35. nodaļa
Labais samarietis
Jēzus stāstīja daudzus stāstus jeb līdzības, lai palīdzētu cilvēkiem mācīties patiesību.
Kādu dienu viens no jūdu vadītājiem vaicāja Jēzum, kas viņam jādara, lai iemantotu mūžīgo dzīvi. Glābējs viņam vaicāja, kas teikts Rakstos. Tas teica, ka cilvēkam jāmīl Dievs un jāmīl arī savs tuvākais. Jēzus teica, ka tas ir pareizi. Tad vadītājs jautāja: „Kurš tad ir mans tuvākais?”
Jēzus atbildēja, pastāstot šim vīram stāstu. Reiz kāds jūds gāja pa ceļu uz Jērikas pilsētu. To aplaupīja un piekāva zagļi. Tie atstāja šo vīru guļam uz ceļa gandrīz mirstošu.
Drīz vien pa ceļu gāja kāds jūdu priesteris un ieraudzīja šo vīru. Priesteris pārgāja ceļa otrā pusē. Viņš nepalīdzēja šim cilvēkam.
Nāca kāds cits jūds, kurš strādāja templī. Viņš ieraudzīja ievainoto vīru. Taču arī viņš nepalīdzēja šim vīram un pārgāja ceļa otrā pusē.
Tad nāca kāds samarietis. Jūdi ar samariešiem labi nesatika. Taču, kad samarietis ieraudzīja šo vīru, viņa sirds iežēlojās. Viņš apkopa vīra brūces un pārsēja viņa vātis.
Lūkas 10:33–34; Jāņa 4:9; Svēto Rakstu ceļvedis, „Samarieši,” 170. lpp.
Samarietis aizveda vīru uz kādu mājvietu un apkopa viņu līdz nākamai dienai. Kad samarietim bija jādodas prom, viņš saimniekam iedeva naudu un teica, lai parūpējas par šo vīru.
Kad Jēzus bija izstāstījis šo stāstu, Viņš vaicāja jūdu vadītājam, kurš no šiem trim cilvēkiem bija tuvākais ievainotajam vīram.
Vadītājs teica, ka samarietis, jo viņš palīdzēja tam vīram. Jēzus teica jūdu vadītājam, lai tas līdzinās samarietim.