43. nodaļa
Jēzus uzmodina Lācaru
Betānijā dzīvoja vīrs, vārdā Lācars, kopā ar savām māsām Mariju un Martu. Jēzus mīlēja Lācaru un viņa māsas, un tie mīlēja Jēzu.
Lācars kļuva ļoti slims. Glābējs bija citā pilsētā. Marija un Marta nosūtīja ziņu, ka Lācars ir slims.
Glābējs teica Saviem mācekļiem iet ar Viņu kopā, lai palīdzētu Lācaram. Mācekļi baidījās doties uz Betāniju. Tā bija netālu no Jeruzālemes. Daži cilvēki gribēja nogalināt Jēzu.
Jēzus teica Saviem mācekļiem, ka Lācars ir miris. Viņš teica, ka Viņš to atdzīvinās. Šis brīnums palīdzēs mācekļiem zināt, ka Viņš ir Glābējs. Jēzus devās uz Betāniju. Kad Viņš tur nonāca, Lācars jau četras dienas bija miris.
Marta teica Jēzum, ka Lācars joprojām būtu dzīvs, ja Viņš būtu atnācis ātrāk. Jēzus sacīja, ka Lācars dzīvos. Viņš pavaicāja Martai, vai viņa tic Viņam. Marta teica, ka tic. Viņa zināja, ka Jēzus ir Glābējs.
Marta atstāja Jēzu, lai pasauktu Mariju, savu māsu. Arī Marija gāja satikt Jēzu. Viņai sekoja daudzi cilvēki. Marija nometās uz ceļiem un raudāja pie Glābēja kājām. Arī citi cilvēki raudāja. Jēzus vaicāja, kur ir Lācara ķermenis.
Jēzus devās uz alu, kur bija apglabāts Lācars. Alas priekšā gulēja akmens. Viņš lika ļaudīm novelt akmeni.
Jēzus paskatījās augšup. Viņš pateicās Debesu Tēvam, ka Viņš atbild uz Viņa lūgšanām.
Tad stiprā balsī Jēzus lika Lācaram nākt ārā no alas. Lācars iznāca. Daudzi cilvēki, kuri redzēja šo brīnumu, tagad sāka ticēt, ka Jēzus ir Glābējs.