56. nodaļa: Pravietis tiek nogalināts: 1844.g. jūnijs,” Stāsti no grāmatas „Mācība un Derības“ (2002), 201–5
“56. nodaļa,” Stāsti no grāmatas „Mācība un Derības“, 201–5
56. nodaļa
Pravietis tiek nogalināts
(1844.g. jūnijs)
Daži cilvēki vainoja Džozefu Smitu Nauvū notikušajos nemieros. Džozefs tika ielikts cietumā. Tiesnesis teica, ka Džozefs Smits neko sliktu nav izdarījis. Viņš atbrīvoja Džozefu.
Bandītus tiesneša lēmums ļoti sadusmoja. Viņi solījās tiesnesi nogalināt. Nauvū Svētie bija nobijušies. Viņi lūdza štata gubernatoru palīdzēt. Taču viņš nepalīdzēja. Viņš sūtīja kareivjus sameklēt Džozefu Smitu.
Džozefs Smits zināja, ka vēlreiz var tikt ieslodzīts cietumā. Džozefs baidījās, ka cietumā var ielikt arī viņa brāli Hairamu. Džozefs teica Hairamam, lai viņš kopā ar ģimeni dodas uz citu pilsētu. Taču Hairams nepameta Džozefu.
Džozefs Smits teica, ka viņam un Hairamam jādodas projām no Nauvū. Ja viņi to izdarīs, bandīti Svētajiem nenodarīs ļaunu. Tā Džozefs un Hairams šķērsoja upi.
Daži cilvēki teica, ka Džozefs Smits bēgot, jo esot nobijies. Džozefa sieva Emma sūtīja dažus draugus, lai tie pierunā viņu atgriezties. Džozefs Smits saprata, ka tiks nogalināts, ja atgriezīsies Nauvū. Taču viņš darīja, kā draugi lika.
Džozefs un Hairams atgriezās Nauvū. Viņi tika arestēti. Kareivji aizveda viņus, Vilardu Ričardu un Džonu Teiloru uz pilsētu vārdā Kartāga. Tie ieslodzīja viņus Kartāgas cietumā.
Nākamā diena bija 1844. gada 27. jūnijs. Daži draugi apciemoja Džozefu Smitu cietumā. Viņi lasīja Svētos Rakstus. Džons Teilors dziedāja vienu no Džozefa iemīļotākajām dziesmām par Jēzu.
Piepeši viņi ārpusē izdzirdēja troksni. Bandīti šāva uz cietumu. Bandā bija vairāk nekā simts vīru. Viņi bija nokrāsojuši savas sejas, lai neviens tos nepazītu.
Daži bandīti paskrēja garām cietumsargam un atrāva vaļā cietuma durvis. Viņi uzskrēja pa kāpnēm. Viņi raidīja šāvienus istabā. Viņi sašāva Džonu Teiloru, taču nenogalināja to. Viņi nogalināja Hairamu. Džozefs ieraudzīja, ka Hairams ir miris. Viņš iesaucās: „Ak, mans mīļais brāli Hairam!“
Džozefs Smits pieskrēja pie loga. Bandīti uz viņu izšāva. Viņš iesaucās: „Ak Kungs, mans Dievs!” Viņš izkrita pa logu. Dieva pravietis bija miris.
Džozefa Smita un viņa brāļa Hairama mirstīgās atliekas tika aizvestas uz Nauvū. Svētie ļoti bēdājās. Viņu vadītājs un pravietis bija miris. Viņš atdeva savu dzīvību par Jēzus Kristus evaņģēliju.
M&D 135
Pravietis Džozefs Smits paveica daudzus nozīmīgus darbus. Viņš iztulkoja Mormona Grāmatu. Viņš nodibināja patieso Jēzus Kristus Baznīcu. Viņš sūtīja misionārus mācīt evaņģēliju citās zemēs. Viņš uzcēla pilsētu, kur dzīvot Svētajiem. Dievs mīlēja Džozefu Smitu. Svētie arī viņu mīlēja. Džozefs Smits ir darījis mūsu labā vairāk nekā jebkurš cits, izņemot Jēzu Kristu.