“61. nodaļa: Mormona bataljons: 1846.g. jūnijs–1847. gada jūlijs,” Stāsti no grāmatas „Mācība un Derības“ (2002), 218–22
“61. nodaļa,” Stāsti no grāmatas „Mācība un Derības“, 218–22
61. nodaļa
Mormona bataljons
(1846.g. jūnijs–1847. gada jūlijs)
Svētie atradās pie Kaunsilblafas. Amerikas Savienoto Valstu armijas kapteinis ieradās, lai satiktu Brīgamu Jangu. Viņu sauca kapteinis Alens.
Kapteinis Alens pavēstīja, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidents vēlas, lai armijā iestātos pieci simti vīru. Brīgams Jangs atbildēja, ka Svētie darīs, kā prezidents vēlas.
Kapteinis Alens uzrunāja vīrus, un pieci simti no viņiem iestājās armijā. Viņus nosauca par Mormona bataljonu. Reizēm Baznīcas locekļus sauc par mormoniem, jo viņi tic Mormona Grāmatai.
Brigams Jangs mudināja vīrus būt labākajiem kareivjiem armijā. Viņiem jāņem līdzi Bībele un Mormona Grāmata. Viņiem jābūt tīrīgiem, kārtīgiem un pieklājīgiem. Viņi nedrīkst lamāties un spēlēt kārtis. Brigams Jangs atgādināja vīriem pildīt Dieva baušļus. Tad viņiem neviens nebūs jānogalina.
Mormona bataljons devās līdzi kapteinim Alenam. Svētie viņus pavadīja ar skumju sirdi. Ceļojumā uz Rietumiem Svētajiem bija nepieciešama visu vīru palīdzība. Viņi negribēja, lai vīri dotos karot. Bet viņi zināja, ka kareivjiem tiks samaksāts. Nauda Svētajiem noderēs.
Mormona bataljons devās uz dienvidiem. Dažas kareivju ģimenes gāja līdzi Mormona bataljonam. Šis ceļojums cilvēkiem bija ļoti grūts. Viņiem bija jāiet bez apstājas.
Ceļi bija ļoti slikti. Reizēm rati iestiga dziļajās smiltīs. Trūka dzeramā ūdens. Nebija koku, kuru paēnā vīriem atpūsties. Daži cilvēki saslima. Ratos varēja braukt tikai slimie.
Kapteinis Alens nolēma, ka slimajiem kareivjiem, sievietēm un bērniem jāpaliek Kolorādo. Viņi palika pilsētā, ko sauc par Pueblo. Kareivji saņēma samaksu par dienestu armijā. Daži slimie kareivji aizsūtīja naudu savām ģimenēm uz Kaunsilblafu. Viņi aizsūtīja naudu trūcīgajiem Nauvū iedzīvotājiem un misionāriem.
Bataljona vīri turpināja ceļu. Reizēm viņi nezināja, kurp dodas. Viņiem bija jārokas smiltīs, lai atrastu ūdeni. Ūdens garšoja briesmīgi. Kareivjiem trūka ēdamā. Nebija malkas, lai iekurtu ugunskurus. Vīriem nācās dedzināt nezāles.
Kareivji satika indiāņus un citus cilvēkus, kam bija pārtika. Kareivjiem nebija naudas, par ko to nopirkt. Viņi atdeva indiāņiem savus apģērba gabalus. Indiāņi deva kareivjiem pārtiku.
Mormona bataljons devās uz rietumiem. Viņi sasniedza ļoti stāvus kalnus. Vīriem nācās piesiet ratiem virves un vilkt tos augšā kalnā. Tad otrpus kalnam viņi palaida ratus, lai tie ripo lejup.
Kādu dienu kareivji pamanīja buļļus. Buļļi uzbruka kareivjiem. Kareivji cīnījās ar buļļiem. Beidzot viņiem izdevās buļļus aizdzīt. Viens no vīriem tika ievainots. Viņš ilgi nespēja paiet.
Beidzot Mormona bataljons sasniedza Kluso okeānu. Tas notika 1847.gada 29. janvārī. Vīri bija ļoti noguruši. Viņu drēbes bija noplīsušas. Viņi priecājās, ka ilgais pārgājiens ir galā.
Kareivjiem par dienestu armijā tika samaksāts. Viņiem vairs nebija jāpaliek armijā. Viņi varēja atgriezties mājās pie ģimenēm.
Daļa vīru palika Kalifornijā. Vairums devās uz Klinšu kalniem, lai būtu kopā ar pārējiem Svētajiem, kas bija tur ieradušies no Kaunsilblafas.