18. nodaļa
Dzīvot no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes
„Turēt baušļus, sekot Dieva Dēla pēdās, darīt visu to, kas ir Viņam tīkams, — tas ir augstākais pielūgsmes veids.”
No Džozefa Fīldinga Smita dzīves
„Es meklēju savu glābšanu,” paziņoja prezidents Džozefs Fīldings Smits, „un es zinu, ka varu to atrast tikai, paklausot Tā Kunga likumiem, turot baušļus, veicot taisnīgus darbus, sekojot mūsu galvenajam vadītājam Jēzum, visa paraugam un visa galvai.”1
Prezidents Smits ne tikai meklēja savu paša glābšanu, bet viņš arī rūpīgi strādāja pie tā, lai palīdzētu citiem darīt to pašu. Elders Frensiss M. Gibons, kas kalpoja par sekretāru Augstākajā prezidijā, ievēroja to, ka prezidents Smits „uzskatīja par savu pienākumu uzrunāt cilvēkus maigā balsī, kad viņi sāka attālināties no takas, ko iezīmēja Svētie Raksti. Un viņam nebija nolūka atteikties no šī pienākuma par spīti tam, ko teica citi. Šāda uzdrīkstēšanās runāt viņu padarīja nepopulāru dažās aprindās, taču nelikās, ka tas viņu atturētu; viņa nolūks nebija kļūt populāram vai slavenam cilvēku acīs. Tā vietā viņš sevi redzēja kā sargu tornī, kura pienākums bija dot brīdinājuma signālu lejā stāvošajiem, kas nespēja saskatīt tuvojošās briesmas.”2
Reiz prezidents Smits dalījās kādā pieredzē, attēlojot sirds pārmaiņas, kas var piemeklēt cilvēku, kurš ņem vērā šo brīdinājuma signālu:
„Pirms daudziem gadiem es apmeklēju staba konferenci un uzstājos par Gudrības vārdu. … Kad es devos izejas virzienā [konferences beigās], gandrīz visi jau bija aizgājuši, taču kāds vīrs izstiepa savu roku un sacīja:
„Brāli Smit, šī ir pirmā runa par Gudrības vārdu, kas man patika.”
Es teicu: „Vai tad jūs neesat dzirdējis citas uzstāšanās par Gudrības vārdu?”
Viņš atbildēja: „Esmu, taču šī ir pirmā, kas man ir patikusi.”
Es vaicāju: „Kādēļ tā?”
Viņš teica: „Redziet, es tagad ievēroju Gudrības vārdu.”3
Džozefa Fīldinga Smita mācības
1
Dievs pārvalda Visumu pēc likuma, un mēs esam pakļauti šim likumam.
Visiem cilvēkiem būtu jāpieņem tas, ka, tā kā Visuvarenais Dievs pārvalda visu Visumu pēc nemainīga likuma, tad cilvēkam, kurš ir diženākais no visiem Viņa radījumiem, ir pašam jābūt pakļautam šim likumam. Tas Kungs ir atklājis šo patiesību kodolīgi un pārliecinoši atklāsmē Baznīcai:
„Visām valstībām ir dots likums;
un tur ir daudz valstību; jo tur nav vietas, kur nebūtu valstības; un tur nav valstības, kurai nav vietas, vai nu lielāka, vai mazāka valstība.
Un katrai valstībai ir dots likums; un arī katram likumam ir zināmi ierobežojumi un noteikumi.
Neviena būtne, kas nedzīvo saskaņā ar šiem noteikumiem, netiek attaisnota.” (M&D 88:36–39.)
Šī ir acīmredzama patiesība. Tādējādi ir tikai loģiski, ka mēs saprotam to, ka Dieva valstība tiek pārvaldīta pēc likuma, un visiem, kas vēlas tajā ienākt, ir jāpakļaujas šim likumam. „Lūk, Mans nams ir kārtības nams, saka Dievs Tas Kungs, un nevis apjukuma nams.” (M&D 132:8.)
Tas Kungs cilvēkam ir devis likumu kopumu, ko mēs saucam par Jēzus Kristus evaņģēliju. Nepietiekamas iedvesmas un garīgas vadības dēļ, cilvēki var nebūt vienisprātis attiecībā pret šiem likumiem un to pielietojumu, taču visdrīzāk nav iespējams apstrīdēt to, ka šādi likumi pastāv un ka visiem, ka tiecas ieiet šajā valstībā, ir jāpakļaujas šiem likumiem.4
Mums ir visas patiesības, mācības, likumi un prasības, visas veicamās darbības un priekšraksti, kas nepieciešami, lai mēs varētu tapt izglābti un paaugstināti augstākajās debesīs, celestiālajā pasaulē.5
2
Turot baušļus, mēs paužam savu mīlestību pret To Kungu.
Mūsu pienākums Baznīcā ir pielūgt To Kungu garā un patiesībā, un to mēs cenšamies darīt ar visu savu sirdi, spēku un prātu. Jēzus teica: „Tev būs Dievu, savu Kungu, pielūgt un Viņam vien kalpot.” (Mateja 4:10.)
Mēs ticam, ka pielūgsme ir daudz kas vairāk par lūgšanu, sludināšanu un sekošanu evaņģēlijam. Turēt baušļus, sekot Dieva Dēla pēdās, darīt visu to, kas ir Viņam tīkams, — tas ir augstākais pielūgsmes veids. Viena lieta ir kalpot Tam Kungam tikai vārdos, un pavisam cita lieta ir cienīt un godāt Viņa gribu, sekojot Viņa rādītajai priekšzīmei. … Es līksmoju par privilēģiju sekot Viņa pēdās. Es esmu pateicīgs par mūžīgās dzīves vārdiem, ko esmu saņēmis, es priecājos šajā pasaulē un ceru uz mūžīgo dzīvi, kas būs mana nākamajā pasaulē, ja vien es palikšu uzticīgs un patiess līdz galam.6
„Ja jūs mīlat Mani, turiet Manas pavēles” (Jāņa 14:15).
Šis ir likums Baznīcas locekļiem, Glābēja vārdiem sakot: „Kam ir Mani baušļi un kas viņus tur, tas Mani mīl. …” (Jāņa 14:21.) Glābējs vēlreiz sacīja: „Ja jūs mīlat mani, turiet Manas pavēles.” (Jāņa 14:15.) …
Glābējs nekad nav grēkojis, un Viņam nekad nav bijusi nemierīga sirdsapziņa. Viņam nebija vajadzības nožēlot grēkus, kāda ir jums un man, taču kaut kādā veidā, ko es nevaru saprast, Viņš nesa manu un jūsu grēku smagumu. … Viņš nāca un piedāvāja Sevi kā upuri, lai samaksātu parādu par katru no mums, kurš vēlas nožēlot savus grēkus un atgriezties pie Viņa, un turēt Viņa baušļus. Padomājiet par to, ja jūs varat. Glābējs nesa šo nastu tādā veidā, kas ir pāri mūsu saprašanai. Es to zinu, jo pieņemu Viņa vārdu. Viņš stāsta mums par piedzīvotām mokām, kas bija tik lielas, ka Viņš lūdza Savam Tēvam, vai būtu iespējams Viņam nedzert to rūgto biķeri un izvairīties: „… tomēr ne Mans, bet Tavs prāts lai notiek.” (Lūkas 22:42.) Atbilde, ko Viņš saņēma no Sava Tēva, bija: „Tev tas ir jāizdzer.”
Vai es varu Viņu nemīlēt? Nē, es to nevaru. Vai jūs Viņu mīlat? Tad turiet Viņa baušļus.7
3
Ja mēs novēršamies no Tā Kunga baušļiem, mēs nevaram sagaidīt to, ka saņemsim Viņa svētības.
Kad mēs novēršamies no baušļiem, kurus Tas Kungs ir devis, lai mūs vadītu, tad mēs nevaram pretendēt uz Viņa svētībām.8
Ko tas mums dos, ja lūgsim To Kungu bez nolūka — turēt Viņa baušļus? Šāda lūgšana ir klaja ņirgāšanās un apvainojums žēlastības troņa priekšā. Kā mēs uzdrīkstamies gaidīt labvēlīgu atbildi šādā gadījumā? „Meklējiet To Kungu, kamēr Viņš atrodams, piesauciet Viņu, kamēr Viņš ir tuvu! Bezdievis lai atstāj savu ceļu un ļaunprātis savas domas un lai atgriežas pie Tā Kunga, ka Tas par viņu apžēlojas, un pie mūsu Dieva, jo Viņš ir bagāts žēlastībā.” Tā teica Jesaja (Jesajas 55:6–7). Taču vai Tas Kungs vienmēr ir tuvu, kad mēs Viņu lūdzam? Patiesi, atbilde ir nē. Viņš ir sacījis: „Viņi bija lēni uzklausīt Tā Kunga viņu Dieva balsi; tādēļ Tas Kungs viņu Dievs ir lēns uzklausīt viņu lūgšanas, lai atbildētu tiem viņu grūtību dienā. Sava miera dienā viņi nevērīgi izturējās pret Manu padomu; bet, savu grūtību, trūkuma dienā viņi jūt vēlēšanos pēc Manis” [M&D 101:7–8]. Ja mēs Viņam tuvosimies, Viņš tuvosies mums, un mēs nebūsim pamesti, taču, ja mēs netuvosimies Viņam, mums netiek solīts, ka Viņš atbildēs tad, kad mēs saceļamies.9
Mēs nevaram lūgt Tam Kungam un sacīt: „Uzklausi mūsu vajadzības, sniedz mums uzvaru, dari to, ko mēs vēlamies, lai Tu darītu, taču nelūdz mums darīt to, ko Tu vēlies, lai mēs darītu.”10
Mums ir nepieciešams staigāt visas patiesības takās — ne tikai kādas daļas patiesības takās. Man nav privilēģijas atmest dažus no evaņģēlija principiem un ticēt tikai daļai no tiem, un tad uzskatīt, ka man ir tiesības uz glābšanas un paaugstināšanas pilnīgajām svētībām Dieva valstībā. Ja mēs vēlamies paaugstināšanu, ja mēs vēlamies nokļūt līdz vietai, ko Tas Kungs ir sagatavojis tiem, kas ir taisnīgi un patiesi, tad mums ir jābūt gataviem sekot Jēzus Kristus evaņģēlijam pilnībā un turēt visus baušļus. Mēs nevaram teikt, ka daži no tiem ir mazsvarīgi vai nenozīmīgi un tādēļ Tam Kungam nerūpēs, ja mēs tos pārkāpsim. Mums ir pavēlēts dzīvot no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes [skat. 5. Mozus 8:3; M&D 98:11]. „Ko jūs mani saucat: Kungs, Kungs!” Viņš teica, „bet nedarāt, ko Es saku?” [Skat. Lūkas 6:46.]11
Vecāki var palīdzēt saviem bērniem „staigāt visas patiesības takās”.
4
Kad mēs turam Tā Kunga baušļus, mēs esam ceļā uz pilnību.
Tas Kungs sagaida, lai mēs Viņam ticētu, pieņemtu Viņa mūžīgo evaņģēliju un dzīvotu saskaņā ar Viņa nosacījumiem. Mūsu kompetencē nav izvēlēties un paklausīt tiem evaņģēlija principiem, kuri mums šķiet saistoši, bet par pārējiem aizmirst. Mums nav tiesību izlemt to, ka daži principi vairs neattiecas uz mūsu sabiedrības vai kultūras apstākļiem.
Tā Kunga likumi ir mūžīgi, un mums ir Viņa mūžīgā evaņģēlija pilnība, un no mums tiek prasīts ticēt visiem Viņa likumiem un patiesībām, un tad ievērot tos. Nevienam cilvēkam nav nekā svarīgāka par Tā Kunga baušļu turēšanu. Viņš sagaida, lai mēs turētos pie ikviena patiesā principa, savas dzīves priekšplānā nostādītu Viņa valstības vajadzības, virzītos uz priekšu ar nelokāmību Kristū un kalpotu Viņam ar visu savu spēku, prātu un izturību. Citējot Svētos Rakstus, apskatīsim šī jautājuma kopsavilkumu: „Bīsties Dieva un turi Viņa baušļus, jo tas pienākas katram cilvēkam!” (Salamans Mācītājs 12:13.)12
Es bieži domāju un pieņemu, ka jūs arī darāt tāpat, par dižāko un brīnišķīgāko runu — labāko mums zināmo, kāda jebkad ir sniegta, — kuru mēs saucam par Kalna sprediķi. … Ja vien mēs sekosim šīm mācībām, mēs varēsim atkal atgriezties Dieva Tēva un Viņa Dēla, Jēzus Kristus, klātbūtnē.
Es to bieži uztveru kā visu Viņa mācību apkopojumu:
„Tāpēc esiet pilnīgi, kā jūsu Debesu Tēvs ir pilnīgs.” [Mateja 5:48.]
… Es ticu, ka Tas Kungs nopietni domāja to, ko sacīja, ka mums ir jābūt pilnīgiem kā mūsu Tēvam debesīs. Mēs nekļūsim tādi uzreiz, bet gan, darot atkal un atkal, dzīvojot pēc pamācībām un piemēriem, un pat tad vēl tas nenotiks laicīgajā dzīvē, jo mums vajadzēs šķērsot aizsaules priekškaru, līdz mēs sasniegsim pilnību un būsim tādi kā Dievs.
Taču šeit mēs liekam pamatus. Šeit mums tiek mācītas Jēzus Kristus evaņģēlija vienkāršās patiesības šajā pārbaudes stāvoklī, lai sagatavotu mūs pilnībai. Mans pienākums ir būt labākam šodien, nekā es biju vakar, un jūsu pienākums ir būt labākiem šodien, nekā jūs bijāt vakar, un labākiem rītdien, nekā jūs esat šodien. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs esam uz šī ceļa. Ja mēs turam Tā Kunga baušļus, mēs esam ceļā uz pilnību, un tā var nākt tikai caur paklausību un mūsu sirds vēlēšanos uzvarēt pasauli. …
… Ja mums ir kāds trūkums vai vājība, tad tai mums ir jāpievērš lielāka uzmanība ar vēlmi to pārvarēt, līdz mums izdodas to uzveikt. Ja kādam šķiet, ka ir grūti maksāt desmito tiesu, tad tieši tas viņam ir jādara, līdz viņš to iemācās darīt. Ja līdzīgi ir ar Gudrības vārdu, tad šim cilvēkam tas ir jāievēro, līdz viņš iemācās mīlēt šo bausli.13
5
Kad mēs turam baušļus, Tas Kungs mūs mierina, svētī un stiprina, lai mēs kļūtu paaugstināšanas cienīgi vīrieši un sievietes.
Lai labpatiktu [Tam Kungam], mums nav tikai jāpielūdz Viņš ar pateicību un slavināšanu, bet ir arī jābūt gataviem paklausīt Viņa baušļiem. Ja mēs tā darīsim, tad Viņš noteikti dāvās Savas svētības, jo, balstoties uz šo principu (paklausību likumam), ir noteiktas visas lietas [skat. M&D 130:20–21].14
Dievs mums ir devis [baušļus], lai mēs varētu Viņam tuvināties un tiktu stiprināti ticībā. Ikviens jebkad sniegtais bauslis ir dots mūsu mierinājumam un svētībai. Tie netiek sniegti tikai, lai labpatiktu Tam Kungam, bet lai arī padarītu mūs par labākiem vīriešiem un sievietēm, glābšanas un paaugstināšanas cienīgiem Viņa valstībā.15
Kad mēs apmeklējam templi, mēs paceļam savas rokas un noslēdzam derību kalpot Tam Kungam un ievērot Viņa baušļus, un pasargāt sevi no pasaules neaptraipītus. Ja mēs apzināmies, ko mēs darām, tad endauments būs mūsu aizsardzība visas dzīves garumā — aizsardzība, kuras nav tiem, kas nedodas uz templi.
Esmu dzirdējis savu tēvu sakām, ka grūtību un kārdinājumu brīžos viņš domāja par solījumiem un derībām, ko noslēdza Tā Kunga namā, un tie bija viņa aizsardzība. … Šīs ceremonijas daļēji tiek veiktas aizsardzības dēļ. Ja mēs tās godāsim, tad tās pasargās mūs tagad un paaugstinās nākotnē. Es zinu, ka mums ir dota šī aizsardzība, jo es arī to esmu pieredzējis, tāpat kā tūkstošiem citu cilvēku, kas atceras savas saistības.16
Templī mēs noslēdzam derību — „kalpot Tam Kungam un ievērot Viņa baušļus, un pasargāt sevi no pasaules neaptraipītus”.
Tas Kungs mums sniegs dāvanas. Viņš apgaismos mūsu prātus. Viņš dos mums zināšanas, kas kliedēs grūtības un liks dzīvot saskaņā ar baušļiem, kurus Viņš mums ir devis; Viņš sniegs mums zināšanas, kas iesakņosies mūsu dvēselēs tik dziļi, ka tās vairs nekad nevarēs tikt izrautas, tik ilgi, kamēr vien mēs meklēsim gaismu, patiesību un izpratni, kas mums ir solīta un kuru varam saņemt, ja vien mēs būsim patiesi un uzticīgi katrai Jēzus Kristus evaņģēlija derībai un saistībai.17
Šīs Baznīcas locekļiem, kuri ir gatavi dzīvot saskaņā ar likumu un turēt Tā Kunga baušļus, ir sniegts lielisks solījums, ka viņi ne vien iegūs vietu Dieva valstībā, bet arī būs Tēva un Dēla klātbūtnē. Un tas vēl nav viss, jo Tas Kungs ir solījis, ka viss, kas Viņam pieder, tiks dots viņiem [skat. M&D 84:33–39].18
Paklausot un turpinot paklausīt baušļiem, kas ir izklāstīti Jēzus Kristus evaņģēlijā, mēs iegūsim nemirstību, godību, mūžīgo dzīvi un dzīvosim Dieva Tēva un Viņa Dēla, Jēzus Kristus, klātbūtnē, kur mēs Viņus patiesi iepazīsim.19
Ja mēs staigāsim šķīstības un svētuma takas, Tas Kungs mums dāvās Savas svētības tik lielā mērā, cik mēs nekad nebūtu iedomājušies. Savā rīcībā mums ir jābūt tādiem, kā to pauda Pēteris: „Izredzēta cilts, ķēnišķīgi priesteri, svēta tauta, Dieva īpašums.” (1. Pētera 2:9.) Un mēs būsim īpaši, jo mēs nebūsim tādi kā citi cilvēki, kas nedzīvo pēc šiem standartiem. …
Kā Tā Kunga kalpiem, mūsu uzdevums ir iet to ceļu, kuru Viņš mums ir norādījis. Mēs ne tikai vēlamies darīt un sacīt to, kas Viņam ir tīkams, bet mēs arī cenšamies šādi dzīvot, lai mūsu dzīves līdzinātos Viņa dzīvei.
Viņš pats mums parādīja pilnīgu piemēru it visā un sacīja: „Tu seko Man!” Saviem nefijiešu mācekļiem Viņš jautāja: „ … kādiem vīriem jums jābūt?”; un tad atbildēja: „Patiesi, es saku Jums, tādiem kā Es.” (3. Nefija 27:27.)
Šobrīd mēs esam iesaistīti lieliskākajā pasaules darbā. Priesterība, kas mums pieder, ir spēks un pilnvaras no Tā Kunga, un Viņš mums ir apsolījis — ja mēs paaugstināsim savus aicinājumus un staigāsim gaismā, kā Viņš ir gaismā, tad mēs iegūsim slavu un godu kopā ar Viņu mūžīgi Viņa Tēva valstībā.
Ar tik brīnišķīgi dāvāto cerību, vai mums nevajadzētu atmest pasaules ļaunās tieksmes? Vai mums savās dzīvēs nevajadzētu izvirzīt par prioritāti Dieva valstības lietas? Vai mums nevajadzētu censties dzīvot no ikkatra vārda, kas iziet no Viņa mutes?20
Es liecinu, ka Tas Kungs ir runājis mūsdienās, ka Viņam ir cerības, prieka un glābšanas vēstījums; un es apsolu — ja jūs staigāsiet debesu gaismā, būsiet uzticīgi tam, kam ticat, un turēsiet baušļus, jūs saņemsiet mieru un prieku šajā dzīvē, un mūžīgo dzīvi nākamajā pasaulē.21
Turiet baušļus. Staigājiet gaismā. Izturiet līdz galam. Esiet uzticīgi katrai derībai un saistībai, un Tas Kungs jūs svētīs vairāk, nekā jūs jebkad spētu iedomāties.22
Ieteikumi studēšanai un mācīšanai
Jautājumi
-
Atgādiniet stāstu no sadaļas „No Džozefa Fīldinga Smita dzīves” beigām. Kādēļ mūsu sajūtas par evaņģēliju mainās, kad mēs cenšamies turēt baušļus?
-
Ko jums māca 1. sadaļā citētās Svēto Rakstu rakstvietas?
-
Kā mūsu paklausība baušļiem ir mīlestības izpausme pret Jēzu Kristu? Kādēļ tā ir pateicības izpausme par Viņa veiktās Izpirkšanas upuri? Kādēļ tā ir pielūgsmes izpausme? (Skat. 2. sadaļu.)
-
Pārdomājiet 3. sadaļas mācības. Kādēļ nav pareizi, ja mēs gaidām Tā Kunga svētības, necenšoties būt paklausīgi?
-
Kā jums palīdz zināšanas par to, ka jūs nekļūsiet pilnīgi uzreiz un pat ne šajā dzīvē? (Skat. 4. sadaļu.) Padomājiet par to, ko jūs varat darīt katru dienu ar Tā Kunga palīdzību, lai paliktu „ceļā uz pilnību”.
-
5. sadaļā prezidents Smits uzskaita vismaz 10 veidus, kādos Tas Kungs mūs svētīs, ja mēs turpināsim turēt baušļus. Vai varat dalīties pieredzēs, kad jūs esat saņēmuši dažas no šīm svētībām?
Saistītās Svēto Rakstu vietas
Mateja 4:4 ; 2. Nefija 31:19–20; Omnija 1:26; M&D 11:20; 82:8–10; 93:1; 130:20–21; 138:1–4
Mācīšanas padoms
„Palūdziet dalībniekiem dalīties tajā, ko viņi ir mācījušies, studējot nodaļu patstāvīgi. Iespējams, būtu lietderīgi nedēļas laikā sazināties ar dažiem dalībniekiem un palūgt viņiem sagatavoties dalīties tajā, ko viņi ir mācījušies” ( vii lpp. šajā grāmatā).