“62. nodaļa: Pionieri dodas uz Soltleika ieleju: 1846.g. jūnijs–1847.g. jūlijs,” Stāsti no grāmatas „Mācība un Derības“ (2002), 224–29 “62. nodaļa,” Stāsti no grāmatas „Mācība un Derības“, 224–29 62. nodaļa Pionieri dodas uz Soltleika ieleju (1846.g. jūnijs–1847.g. jūlijs) Pionieri joprojām vēl atradās Kaunsilblafā. Viņiem bija nepieciešama daudzu vīru palīdzība, lai varētu ceļot tālāk. Vairums jauno vīriešu atradās Mormona bataljonā. Tādēļ pionieri nolēma atlikt gājienu uz Klinšu kalniem līdz pavasarim. Indiāņi atļāva Svētajiem upes otrā krastā izmantot nelielu zemes gabalu. Svētie tur uzcēla pilsētiņu, ko nosauca par Vinterkvorteru. Viņi izveidoja ielas un uzbūvēja mājas. Dažas mājas tika uzceltas no baļķiem. Citas tika izbūvētas kalnu alās. Pionieri iesēja labību. Brigams Jangs sadalīja pilsētiņu bīskapijās. Viņš izraudzījās vīriešus par praviešiem. Daži indiāņi sagādāja pionieriem nepatikšanas. Lai pasargātos no indiāņiem, kas cēla nemieru, pionieri uzcēla apkārt pilsētiņai sētu. Kamēr pionieri atradās Vinterkvorterā, Brigams Jangs saņēma atklāsmi. Tas Kungs viņam pastāstīja, kā ļaudīm jāsagatavojas aizceļošanai. Viņš pastāstīja Brīgamam Jangam, kā cilvēkiem ceļojuma laikā jārīkojas. Tas Kungs teica, ka cilvēkiem jāsadalās mazās grupās. Katrai grupai nepieciešams vadītājs. Cilvēkiem jāklausa savi vadītāji. Viņiem savstarpēji jāizpalīdz. Viņiem jāparūpējas par ģimenēm, kurās nav tēva vai mātes. M&D 136:1–8 Katrai grupai nepieciešami savi rati un pārtika. Katrā grupā jābūt cilvēkiem, kas prot salabot ratus, celt mājas, sēt labību un būvēt tiltus. M&D 136:7 Tas Kungs pastāstīja Svētajiem vēl daudz ko citu, kas tiem jāievēro. Cilvēkiem jāievēro Viņa baušļi. Viņiem jātur savstarpēji dotie solījumi. Viņi viens par otru nedrīkst runāt sliktu. Viņiem jābūt godīgiem. Viņiem jāatdod atpakaļ lietas, ko viņi aizņēmušies vai atraduši. M&D 136:23–27 Tas Kungs gribēja, lai pionieri būtu laimīgi. Viņš lika tiem kopā dziedāt un dejot. Viņiem nav jābaidās. Viņš tiem palīdzēs. Viņš pavēstīja, ka pionierus gaida nepatikšanas. Bet šīs nepatikšanas izveidos viņus par labākiem cilvēkiem. Viņi tiks svētīti. M&D 136:28–31 Brīgams Jangs darīja, kā tas Kungs bija teicis. Viņš sadalīja cilvēkus grupās. Ikvienai grupai bija viss nepieciešamais, lai uzceltu kalnos pilsētu. Svētie sanāca uz konferenci. Tad Brīgams Jangs izvēlējās grupu, kas dosies ceļā pirmā. Tajā bija 143 vīrieši, 3 sievietes un 2 bērni. Nākamajā dienā pirmā grupa devās projām no Vinterkvorteras. Ikvienam ceļā bija veicams savs pienākums. Sievietes rūpējās par bērniem. Viņas gatavoja ēdienu. Visiem vīriešiem bija šautenes, ar ko aizsargāt cilvēkus un lopus. Pionieri pavadīja ceļā visu dienu. Nakti viņi pārlaida pie ugunskura. Viņi novietoja ratus aplī. Cilvēki un lopi palika apļa iekšpusē. Viņi kūra ugunskurus un gatavoja ēdienu. Viņi dejoja un dziedāja. Viena no dziesmām bija „CIz priekšu, Svētie”. Tā cilvēkus uzmundrināja. Viens no vīriem pūta ragu, lai paziņotu, ka laiks doties pie miera. Pionieri noskaitīja lūgšanas un devās gulēt. Pionieri, šķērsodami prērijas, veica garu ceļu. Viņi pavadīja ceļā četrus mēnešus. Ceļā viņi satika dažādus cilvēkus. Daži no tiem bija traperi. Viņi ieteica Brigamam Jangam nedoties uz Klinšu kalniem. Viņi teica, ka tur labība neaugs. Citi cilvēki ieteica Brigamam Jangam vest Svētos uz Kaliforniju. Bet Brīgams Jangs atbildēja, ka tas Kungs ir norādījis, kurp Svētajiem doties. Viņam tas Kungs jāklausa. Beidzot pionieri sasniedza kalnus. Tajos bija grūti pārvietoties. Brīgams Jangs saslima. Viņš nevarēja ātri paiet. Viņš izvēlējās dažus vīrus, kas devās pa priekšu. Viņš lika tiem iet uz Lielā Soltleika ieleju. Viņiem bija jāsāk sēt labību. Vīri pārveda ratus pāri kalniem. Viņi nonāca ielejā. Viņi uzcēla nometni upītes krastā. Viņi lūdza to Kungu. Viņi lūdza To svētīt sēklas, ko grasījās sēt. Vīri iesēja šīs sēklas. Nākamajā dienā ielejā ieradās Brīgams Jangs un pārējie pionieri. Brīgams Jangs no ratiem vēroja ieleju. Viņš zināja, ka šī ir tā vieta, ko tas Kungs bija izvēlējies Svētajiem par dzīvesvietu. Brīgams Jangs sacīja: „Šī ir īstā vieta. Brauciet.” Svētie nobrauca ratus ielejā. Tas notika 1847. gada 24. jūlijā.