“28. nodaļa: Pravietis Džozefs vēlreiz dodas uz Misūri: 1832.g. marts–maijs,” Stāsti no grāmatas „Mācība un Derības“ (2002), 108–12
“28. nodaļa,” Stāsti no grāmatas „Mācība un Derības“, 108–12
28. nodaļa
Pravietis Džozefs vēlreiz dodas uz Misūri
(1832.g. marts–maijs)
Jēzus deva Džozefam Smitam atklāsmi. Viņš teica, ka Svētie ir kā Viņa mazie bērni. Viņi vēl turpina mācīties. Jēzus teica, ka viņiem jābūt laimīgiem. Viņiem jābūt pateicīgiem. Viņš būs to vadītājs.
Jēzus gribēja, lai Svētie dalītos viens ar otru. Viņš gribēja, lai tie rūpētos par nabagiem. Jēzus gibēja, lai Svētie palīdzētu viens otram.
Drīz pēc šīs atklāsmes Džozefs vēlreiz devās uz Misūri štatu. Misūri tika nodēvēta par Ciānas zemi. Daži Džozefa draugi devās viņam līdzi. Ciānas Svētie ļoti priecājās par tikšanos ar Džozefu.
Džozefs uzaicināja Svētos uz sanāksmi. Viņš pastāstīja tiem par atklāsmi. Svētie zināja, ka Džozefs ir Dieva pravietis.
Sanāksmes laikā tas Kungs deva Džozefam vēl vienu Svētajiem domātu atklāsmi. Jēzus priecājās, ka Svētie bija viens otram piedevuši. Jēzus teica: „Es, tas Kungs, jums piedodu.“
Jēzus deva Svētajiem jaunu bausli. Viņš teica, ka ir iedevis viņiem Ciānas zemi. Tagad viņu pienākums ir dalīties šai zemē ar citiem. Ikvienam ir jāiegūst viss nepieciešamais. Tas palīdzētu Jēzus Kristus Baznīcai.
Pēc šīs sanāksmes Džozefs apmeklēja Svētos daudzās pilsētās. Svētie priecājās viņu satikt. Šis Džozefam bija laimīgs laiks. Viņš mīlēja Svētos.
Jēzus deva Džozefam atklāsmi par sievietēm un bērniem. Jēzus teica, ka vīriem jārūpējas par savām sievām. Vecākiem jārūpējas par saviem bērniem.
Svētajiem jārūpējas par sievietēm, kam nav vīru. Svētajiem jārūpējas par bērniem, kam nav tēva vai mātes.
Jēzus teica, ka Svētajiem noliktavā jāliek pārtika. Bīskapam šī pārtika no noliktavas jādod izsalkušajiem.
Džozefs Smits un bīskaps Vitnijs devās atpakaļceļā uz Kirtlendu. Viņi brauca ratos.
Kādu dienu zirgi no kaut kā sabijās. Viņi sāka ātri auļot.
Džozefs izlēca no ratiem. Viņš netika ievainots. Arī bīskaps Vitnijs izlēca no ratiem. Viņš salauza kāju.
Džozefs Smits un bīskaps Vitnijs apmetās kādā iebraucamā vietā. Bīskaps Vitnijs tur nogulēja četras nedēļas. Džozefs palika pie viņa līdz kājai bija kļuvis krietni labāk.
Kāds no viesnīciņas iemītniekiem ieleja Džozefa ēdiena indi. Viņam kļuva ļoti slikti.
Džozefs lūdza, lai bīskaps Vitnijs dod viņam svētību. Bīskaps Vitnijs Džozefa svētīšanai izmantoja priesterības spēku. Džozefs tika izdziedināts.
Džozefs pateicās Dievam par izdziedināšanu. Beidzot Džozefs Smits un bīskaps Vitnijs varēja atsākt ceļojumu. Viņi devās mājup pie savām ģimenēm.