16. nodaļa
Bērnu audzināšana gaismā un patiesībā
„Pienākums mācīt Baznīcas bērnus vispirms gulstas uz ģimeni un mājām.”
No Džozefa Fīldinga Smita dzīves
Prezidents Džozefs Fīldings Smits raksturoja savu tēvu, prezidentu Džozefu F. Smitu, kā „cilvēku, kuram es esmu uzticējies vairāk par jebkuru citu cilvēku pasaulē, ko esmu pazinis”.1 Viņš atcerējās, ka viņa tēvs bieži sapulcināja ģimeni, „mācot saviem bērniem evaņģēlija principus. Katrs no viņiem priecājās, atrodoties viņa klātbūtnē, un bija pateicīgs par padomu un pamācošajiem vārdiem, ko viņš sniedza. … Viņi nekad nav aizmirsuši, kas viņiem tika mācīts, un šo sarunu iespaidi ir dzīvi viņu prātos un, visticamāk, tādi paliks uz visiem laikiem”.2 Viņš arī teica: „Mans tēvs bija vislabsirdīgākais cilvēks, ko es jebkad esmu pazinis. … Vienas no manām vismīļākajām atmiņām ir laiks, ko pavadīju ar viņu, pārrunājot evaņģēlija principus un saņemot pamācību, kādu tikai viņš varēja dot. Tādējādi manu zināšanu pamati tika likti patiesībā, tā, ka arī es varu teikt, ka zinu, ka mans Pestītājs ir dzīvs un ka Džozefs Smits ir, bija un vienmēr būs dzīvā Dieva pravietis.”3
Džozefs Fīldings Smits ar mīlestību izteicās arī par savu māti, Džulainu L. Smitu, un viņas mācībām. Viņš teica: „Jau no bērna kājas es tiku mācīts mīlēt pravieti Džozefu Smitu un mīlēt savu Pestītāju. … Es esmu pateicīgs par apmācību, ko saņēmu, un es centos sekot padomam, ko man deva mans tēvs. Taču es nevaru piedēvēt visus nopelnus tikai viņam. Es domāju, ka liela daļa manas pateicības, patiešām liela daļa, pienākas manai mātei, kurai blakus es sēdēju un, vēl mazs bērns būdams, klausījos stāstos par pionieriem. … Viņa mēdza mācīt mani un ielikt manās rokās, kad es biju pietiekami vecs, lai lasītu, grāmatas, ko es spēju saprast. Viņa iemācīja man lūgt Dievu [un] būt uzticīgam savām derībām un pienākumiem, pildīt savus diakona un skolotāja, … un vēlāk arī priestera pienākumus. … Man bija māte, kas parūpējās par to, lai es lasītu, un man ļoti patika lasīt.”4
Kad Džozefs Fīldings Smits kļuva par tēvu, viņš sekoja savu vecāku piemēram. Viņa meita Amēlija reiz izteicās:
„Tēvs bija izcils students un skolotājs. Viņš ne tikai mācīja mūs no sava lielā zināšanu krājuma, bet arī mudināja mācīties pašiem. …
Attiecībā uz saviem bērniem, viņš sekoja padomam, kas atrodams M&D 93:40: „Bet Es esmu jums pavēlējis audzināt jūsu bērnus gaismā un patiesībā.”
Viņš mācīja mūs pie brokastu galda, stāstot stāstus no Svētajiem Rakstiem, un viņam piemita spējas likt katram stāstam izklausīties jaunam un aizraujošam, lai arī mēs to bijām dzirdējuši jau daudzas reizes. Uztraukums un neziņa, ko sajutu, domājot par to, vai faraona karavīri atradīs zelta kausu Benjamīna graudu maisā, ir īsts vēl šobaltdien. Mēs uzzinājām par to, kā Džozefs Smits atrada zelta plāksnes, un par Tēva un Dēla apmeklējumu. Ja tēvam bija laiks kopā ar mums iet līdz skolai, stāsti turpinājās. Pa ceļam uz skolu mēs gājām garām [Soltleikas] templim, un viņš pastāstīja mums par eņģeli Moroniju. Mēs uzzinājām, ka templis ir ļoti īpaša vieta, ka cilvēkam vajag būt labam, lai tajā ieietu, un, kad cilvēki tajā salaulājas, tas ir uz visiem laikiem. Viņš mūs arī mācīja, lūdzot Dievu mūsu ģimenes lūgšanās, kad mēs nometāmies ceļos pie saviem krēsliem pirms brokastīm un arī pirms vakariņām. …
Šodien viņa mācības pacilā un stiprina ne tikai viņa pēcnācējus, bet arī neskaitāmus, uzticīgus Baznīcas locekļus. Būt viņa meitai — tā man ir bijusi liela privilēģija un svētība.”5
Prezidents Džozefs Fīldings Smits un viņa mazmazmeita Šena Makkonkija
Džozefa Fīldinga Smita mācības
1
Lai nepadotos velna ietekmei, vecākiem ir jāaudzina savi bērni gaismā un patiesībā.
Ģimenes vienotības nozīmību — mīlestību un uzmanību citam pret citu ģimenē — nav iespējams pārmērīgi uzsvērt. Garīgā solidaritāte ģimenes attiecībās ir drošs pamats, uz kura Baznīca un sabiedrība pastāvēs un plauks. Velns to labi zina un saprot, un, kā nekad agrāk, viņš izmanto katru viltību, ietekmi un spēku, kas ir viņa pārziņā, lai grautu un iznīcinātu šo mūžīgo savienību. Vienīgi Jēzus Kristus evaņģēlijs, ja to pielieto ģimenes attiecībās, izjauks šo velnišķīgo postību.6
Pastāv daudz lielu un īstu briesmu, ar kurām ir jārēķinās, taču tās briesmas, kas mūs skar vairāk par visām pārējām briesmām, apvienotām kopā, ir saistītas ar mūsu bērniem. Vienīgo reālo vai pietiekamo aizsardzību var sniegt mājas un to ietekme.7
Mūsu bērniem būs jāmāca, kā atšķirt labu no ļauna, citādi daudzējādā ziņā viņi nespēs saprast, kāpēc nedrīkst iesaistīties rīcībā, kas tiek uzskatīta par parastu starp viņu kaimiņiem. Ja vien viņi nebūs apmācīti Baznīcas doktrīnās, viņi varbūt nesapratīs, kāds ļaunums rodas no koncerta, teātra izrādes, filmas, sporta spēles vai kā tamlīdzīga apmeklējuma svētdienā, kad viņu rotaļu biedri bez ierobežojumiem un ar mudinājumu nododas šādām lietām, ko Tas Kungs ir aizliedzis darīt Viņa svētajā dienā. Vecāki ir atbildīgi par savu bērnu pareizu mācīšanu, [un] Tas Kungs nosodīs vecākus, ja viņu bērni uzaugs ārpus Tā Kunga, Jēzus Kristus, evaņģēlija principu ietekmes.8
Tas Kungs ir pavēlējis mums, katram un visiem, audzināt savus bērnus gaismā un patiesībā. Kur valda šāds gars, tur nesaskaņa, nepaklausība, kā arī nevērība pret svētiem pienākumiem negūs sekmes un nemaz nevar gūt sekmes.9
2
Vecāki pirmām kārtām ir atbildīgi par savu bērnu mācīšanu.
Tēvs nekad nav atteicies no Savām tiesībām uz bērniem, kas piedzimst šajā pasaulē. Viņi joprojām ir Viņa bērni. Viņš ir tos nodevis mirstīgu vecāku gādībā ar pamācību, lai tie tiktu audzināti gaismā un patiesībā. Vecāku galvenais un pamata pienākums ir mācīt savus bērnus gaismā un patiesībā.10
Pienākums — mācīt Baznīcas bērnus — vispirms gulstas uz ģimeni un mājām. Vecāku atbildība ir audzināt savus bērnus gaismā un patiesībā, un Tas Kungs ir paziņojis, ka, ciktāl viņiem tas neizdosies, viņiem būs jāstāv Dieva soģa krēsla priekšā un jāsniedz atbilde.11
Atklāsmē, kas tika dota Baznīcai 1831. gadā, Tas Kungs teica:
„Un vēl, cik daudz vecākiem ir bērni Ciānā vai jebkurā no tās stabiem, kas ir izveidoti, kuri nemāca tiem saprast grēku nožēlošanas, ticības Kristum, dzīvā Dieva Dēlam, un kristīšanas un Svētā Gara dāvanas ar roku uzlikšanu mācību, kad tie ir astoņus gadus veci, grēks būs uz vecāku galvām.
Jo tas būs likums Ciānas iedzīvotājiem vai jebkurā no tās stabiem, kas ir izveidoti.” [M&D 68:25–26.]
… Tas Kungs to prasa no mums.12
Vecāki būs atbildīgi par savu bērnu rīcību, ja viņiem nebūs izdevies mācīt savus bērnus ar savu piemēru un arī mācīt viņiem pareizus principus.
Ja vecāki ir izdarījuši visu, kas viņu spēkos, lai pareizi mācītu savus bērnus ar savu paraugu, kā arī mācītu viņiem pareizus principus, un tad viņu bērni novirzīsies no pareizā ceļa, vecākiem par to nebūs jāatbild, un grēks būs uz bērnu galvām.13
3
Baznīca palīdz vecākiem viņu pūliņos mācīt savus bērnus.
Galvenais pienākums darīt to, kas vada uz glābšanu, gulstas uz katru cilvēku. Katrs no mums ir sūtīts uz Zemes, lai izturētu mirstīgās dzīves pieredzes, kas cilvēku pārbauda. Mēs esam šeit, lai redzētu, vai turēsim baušļus un uzvarēsim pasauli, un mums savā labā ir jādara viss, ko spējam.
Par mūsu glābšanu nākamā ir atbildīga mūsu ģimene. Vecāki ir nolikti par paraugu un vadību saviem bērniem, un viņiem ir pavēlēts tos audzināt gaismā un patiesībā, mācot tiem evaņģēliju un rādot labu piemēru. No bērniem tiek sagaidīts, ka viņi klausīs savus vecākus, un godās, un cienīs viņus.
Baznīca un tās biedrības būtībā veido kalpošanas organizāciju, lai palīdzētu ģimenēm un atsevišķiem cilvēkiem.14
„Baznīca un tās biedrības būtībā veido kalpošanas organizāciju, lai palīdzētu ģimenēm un atsevišķiem cilvēkiem.”
Es jūs lūdzu, mani dārgie brāļi un māsas, vīri un sievas, tēvi un mātes, izmantot katru iespēju, ko Baznīca dāvā, lai savus bērnus apmācītu dažādajās organizācijās, kas viņiem ir nodrošinātas, pateicoties Tā Kunga atklāsmēm: Sākumskola, Svētdienas skola, Savstarpējās pilnveidošanās organizācijas [Jauno vīriešu un Jauno sieviešu biedrība] un mazākās priesterības kvorumi, kurus vada mūsu bīskapības. …
… Visā Baznīcā, kur vien tas ir iespējams, mums ir semināri un institūti. … Brāļi un māsas, sūtiet savus bērnus uz šiem semināriem. Tie, kas apmeklē koledžu, būs atbilstošā vecumā, lai apmeklētu Baznīcas institūtus, ja vien viņi būs bijuši atbilstoši apmācīti jaunībā.15
4
Vecākiem būtu jādara viss, ko viņi spēj, lai palīdzētu saviem bērniem saprast Jēzus Kristus evaņģēliju un dzīvot pēc tā.
Individuāla, personīga liecība ir un vienmēr būs Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas stiprums. Liecību vislabāk iespējams izkopt ģimenes lokā. … Liecības iegūšanai un saglabāšanai vajadzētu būt projektam, pie kura strādā visa ģimene. Neizturieties nevērīgi pret to, kas palīdzēs stiprināt jebkura jūsu ģimenes locekļa liecību.16
Mums, cik vien mēs spējam, ir jāsargā [bērni] no šīs pasaules grēkiem un ļaunuma, lai viņi netiktu aizvilināti no patiesības un taisnīguma takām.17
Palīdziet saviem bērniem katrā iespējamā veidā uzaugt ar zināšanām par Jēzus Kristus evaņģēliju. Māciet viņiem lūgt Dievu. Māciet viņiem ievērot Gudrības vārdu, uzticīgi un pazemīgi staigāt Tā Kunga priekšā, lai tad, kad viņi sasniegs brieduma gadus, viņi varētu pateikties jums par to, ko jūs viņu labā būsiet izdarījuši, un atskatīties uz savu dzīvi ar pateicīgu sirdi un mīlestību pret saviem vecākiem un to, kādā veidā viņu vecāki rūpējās par viņiem un apmācīja viņus dzīvot pēc Jēzus Kristus evaņģēlija.18
Rādiet taisnīgu piemēru
Mēs lūdzam vecākiem būt par taisnīguma piemēru savā dzīvē un pulcināt savus bērnus ap sevi, un mācīt viņiem evaņģēliju — ģimenes mājvakaros un citās reizēs.19
Vecākiem ir jācenšas būt tādiem vai vismaz jāpieliek savas vislabākās pūles, lai būtu tādi, par kādiem viņi vēlas, lai būtu viņu bērni. Nav iespējams, ka jūs būsiet paraugs tam, kas jūs neesat.20
Jums ir jāmāca gan ar piemēru, gan principu. Jums ir jāmetas ceļos ar saviem bērniem lūgšanā. Jums ir jāmāca viņiem, visā pazemībā, par mūsu Glābēja, Jēzus Kristus, misiju. Jums ir jārāda viņiem ceļš, un tēvs, kurš savam dēlam rāda ceļu, neteiks: „Dēls, ej uz Svētdienas skolu vai ej uz kopējo jauniešu pasākumu, vai ej uz priesterība sapulci,” bet gan viņš teiks, „nāc un iesim kopā.” Viņš mācīs ar savu piemēru.21
Sāciet mācīt bērnus, kad viņi vēl ir mazi
Neviens cilvēks nevar sākt kalpot Tam Kungam par agru. … Jaunieši rīkojas saskaņā ar savu vecāku mācīto. Bērns, kuram no bērnības ir mācīts taisnīgums, visticamāk vienmēr rīkosies taisnīgi. Labus paradumus ir viegli izveidot, un tos ir viegli ievērot.22
Mājās būtu jāvalda lūgšanai, ticībai, mīlestībai un paklausībai Dievam. Vecāku pienākums ir mācīt saviem bērniem Jēzus Kristus evaņģēlija glābšanas principus, lai viņi zinātu, kāpēc viņiem ir jātop kristītiem, un lai viņi savā sirdī varētu sajust vēlmi turpināt ievērot Dieva baušļus pēc kristībām, lai viņi varētu atgriezties Viņa klātbūtnē. Vai jūs, mani labie brāļi un māsas, vēlaties, lai jūsu ģimenes un jūsu bērni; vai jūs vēlaties būt aizzīmogoti ar saviem tēviem un mātēm, kas dzīvoja pirms jums, vai jūs vēlaties, lai jūsu ģimene būtu pilnīga, kad jūs, ja jums tas tiks ļauts, ieiesit Dieva celestiālajā valstībā? Ja jā, tad jums jāsāk mācīt savus bērnus jau no šūpuļa.23
Māciet bērniem lūgt Dievu
Kas ir mājas bez lūgšanu gara tajās? Tās nav Pēdējo dienu svēto mājas. Mums būtu jālūdz; mums nevajadzētu ļaut rītam aizritēt, ja neesam pateikušies Tam Kungam, nometušies ceļos ģimenes lokā, pateicoties Viņam par Viņa svētībām un lūdzot Viņu pēc vadības. Mums nevajadzētu ļaut vakaram beigties, mums nevajadzētu doties pie miera, līdz neesam atkal sapulcinājuši ģimenes locekļus un pateikušies Tam Kungam par Viņa aizsardzību, un lūguši Viņa vadību katru savas dzīves dienu.24
Es ceru, ka jūs mājās mācāt saviem bērniem lūgt Dievu. Es ceru, ka jūs skaitāt ģimenes lūgšanas rītos un vakaros, ka jūsu bērni tiek mācīti caur piemēru un principu ievērot baušļus, kas ir tik dārgi un svēti, un tik daudz nozīmē mūsu glābšanai Dieva valstībā.25
Iepazīstiniet bērnus ar Svētajiem Rakstiem
Visā pasaulē nav tādas mājas, kurā nevarētu būt Bībele. Nav tādas mājas, kurā nevarētu būt Mormona Grāmata. Es runāju par Pēdējo dienu svēto mājām. Nav tādas mājas, kurā nevarētu būt Mācība un Derības un Dārgā Pērle. Neturiet tās plauktos vai trauku skapjos, bet turiet tās atvērtas tur, kur tās būtu viegli aizsniedzamas, lai ģimenes locekļi varētu tām piekļūt un paši lasīt, un studēt evaņģēlija principus.26
Noturiet ģimenes mājvakarus
Bērniem, kas uzaug mājās, kurās viņi ir piedalījušies ģimenes mājvakaros un kur ir pārpilnam mīlestības un vienotības, tiek veidots stingrs pamats, lai viņi būtu labi pilsoņi un aktīvi Baznīcas locekļi. Nav lielāka mantojuma, ko vecāki var atstāt saviem bērniem, kā atmiņas par laimīgām, vienotām un mīlošām mājām un svētības, kas pavada dzīvošanu šādās mājās.
Labi saplānoti ģimenes mājvakari var būt ilgstoša prieka un ietekmes avots. Šie vakari ir laiks kopīgām aktivitātēm, organizēšanai, mīlestības izpausmēm, liecību sniegšanai, evaņģēlija principu apgūšanai, ģimenes izpriecām un atpūtai un, vairāk par visu, ģimenes vienotībai un solidaritātei.
Tēvi un mātes, kas uzticīgi notur ģimenes mājvakarus un veido ģimenes vienotību katrā iespējamā veidā, godprātīgi pilda vissvarīgāko pienākumu — vecāku pienākumu.27
Tēvi nevar sniegt svarīgāku vadību Dieva valstībā, kā savu ģimeņu vadīšanu ģimenes mājvakaru noturēšanā. Kad šādas pieredzes ir mājas dzīves daļa, tad veidojas vienotība un cieņa ģimenē, kas katru cilvēku rosina kļūt taisnīgākam un laimīgākam.28
Vecāki, kas ignorē ievērojamo palīdzību, ko sniedz šī programma [ģimenes mājvakars], riskē ar savu bērnu nākotni.29
Māciet tikumību, šķīstību un morāli
Jums būtu jāmāca saviem bērniem tikumība un šķīstība, un viņiem tas būtu jāmāca jau no agras bērnības. Un viņiem būtu jādara zināmas lamatas un briesmas, kas tik ļoti ir izplatījušās visā pasaulē.30
Mēs esam stipri nobažījušies par visu jauniešu garīgo un morālo labklājību visā pasaulē. Morāle, šķīstība, tikumība, brīvība no grēka — šīs lietas ir, un tām jābūt mūsu dzīvesveida pamatā, ja mēs vēlamies īstenot savas dzīves nolūku.
Mēs lūdzam, lai tēvi un mātes mācītu personīgo šķīstību caur principiem un piemēru un apspriestos ar saviem bērniem visās šādās lietās. …
Mēs paļaujamies uz jauno paaudzi Baznīcā un lūdzam viņus nesekot pasaules modei un paražām, nepieņemt pretošanās garu, nepamest patiesības un tikumības takas. Mēs ticam viņu fundamentālajai labestībai un sagaidām, ka viņi kļūs par taisnīguma pīlāriem un turpinās veikt Baznīcas darbu ar vēl lielāku ticību un iedarbīgumu.31
Sagatavojiet bērnus būt par patiesības lieciniekiem un kalpošanai misijās
Mūsu jaunieši ir vieni no vissvētītākajiem un visieredzētākajiem mūsu Tēva bērniem. Viņi ir vieni no viscildenākajiem debesu iemītniekiem, augsti izraudzīta paaudze ar dievišķu likteni. Viņu gari tika turēti rezervē, lai parādītos šajās dienās, kad evaņģēlijs ir uz Zemes un kad Tam Kungam ir vajadzīgi drosmīgi kalpi, kas varētu turpināt veikt šo pēdējo dienu diženo darbu.32
Mums ir jāsagatavo [bērni], lai viņi būtu dzīvi patiesības un šī diženā pēdējo dienu darba liecinieki, un, it īpaši runājot par mūsu dēliem, mums ir jāskatās, lai viņi būtu cienīgi un gatavi doties misijā, lai sludinātu evaņģēliju mūsu Tēva citiem bērniem.33
Palīdziet bērniem sagatavoties, lai viņiem būtu savas mūžīgās ģimenes
Vai jūs mācāt [savus bērnus], lai viņi, kad būs precējušies, vēlētos iet uz Tā Kunga namu? Vai jūs mācāt viņus, lai viņi vēlētos saņemt dižo dāvinājumu, ko Tas Kungs viņiem ir sagatavojis? Vai jūs esat viņos iedvesuši apziņu, ka viņi var tikt saistīti kā vīri un sievas, un saņemt katru dāvanu un svētību, kas attiecas uz celestiālo valstību?34
Mums ir … jāvada [bērni] tā, lai viņi izvēlētos piemērotus dzīvesbiedrus un apprecētos Tā Kunga namā, un tādējādi kļūtu visu diženo svētību, par kurām esam runājuši, mantinieki.35
Pazemīgi centīsimies saglabāt savas ģimenes neskartas, turēt tās Tā Kunga Gara ietekmē, apmācītas evaņģēlija principos, lai tās varētu uzaugt taisnīgumā un patiesībā. … [Bērni] mums ir doti, lai mēs viņus apmācītu mūžīgās dzīves ceļos, lai viņi varētu atgriezties atkal Dieva, viņu Tēva, klātbūtnē.36
Ieteikumi studēšanai un mācīšanai
Jautājumi
-
Sadaļā „No Džozefa Fīldinga Smita dzīves” pievērsiet uzmanību vecāku paraugiem, kas izrāda mīlestību saviem bērniem. Padomājiet, kā jūs varētu sekot šiem paraugiem, neskatoties uz to, kādi ir jūsu pienākumi ģimenē. Kā vecāki varētu organizēt savu dzīvi, lai spētu vairāk laika pavadīt ar saviem bērniem?
-
Prezidents Smits minēja garīgas briesmas, kas pastāvēja viņa dzīves laikā (skat. 1. sadaļu). Kādas papildus briesmas pastāv mūsdienās? Kā vecāki un vecvecāki palīdz bērniem pretoties šādām ietekmēm?
-
Apdomājiet, kā Debesu Tēvs uzticas vecākiem, kad ļauj viņiem rūpēties par Saviem bērniem (skat. 2. sadaļu). Kādu vadību un palīdzību Viņš piedāvā?
-
Kā Baznīca kļūst par „kalpošanas [organizāciju], lai palīdzētu ģimenēm un atsevišķiem cilvēkiem”? (Skat. 3. sadaļu.) Kā Baznīcas organizācijas ir palīdzējušas jums un jūsu ģimenei? Ko mēs varam darīt, lai palīdzētu bērniem un jauniešiem pilnā mērā piedalīties Baznīcas dzīvē?
-
4. sadaļā ir minēti vairāki veidi, kā palīdzēt bērniem un jauniešiem dzīvot pēc evaņģēlija. Pārlasot minētos padomus, apdomājiet tālāk dotos jautājumus: Kuras lietas jūs un jūsu ģimene darāt labi? Kā jūs varētu kļūt labāki? Ko jūs varētu darīt, lai palīdzētu Baznīcas jauniešiem stiprināt savas liecības?
Saistītās Svēto Rakstu vietas
5. Mozus 6:1–7; Psalmi 132:12; Mosijas 1:4; 4:14–15; M&D 68:25–28; 93:36–40; skat. arī „Ģimene — Vēstījums pasaulei”
Mācīšanas padoms
„Esiet uzmanīgi, lai nepārtrauktu labas diskusijas pārāk ātri, cenšoties pasniegt visu materiālu, ko esat sagatavojuši. Lai arī ir svarīgi pasniegt sagatavoto materiālu, svarīgāk ir palīdzēt audzēkņiem sajust Gara ietekmi, atbildēt uz viņu jautājumiem, paplašināt viņu sapratni par evaņģēliju un padziļināt viņu apņemšanos ievērot baušļus.” Tomēr, ir arī „svarīgi pabeigt pārrunas īstajā brīdī. Liela daļa pacilājošas diskusijas gara tiek zaudēta, kad tā turpinās pārāk ilgi. … Pārvaldiet laiku. Ziniet, kad stundai ir jābeidzas. Atliciniet sev pietiekami laika, lai rezumētu pateikto un sniegtu savu liecību” (Teaching, No Greater Call [1999], 64, 65).