22. nodaļa
Cilvēks ar nešķīstu garu
Kāds cilvēks, kurš dzīvoja kapos pie Galilejas jūras, bija ar nešķīstu garu, kas lika viņam mežonīgi uzvesties. Cilvēki bija saistījuši viņu ķēdēs, lai viņu savaldītu, taču viņš salauza ķēdes.
Šis cilvēks pavadīja dienas un naktis kalnos un alās. Viņš brēca visu laiku un sita sevi ar akmeņiem.
Kādu dienu Jēzus ar Saviem mācekļiem šķērsoja laivā Galilejas jūru. Kad Glābējs izkāpa no laivas, šīs cilvēks skrēja pie Viņa.
Jēzus teica nešķīstajam garam nākt laukā no šī cilvēka. Nešķīstais gars zināja, ka Jēzus ir Dieva Dēls. Viņš lūdza Jēzum nemocīt to.
Kad Glābējs jautāja, kāds vārds ir nešķīstajam garam, tas teica: „Vārds man leģions, jo mūsu ir daudz.” Cilvēkā bija vairāki nešķīstie gari. Tie lūdza Jēzum ļaut tiem ieiet netālu esošo cūku ķermeņos.
Jēzus to atļāva. Nešķīstie gari izgāja no cilvēka un iegāja aptuveni 2000 cūkās. Cūkas no kalna iegāzās jūrā un noslīka.
Gani, kuri rūpējās par cūkām, skrēja uz pilsētu un pastāstīja ļaudīm, kas bija noticis. Tie ieradās un ieraudzīja Jēzu un mežonīgo cilvēku. Taču šis cilvēks nebija vairs mežonīgs.
Tas lika ļaudīm baudīties no Jēzus. Viņi lūdza Viņu doties projām. Viņš devās atpakaļ uz laivu.
Cilvēks, kurš bija dziedināts, vēlējās doties kopā ar Jēzu. Glābējs viņam lika doties mājās un pastāstīt saviem draugiem, kas ar viņu bija noticis.
Viņš pastāstīja to saviem draugiem, un viņi brīnījās par Jēzus milzīgo spēku.