“39. nodaļa: Kirtlendas Templis tiek iesvētīts: 1836.g.janvāris–marts,” Stāsti no grāmatas „Mācība un Derības“ (2002), 151–54
“39. nodaļa,” Stāsti no grāmatas „Mācība un Derības“, 151–54
39. nodaļa
Kirtlendas Templis tiek iesvētīts
(1836.g.janvāris–marts)
Tad Svētie templī sasauca pirmo sanāksmi. Šajā sanāksmē Džozefa Smita tēvs deva svētību Baznīcas vadītājiem. Džozefa tēvs bija Baznīcas patriarhs.
Tad Džozefs ieraudzīja brīnumainu vīziju. Viņš redzēja celestiālo debesu valstību. Celestiālā valstība ir vieta, kur mīt Dievs. Džozefs redzēja, cik skaista ir celestiālā valstība. Viņš ieraudzīja Debesu Tēvu un Jēzu. Džozefs ieraudzīja savu mirušo brāli Alvinu.
Džozefs uzzināja par bērniem, kas nomirst, nesasnieguši astoņu gadu vecumu. Jēzus teica, ka viņi nonāk celestiālajā valstībā.
Jēzus teica, ka daudzi cilvēki, dzīvodami uz zemes, neko nezināja par evaņģēliju.
Arī turpmāk uz zemes būs cilvēki, kas neko nezinās par evaņģēliju.
Daļa šo cilvēku ticētu evaņģēlijam, ja būtu to dzirdējuši. Šie cilvēki var nokļūt celestiālajā valstībā.
Beidzot Kirtlendas Templis bija pabeigts. Bija pienācis laiks templi iesvētīt. Tas nozīmē, ka templis tiek nodots tam Kungam. Tas tiek izmantots tikai, lai veiktu tā Kunga darbu. Svētie sanāca uz īpašu tempļa iesvētīšanas sanāksmi.
Uz sanāksmi ieradās daudzi Svētie. Viņi priecājās par jauno templi. Svētie dziedāja un raidīja lūgšanas Debesu Tēvam. Viņi apsolīja izpildīt visu, ko pravietis un citi vadītāji liks tiem darīt.
Džozefs Smits nolasīja tempļa iesvētīšanas lūgšanu. Nu templis bija svēta celtne. Tas bija tā Kunga nams. Tajā dienā Kirtlendas Templī bija ieradušies eņģeļi. Svētais Gars bija tur kopā ar Svētajiem. Tā bija brīnišķīga diena.