’evanelia.

Nō te pāruru i te mau ’āti Nephi i mua i te mau ’āti Lamana, ’ua fa’aineine Moroni i tōna mau ta’ata i te ha’ana tama’i ’e i te mau patu pa’ari. Tē ha’api’i nei tāna mau tauto’ora’a ia tātou nāhea e ’itehia ai ia tātou te pārurura’a pae vārua.

Mau ’ohipa e nehenehe e rave

• E parau i te mau tamari’i mā’a vāhi iti nō ni’a i te tama’i i rotopū i te mau ’āti Nephi ’e te mau ’āti Lamana (hi’o Alama 43), ma te ha’apāpū ē, ’ua ’ō’omo te mau ’āti Nephi i te ha’ana tama’i nō te pāruru ia rātou iho. E nehenehe ’outou e fa’a’ohipa i te « Pene 31 : ’Ua taparahi te tāpena Moroni ia Zerahemana » (Te mau ’ā’amu o te Buka a Moromona, 85–88). E tai’o i te Alama 43:19, ’e e ani i te mau tamari’i ’ia fa’atoro i te tahi mau tuha’a o tō rātou tino ’ia fa’aro’o ana’e rātou i te reira i roto i te pāpa’ira’a mo’a.

• E fa’ata’a ē, mai te mau ’āti Nephi i roto i te hō’ē tama’i i te tino nei, tei roto tātou i te hō’ē tama’i pae vārua i mua ia Sātane, ’aita ’oia i hina’aro ’ia ha’apa’o tātou i te mau fa’auera’a a te Atua. Pāpa’i hōho’a i te hō’ē tamari’i i ni’a i te tāpura ’ere’ere, ’e e tauturu i te mau tamari’i ’ia feruri i te mau mea ’o te pāruru ia tātou i te pae vārua, mai te mau ha’ana tama’i e pāruru i tō tātou tino (’ei hi’ora’a, te pure, te tai’ora’a i te mau pāpa’ira’a mo’a, ’e ’aore rā, te ha’apa’ora’a i te mau fa’auera’a). I te mau taime ato’a e fa’ahitihia hō’ē mea, e pāpa’i hōho’a i te hō’ē tuha’a o te ha’ana tama’i i ni’a i te tamari’i i ni’a i te tāpura ’ere’ere.

Te pārurura’a i te hō’ē ’oire ’āti Nephi, nā Minerva K.Teichert

Alama 46:11–16; 48:11–13, 16–17

E nehenehe au e ha’apa’o maita’i mai te tāpena Moroni

’Ua riro Moroni ’ei hi’ora’a rahi nō te fa’aro’o, te itoito ’e te tāvinira’a. ’A feruri nāhea ’outou i te fa’auru i te mau tamari’i ’ia pe’e i tōna hi’ora’a.

Mau ’ohipa e nehenehe e rave

• E fa’a’ite i te hōho’a o Moroni i roto i te arata’i ha’api’ira’a nō teie hepetoma i roto Mai, pe’e mai—nō te ta’ata hō’ē ’e te ’utuāfare. E parau i te mau tamari’i nō ni’a i te tāpa’o o te ti’amāra’a ’e e aha tei pāpa’ihia i ni’a iho, ma te fa’a’ohipa i te mau pereota nō roto mai i te Alama 46:11–16. E nehenehe ’outou e haere atu i te « Pene 32 : Te tāpena Moroni ’e te tāpa’o nō te ti’amāra’a » (Te mau ’ā’amu o te Buka a Moromona, 89–90). E vaiiho i te mau tamari’i ’ia tauturu i te fa’ati’ara’a i te ’ā’amu e tītauhia. E fa’a’ite ē, ’ua fa’a’ohipa o Moroni i te tāpa’o nō te ti’amāra’a nō te tauturu i te mau ’āti Nephi ’ia ha’amana’o i te mea faufa’a nō rātou.

• E tauturu i te mau tamari’i ’ia hāmani i te hō’ē tāpa’o nō te ti’amāra’a nō rātou iho ’e ’aore rā, nō tā ’outou piha ha’api’ira’a. E ha’amata nā roto i te tauturura’a ia rātou ’ia feruri i te mau mea tā rātou e ti’aturi ’e ’aore rā, te mau mea tā te Metua i te ao ra e hina’aro ’ia ha’amana’o rātou. E vaiiho ia rātou ’ia pāpa’i hōho’a i te reira mau mea i ni’a i te hō’ē ’api parau rahi, ’e ’aore rā, e nehenehe ’outou e hōpoi mai i te mau hōho’a nā rātou e pia i ni’a i te ’api parau.

• E ani i te mau tamari’i ’ia parau mai ia ’outou nō ni’a i te tahi mau ta’ata tā rātou i hina’aro ’ia riro mai te reira, ’e nō te aha rātou e hina’aro ai ’ia riro mai te reira mau ta’ata. I muri iho e fa’a’ite atu ia rātou i te tahi mau parau nō roto mai i te Alama 48:11–13 ’o tē fa’ata’a ra ia Moroni, ’e e ani ia rātou ’ia ’imi ’o vai tā teie mau parau e fa’ata’a nei. E fa’a’ite i te hō’ē hōho’a nō Moroni, ’e e parau nō ni’a i te mau rāve’a e nehenehe ai tātou e riro mai iāna te huru.

Ha’api’i i te ha’api’ira’a tumu : Mau tamari’i pa’ari

Alama 43:17–21; 48:7–8; 49:1–5; 50: 1–6

E ’itehia iā’u te pārurura’a pae vārua i roto i te ’evanelia.

E rave rahi mau fifi pae vārua e vai nei nā te ao nei, e rave rahi rā mau mea tā te mau tamari’i e nehenehe e ’apo mai nā roto mai i te ’āti Nephi e nāhea i te pārurura’a ia rātou iho.

Mau ’ohipa e nehenehe e rave

• E ani i te tamari’i tāta’itahi ’ia tai’o marū noa i te hō’ē o te mau ’īrava i muri nei ’o tē fa’ata’a nei nāhea te ’āti Nephi i te fa’aineinera’a nō te tama’i i mua i te ’āti Lamana : Alama 43:19; 48:8; 49:1–5; ’e 50:2–4. E ani i te mau tamari’i ’ia fa’a’ite mai e aha tā rātou i ’apo mai (e pūpū i te tauturu mai te mea e hina’arohia). E fa’ata’a ē, tei roto tātou i te hō’ē tama’i pae vārua ’e o Sātane, ’e e ti’a ia tātou ’ia pāruru ia tātou iho i te pae vārua, mai te ’āti Nephi i pāruru ia rātou iho i te pae tino i mua i te ’āti Lamana. E aha te mau huru ha’ana tama’i pae vārua ’e ’aore rā, te mau ha’apa’arira’a tā tātou e nehenehe e patu nō te pāruru ia tātou iho i roto i tā tātou mau arora’a pae vārua ?

• E tauturu i te mau tamari’i ’ia hāmani i te hō’ē pāruru i te ’api parau rahi ’e ’aore rā, i te ’api parau pa’ari, ’e e ani ia rātou ’ia pāpa’i i ni’a iho i te mau mea e pāruru ia tātou i te pae vārua. E hōro’a i te tamari’i tāta’itahi i te hō’ē tuha’a ’api parau, ’e e ani i te mau tamari’i ’ia pāpa’i i te hō’ē ’ohipa ’ino tā Sātane e fa’ahema ia tātou ’ia rave (mai te ha’avare, te ’eiā, ’e ’aore rā, te rirora’a ’ei ta’ata ’ino). E ani ia rātou ’ia ’omi’omi’o i tā rātou mau ’api parau mai te pōpō te huru ’e ’ia tāora i ni’a i te pāruru nō te fa’ahōho’a e mea nāhea te ’evanelia i te pāruru ia tātou i mua ia Sātane (hi’o ato’a Ephesia 6:16).

Alama 46:11–16; 48:11–13, 16–17

E nehenehe au e ha’apa’o maita’i mai te tāpena Moroni

’Ua riro o Moroni ’ei pipi ha’apa’o maita’i ’e te pūai nā Iesu Mesia, tei fa’auru i te ’āti Nephi ’ia ora i te ’evanelia (hi’o Alama 48:17). E aha tā te mau tamari’i i roto i tā ’outou piha ha’api’ira’a e ’apo mai nā roto i teie hi’ora’a ?

Mau ’ohipa e nehenehe e rave

• E tai’o ’āmui Alama 46:11–16. E aha tā Moroni i hina’aro ’ia ha’amana’o te ’āti Nephi ? (hi’o ’īrava 12). Nāhea tōna tauturura’a ia rātou ’ia ha’amana’o i teie mau mea ? E ani i te mau tamari’i ’ia tāpura i te tahi mau mea tā te Metua i te ao ra e hina’aro ’ia ha’amana’o tātou. E vaiiho i te mau tamari’i ’ia pāpa’i i te hōho’a o tā rātou iho « tāpa’o nō te ti’amā » ’e te mau pereota ’e ’aore rā, te mau hōho’a ’o te tauturu ia rātou ’ia ha’amana’o i teie mau mea.

• E ani i te hō’ē tamari’i ’ia tai’o Alama 48:17. Nō te tauturu i te mau tamari’i ’ia māramarama nō te aha tātou i anihia ai ’ia riro mai ia Moroni te huru, e ani ia rātou ’ia tuatāpapa i te Alama 48:11–13, 16. E ani ia rātou ’ia ’imi i te mau ta’o ’e te mau pereota ’o te tauturu ia tātou ’ia māramarama nō te aha Moroni i riro ai ’ei pipi fa’ahiahia nā Iesu Mesia. ’A fa’a’ite ai rātou i tei ’itehia mai ia rātou, e fa’aitoito ia rātou ’ia feruri i te mau mea ta’a ’ē tā rātou e rave nō te riro hau atu mai ia Moroni te huru.

Alama 47:4–19

E fa’ahema ’e e ha’avare marū noa Sātane ia tātou.

E hina’aro te mau tamari’i ’ia ’ite ē, e tāmata Sātane i te fa’ahema ia tātou ’ia rave i te mau hara na’ina’i, ’ia nehenehe iāna ’ia arata’i ia tātou i roto i te hara rahi a’e.

Mau ’ohipa e nehenehe e rave

• E tai’o ’āmui i te mau ’īrava i mā’itihia nō roto mai i te Alama 47:4–19, ’e e fa’ata’a atu i te mau tamari’i, nāhea tō Amalikia rirora’a ’ei fa’atere nō te nu’u a Lehoniti, noa atu ē, nō te mau melo o te nu’u « ’ua pāpū tō rātou ’ā’au » ē, e’ita rātou e fa’ahepohia ’ia aro i te ’āti Nephi. E aha te tupu ’āhiri ’ua parau o Amalikia ia Lehoniti e aha tāna i fa’anaho e rave mai te ha’amatara’a mai ? E aha tā teie mau ’īrava e ha’api’i nei ia tātou nō ni’a i te huru o Sātane ’ia ha’avare ia tātou ?

• E fa’a’ite i te hō’ē hōho’a nō te hō’ē fare tei ha’apa’o-maita’i-hia ’e te hō’ē fare tei ’ore i ha’apa’o-maita’i-hia, ’e ’aore rā, e fa’a’ite i te hō’ē hōho’a nō te hō’ē ’āua maita’i ’e hō’ē ’āua ’ua ’ī roa i te aihere. E vaiiho i te mau tamari’i ’ia paraparau mai nō ni’a i te mea tā rātou e ’ite ra i roto i te mau hōho’a ’e nāhea teie mau tauira’a i tupu ai i te roara’a o te tau. E aha tā te fatu o te fare ’e ’aore rā, o te ’āua e ti’a ’ia rave ’eiaha te reira ’ia tupu ? E fa’ata’a ē, e nehenehe te ta’ata e riro marū noa ’ei ta’ata hara mai te mea ē, e pāto’i rātou i te mau fa’ahemara’a a Sātane ’ia rave i te mau hara na’ina’i (mai te rirora’a ’ei ta’ata parau-ti’a ’ore ’e ’aore rā, te māta’ita’ira’a i te mau hōho’a faufau) ’e i muri iho, te mau hara rahi a’e. E aha te tahi mau ’ohipa ’ino tei tītauhia ia tātou ’ia pāto’i i roto i tō tātou orara’a ?

Fa’aitoito i te ha’api’ira’a mai i te fare

E ani i te mau tamari’i ’ia fa’a’ite mai i te hō’ē mea tāna i fa’aro’o ’e ’aore rā, i fāri’i i teie mahana ’e tāna i hina’aro e fa’a’ite i te hō’ē melo o te ’utuāfare. E fa’aitoito ia rātou ’ia pe’e i tā rātou mau fa’anahora’a.

Ha’amaita’ira’a i tā tātou ha’api’ira’a

Tauturu i te mau tamari’i ’ia fa’atupu i te ti’aturira’a. E riro te tahi mau tamari’i i te ’ore e nehenehe e ’apo mai i te ’evanelia nā roto ia rātou iho. Hō’ē rāve’a nō te fa’atupu i tō rātou ti’aturira’a, ’oia ho’i, ’ia ha’apoupou ia rātou mai te mea ē, e ’āmui mai rātou i roto i te ha’api’ira’a.