“36. nodaļa: Ciānas nometne: 1834.g. februāris–jūnijs,” Stāsti no grāmatas „Mācība un Derības“ (2002), 135–39 “36. nodaļa,” Stāsti no grāmatas „Mācība un Derības“, 135–39 36. nodaļa Ciānas nometne (1834.g. februāris–jūnijs) Atrazdamies Ohaio štatā, Kirtlendā, Džozefs Smits dzirdēja par nepatikšanām, kas piemeklējušas Misūri štata Svētos. Ļaundari bija piespieduši viņus pamest savas mājas. Svētie bija lūguši Debesu Tēvam palīdzību. Jēzus deva Džozefam Smitam atklāsmi. Viņš teica, ka Baznīcas pārstāvjiem jādodas uz Misūri štatu, lai palīdzētu Svētajiem. Džozefam Smitam bija jābūt viņu vadītājam. Viņiem jāņem līdzi nauda, lai nopirktu zemi. Tas Kungs gribēja, lai dotos pieci simti vīru. M&D 103:21–23, 31–32 Džozefs paklausīja to Kungu. Viņš paziņoja Svētajiem, ka piecsimt vīriešiem jādodas uz Misūri štatā esošo Ciānas zemi. Viņš aicināja vīriešus ierasties Kirtlendā. Atnāca tikai simts vīru. Pārējie Baznīcas vīrieši nepaklausīja to Kungu. Šie simts vīrieši tika nosaukti par „Ciānas nometni“. Viņi devās ceļā uz Ciānas zemi. Vieni gāja kājām. Citi brauca ratos. Naktis pārlaida pie ugunskura visi kopā. Pa ceļam viņiem pievienojās vēl simts vīru. Vīri nogāja tūkstoš jūdzes. Ceļojums bija garš un grūts. Vīriem nebija pietiekami labas pārtikas. Daži vīrieši teica, ka pārgājiens ir pārāk smags. Viņus neapmierināja ēdiens. Viņi teica, ka Džozefs Smits nav labs vadītājs. Džozefs ieteica šiem vīriem nožēlot grēkus. Ja viņi nenožēlos grēkus, viņi saslims un nomirs. Citi vīrieši bija taisnīgi. Viņi palīdzēja Džozefam Smitam. Viņi pildīja Dieva baušļus. Viņi izrādīja savu mīlestību pret Jēzus Kristus Baznīcu. Džozefs Smits allaž atcerējās viņu sniegto palīdzību. Beidzot „Ciānas nometnes“ vīri nonāca Misūri štatā. Viņi izveidoja apmetni pie upes. Ļaunie cilvēki zināja, ka vīri tur ir apmetušies. Naktī viņi pietuvojās apmetnei. Viņi gribēja nogalināt „Ciānas nometnes“ vīrus. Dievs uzsūtīja mežonīgu negaisu. Vējš nolauza kokus. No debesīm gāzās milzīgi krusas graudi. Zibens spēra kokos. Upe izgāja no krastiem. Vienu ļaundari nospēra zibens. Otrs tika ievainots. Ļaundari bija pārbijušies. Viņi saprata, ka Dievs palīdz „Ciānas nometnes“ vīriem. Bandīti metās prom. Viņi neko nenodarīja „Ciānas nometnes“ vīriem. Arī negaiss „Ciānas nometnes“ vīriem nebija nodarījis nekā ļauna. Divas dienas vēlāk tas Kungs deva Džozefam Smitam atklāsmi. Tas Kungs teica, ka „Ciānas nometnes“ vīriem vai nu jāpaliek Misūri štatā, vai jādodas atpakaļ uz Kirtlendu. M&D 105:20–21 Jēzus teica, ka daži vīri Viņu nav klausījuši. Viņš nebija ar tiem apmierināts. Taču citi vīri bija paklausījuši. Tas Kungs ar viņiem bija apmierināts. Viņš teica, ka svētīs tos, dodot vēl lielāku spēku. M&D 105:2–4, 18–19 Dažas dienas vēlāk daudzi „Ciānas nometnes“ vīri saslima. Četrpadsmit no viņiem nomira. Džozefs bija teicis, ka viņi nomirs, ja nenožēlos grēkus. Džozefs Smits tikās ar Misūri štata Svētajiem. Viņš izraudzījās vīrus Augstākajai padomei. Pēc tam Džozefs un viņa draugi atgriezās Kirtlendā. „Ciānas nometnes“ vīri nepalīdzēja Misūri štata Svētajiem. Šie vīri nevarēja palīdzēt, jo nebija klausījuši Dievu. Dievs teica, ka Ciānu var uzcelt tikai taisnīgi cilvēki. M&D 105:2–10