8. nodaļa
Dieva Baznīca un valstība
„Lai visi cilvēki nešaubīgi zina, ka šī ir Tā Kunga Baznīca un ka Viņš vada tās darbu! Kāda privilēģija ir būt tik dievišķas institūcijas loceklim!
No Džozefa Fīldinga Smita dzīves
Džozefa Smita kalpošana par Baznīcas prezidentu no 1970. gada 23. janvāra līdz 1972. gada 2. jūlijam bija ziedošanās kulminācija Tā Kunga valstībai visas dzīves garumā. Viņš jokoja, ka viņa pirmais Baznīcas uzdevums bija, kad viņš bija vēl mazs bērniņš. Deviņu mēnešu vecumā viņš kopā ar savu tēvu, prezidentu Džozefu F. Smitu, pavadīja prezidentu Brigamu Jangu uz Seintdžoržu, Jūtas štatā, lai piedalītos Seintdžordžas tempļa iesvētīšanā.1
Būdams jaunietis, Džozefs Fīldings Smits kalpoja pilnlaika misijā un vēlāk tika aicināts būt par priesterības kvoruma prezidentu un vispārējās valdes locekli Jauno vīriešu kopīgās pilnveidošanās asociācijā (mūsdienu Jauno vīriešu biedrības sākotnējais nosaukums). Viņš strādāja arī par Baznīcas vēstures centra darbinieku un neoficiāli palīdzēja savam tēvam kā sekretārs laikā, kad viņa tēvs bija Baznīcas prezidents. Šo kalpošanas iespēju dēļ Džozefs Fīldings Smits nonāca līdz atziņai par Baznīcas iedvesmoto struktūru un tās lomu indivīdu un ģimeņu vešanā uz mūžīgo dzīvi.
Džozefs Fīldings Smits tika iecelts par Tā Kunga, Jēzus Kristus, apustuli 1910. gada 7. aprīlī. Viņš kalpoja par Divpadsmit apustuļu kvoruma locekli gandrīz 60 gadus, tajā skaitā gandrīz 20 gadus kā kvoruma prezidents. Kā apustulis — viņš palīdzēja vadīt Baznīcu visā pasaulē. Viņš piedalījās daudzās Baznīcas misijas jomās, kalpodams par Baznīcas vēsturnieku, Soltleiksitijas tempļa prezidentu, Jūtas ģenealoģijas biedrības prezidentu un Augstākā prezidija padomnieku.
Prezidents Džozefs Fīldings Smits, uzticīgs kalps Tā Kunga valstībā
Būdams vienkāršs un pieticīgs vīrs, Džozefs Fīldings Smits nekad netiecās pēc šiem amatiem. Taču, kad Tas Kungs aicināja viņu kalpot, viņš labprātīgi un ar entuziasmu paklausīja. Viņš bez liekiem vārdiem parādīja šo ziedošanos kādu dienu, kad 89 gadu vecumā devās uz kādu sanāksmi. Izejot no savām mājām, viņš paslīdēja un nokrita lejā pa kāpņu posmu. Lai gan viņš savainoja savu kāju, viņš nogāja aptuveni ceturtdaļu jūdzes — viņa vārdiem sakot, „grīļodamies kā vecs vīrs”, — lai varētu izpildīt savus pienākumus. Pēc šīs sanāksmes viņš devās atpakaļ uz mājām, kur visbeidzot atļāva ārstam sevi izmeklēt. Ārsts atklāja, ka prezidenta Smita kāja vairākās vietās bija ieplaisājusi. Prezidents Smits vēlāk komentēja šo pieredzi. „Sanāksme pārāk ievilkās,” viņš teica. „Taču visas sanāksmes ievelkas.”2
Savā vēstulē pēdējo dienu svēto jauniešiem prezidents Smits dalījās iemeslos, kāpēc viņš ir tik ļoti ziedojies Baznīcas darbam:
„Es zinu, ka Dievs dzīvo. Es zinu, ka Jēzus Kristus ir mūsu Tēva Vienpiedzimušais Dēls miesā. Man ir pilnīga ticība pravieša Džozefa Smita un to misijai, kas sekoja pēc viņa.
Es zinu, ka mums ir Jēzus Kristus mūžīgā evaņģēlija patiesība, tieši tāpat kā es zinu, ka es dzīvoju. Ja es to nezinātu, es negribētu būs šeit vai iesaistīties šajā darbā. Bet es to zinu ar katru sava ķermeņa šūnu. Dievs to man ir atklājis.”3
Džozefa Fīldinga Smita mācības
1
Pēc gadsimtiem ilgas garīgas tumsas un atkrišanas Tas Kungs ir atjaunojis Savu evaņģēliju un nodibinājis Savu Baznīcu uz Zemes.
Tas Kungs [ir] atjaunojis evaņģēliju un nodibinājis Savu Baznīcu uz Zemes. Šīs organizēšanas un atjaunošanas iemesls ir fakts, ka gadsimtiem ilgi pasaule bija garīgā tumsā, bez pilnvarām un bez sapratnes, viņi nezināja, kā pielūgt dzīvo Dievu. …
Mūžīgā derība tika lauzta, atkrišanas dēļ zuda pareiza izpratne par evaņģēlija principiem; cilvēkiem vairāk nebija tiesības izpildīt evaņģēlija priekšrakstus. Kļuva nepieciešams to visu atjaunot un lai cilvēki pieaugtu ticībā caur debesu atvēršanu un evaņģēlija atjaunošanu.
Tā nu Tas Kungs sūtīja Savus vēstnešus no Savas klātbūtnes ar evaņģēlija pilnību un ar spēku, un priesterības pilnvarām, lai to dāvātu cilvēkiem, un deva tiem baušļus, … jo Tas Kungs zināja tās nelaimes, kurām ir jānāk pār pasauli, un tā bija Viņa griba, ka cilvēki tiktu atbilstoši brīdināti un viņiem tiktu dota iespēja saņemt evaņģēliju, lai viņi varētu nožēlot grēkus un novērsties no saviem ļaunajiem ceļiem, un kalpotu Tam Kungam [skat. M&D 1:17–23].4
Mēs paziņojam, ka Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca ir Dieva valstība uz Zemes, vienīgā vieta, kur cilvēki var nākt, lai mācītos patiesās pestīšanas mācības un atrastu svētās priesterības pilnvaras.5
Mani mīļotie brāļi un māsas, es esmu vārdiem neizsakāmi pateicīgs par Tā Kunga dotajām svētībām un uzticīgajiem šīs Baznīcas locekļiem dažādās šīs Zemes tautās, un par visiem Viņa bērniem ikvienā vietā.
Es Viņam pateicos katru savas dzīves dienu par to, ka Viņš ir atjaunojis šajās pēdējās dienās Savu mūžīgo evaņģēliju visu to pestīšanai, kas noticēs un paklausīs Viņa likumiem.6
2
Pats Tas Kungs vada šīs Baznīcas darbu, un tā ir mūsu privilēģija būt tās locekļiem.
Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca burtiskā realitātē ir Dieva valstība uz Zemes.7
Es gribu teikt, ka neviens cilvēks viens pats nevar vadīt šo Baznīcu. Tā ir Tā Kunga, Jēzus Kristus, Baznīca; Viņš vada šo Baznīcu. Baznīca nes Viņa vārdu, tai ir Viņa priesterība, tā pārvalda Viņa evaņģēliju, sludina Viņa mācības un dara Viņa darbu.
Viņš izvēlas cilvēkus un aicina tos būt par darbarīkiem Savās rokās, lai sasniegtu Savus mērķus, un Viņš tos vada un dod norādījumus viņu darbā. Taču cilvēki ir tikai darbarīki Tā Kunga rokās, un gods un godība par visu, ko Viņa kalpi sasniedz, ir un tai mūžam ir jābūt — Viņam.
Ja šis būtu cilvēka darbs, tas neizdotos, bet šis ir Tā Kunga darbs, un Viņš nekļūdās. Un mums ir apsolījums: ja mēs ievērosim baušļus un mēs būsim drosmīgi liecībā par Jēzu un būsim uzticīgi ikvienai patiesībai, Tas Kungs vadīs un dos norādījumus mums un Savai Baznīcai taisnības ceļos visu Savu nolūku sasniegšanai.8
Visiem Baznīcas locekļiem visā pasaulē es vēlos teikt, ka šai Baznīcai ir dievišķi noteikta misija, kas jāīsteno Jēzus Kristus, mūsu Glābēja, vadībā un saskaņā ar Viņa norādījumiem, un ka nekas neapstādinās Viņa plānus, kas attiecas uz šīs misijas izpildīšanu. Tā īstenos mūsu Debesu Tēva plānus. Es ceru, ka svētie visā pasaulē ik dienu pateicas Tam Kungam par to, ka viņi ir Viņa Baznīcas locekļi, un par pravieša Džozefa Smita misiju evaņģēlija atjaunošanā mūsu priekam un laimei.9
Sirdī godīgajiem visās tautās mēs sakām: Tas Kungs jūs mīl. Viņš vēlas, lai jūs saņemtu evaņģēlija svētību pilnību. Viņš tagad jūs aicina noticēt Mormona Grāmatai, pieņemt Džozefu Smitu kā pravieti un ieiet Viņa zemes valstībā, un tādējādi kļūt par mūžīgas dzīves mantiniekiem Viņa debesu valstībā.10
Kopš Baznīcas dibināšanas nekad nav bijis laiks, kad Baznīcu vadītu cilvēks. Tā tas bija arī Džozefa Smita un Brigama Janga dienās; tās tas ir bijis kopš tā brīža. Šis ir Tā Kunga darbs, un neaizmirstiet, ka šo darbu darīs Visaugstākais, nevis cilvēks.11
Es zinu, ka Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca ir Dieva valstība uz Zemes, un to, ka tagadējo organizāciju un vadību ir atbalstījis Tas Kungs, un tā iet to ceļu, kuru Viņš ir noteicis.
Lai visi cilvēki nešaubīgi zina, ka šī ir Tā Kunga Baznīca un Viņš vada tās darbus. Kāda privilēģija ir būt tik dievišķas institūcijas loceklim!12
3
Baznīca ir dibināta, lai palīdzētu Baznīcas locekļiem atrast prieku un laimi šajā dzīvē un mūžīgajā dzīvē.
Tas Kungs ir nodibinājis visas lietas kārtībā un ir devis mums nevainojamu sistēmu. Cilvēki to nevar pilnveidot. Ja mēs varētu darīt to, ko Tas Kungs ir atklājis, tā, kā Viņš to ir atklājis, tad viss būtu nevainojami, jo organizācija ir nevainojama organizācija; tās teorija — tās plāns — ir bez kļūdām.13
Tas Kungs ir izveidojis savā Baznīcā priesterības organizāciju, kuru vada apustuļi un pravieši. Un viņš ir devis arī citas organizācijas, … lai palīdzētu un atbalstītu priesterību.
Ikvienā evaņģēlija laikmetā ir jāsastopas ar īpašām vajadzībām, jārisina īpašas problēmas, un Baznīcas locekļiem ir jāsniedz atbalsts un palīdzība, kad viņi gādā par savu pestīšanu ar „bailēm un drebēšanu” Tā Kunga priekšā. (Skat. Filip. 2:12.) Šim nolūkam mums ir palīgorganizācijas [Palīdzības biedrība, Jaunie vīrieši, Jaunās sievietes, Sākumskola un Svētdienas skola], lai palīdzētu un atbalstītu priesterību. Tās ir tā organizētas, lai apmierinātu cilvēku vajadzības, neskatoties uz to sociālo stāvokli. Tās ir daļa no Dieva pārvaldes un ir izveidotas, lai palīdzētu Baznīcas locekļiem pilnveidot savu dzīvi un darīt to, kas tiem sniedz prieku un laimi šajā dzīvē un mūžīgajā dzīvē — nākamajā dzīvē. …
Baznīca un tās aģentūras eksistē, lai palīdzētu ģimenēm un indivīdiem. Mājskolotājiem, priesterības vadītājiem un bīskapiem ir uzdevums vest tos, ar kuriem viņi strādā, uz mūžīgo dzīvi mūsu Tēva valstībā, un palīgorganizācijām ir uzdevums palīdzēt un atbalstīt šajā dižajā pestīšanas darbā.
Mēs nevaram pārvērtēt, cik ļoti nepieciešams ir pielietot visas šīs programmas visu mūsu Tēva bērnu labumam un svētībai. …
Ja katrs no mums darīs visu, kas mums būtu jādara, lai izpildītu Baznīcas programmas, Tas Kungs mūs svētīs un būs labvēlīgs pret mums tādā mērā, ka mūsu darbu pavadīs veiksme, un no tā visa mūsu atalgojums būs miers un prieks šeit un mūžīgā godībā, nākamajā dzīvē.14
4
Mūsu kalpošana Baznīcā pauž mīlestību pret citiem un atzinību par Tā Kunga nebeidzamo kalpošanu.
Tas Kungs ir kopā ar Baznīcu. Viņš mūs vada. Viņa gars gulstas pār Viņa ļaudīm. Tas, ko Viņš no mums pieprasa, — lai mēs Viņam kalpotu pazemībā un sirds un dvēseles vienotībā.15
Mūsu Glābējs nāca šajā pasaulē, lai mācītu mums mīlestību citam pret citu, un, tā kā šī lielā mācība tika parādīta caur Viņa lielajām ciešanām un nāvi, lai mēs varētu dzīvot, vai tad mums nevajadzētu paust savu mīlestību pret saviem līdzcilvēkiem, kalpojot viņu labā? Vai mums nevajadzētu parādīt savu atzinību par Viņa nebeidzamo kalpošanu mums, kalpojot Viņa lietā?
Cilvēks, kurš Baznīcā dara tikai to, kas skar viņu pašu, nekad nesasniegs paaugstināšanu. Piemēram, cilvēks, kurš vēlas lūgt, maksāt savu desmito tiesu un ziedojumus, un pildīt parastos pienākumus, kas skar tikai viņa personīgo dzīvi, un neko vairāk, nekad nesasniegs pilnības mērķi.16
Nekad neatsakieties kalpot. Kad prezidējošais pilnvarotais lūdz jūsu palīdzību, ar prieku to pieņemiet un veltiet šim darbam labāko, kas jums ir. Tas Kungs no mums to sagaida, un mēs esam noslēguši derību to darīt. Šis ceļš sniedz prieku un mieru, un tajā pašā laikā tie, kas kalpo, saņem vislielākās svētības. Skolotājs iegūst vairāk nekā tas, kuru viņš māca; tās svētības, kas pie mums atgriežas, kad mēs pieņemam aicinājumu strādāt Baznīcā, ir daudz lielākas nekā svētības, kuras varam sniegt citiem. Tas, kurš atsakās veikt jebkādu darbu vai izvairās no pienākumiem, kad tie viņam Baznīcā tiek uzticēti, ir nopietnās briesmās zaudēt Gara vadību. Ar laiku tas kļūst kūtrs un vienaldzīgs pret visiem pienākumiem, un tāpat kā stāds, kuru nekopj un nelaista, tas sažūst un nomirst garīgā nāvē.17
Tas Dievs, kuram jūs kalpojat un kura darbā jūs esat iesaistīti, neatstāj bez ievērības jūsu kalpošanu.18
„Tas Dievs, kuram jūs kalpojat un kura darbā jūs esat iesaistīti, neatstāj bez ievērības jūsu kalpošanu.”
Tā ir mana lūgšana, lai mēs visi, kas kopā strādājam Tā Kunga valstībā kā īsti brāļi un māsas, varētu strādāt tā, lai paveiktu to lielo darbu, kas ir mūsu priekšā.19
5
Šajā atklāšanas laikā Dieva valstība un Tā Kunga darbs izplatīsies pa visu pasauli.
Dievišķi izraudzītiem pilnvarotiem ir dāvāta evaņģēlija izplatīšana ar uzdevumu no Dieva — ar spēku un pilnvarām izplatīt Dieva vārdu un veikt visus tās priekšrakstus. …
Ir bijuši laiki, kad evaņģēlijs ir bijis atņemts cilvēkiem to pārkāpumu dēļ. Tāda situācija bija Noasa dienās. Israēls novērsās no Tā Kunga, un šī tauta tika atstāta tumsībā daudzas paaudzes, kam sekoja Jēzus Kristus atnākšana, un, kad Viņš atnāca starp cilvēkiem, Viņš atjaunoja evaņģēlija pilnību. Viņš sūtīja Savus mācekļus pasludināt Savu vēstījumu visai pasaulei, taču nebija pagājuši daudz gadsimtu, kad cilvēki atkal sāka grēkot un zaudēja pilnvaras rīkoties Tā Kunga vārdā. Un atkal bija nepieciešams, lai debesis tiktu atvērtas un sāktos jauns atklāšanas laiks, lai sagatavotos Tā Kunga Otrajai atnākšanai no debesu augstumiem, kad Viņš valdīs uz Zemes godībā tūkstoš gadus, un tas būs drīz, ļoti drīz.20
Evaņģēlijs pats par sevi katrā atklāšanas laikā ir bijis nemainīgs; pestīšanas iecere ir vienāda katram mūsu Tēva bērnam ikvienā laikmetā. Laiku pa laikam tas ir zudis atkrišanas dēļ, bet, kad vien Tam Kungam uz Zemes ir bijusi tauta, tai ir tikuši doti tie paši likumi un pestīšanas patiesības, kas ir atklātas mums.
Taču šajā laikmetā mēs esam saņēmuši vienu lielu pievienotu vērtību, kas nav bijusi dota nekad agrāk. Šajā atklāšanas laikā Tas Kungs ir noteicis, ka Baznīca nekad vairāk netiks novesta no ceļa; šajā laikā evaņģēlijs ir šeit, lai paliktu. Šajā laikā atklātā patiesība ir paredzēta, lai sagatavotu cilvēkus Cilvēka Dēla Otrajai atnākšanai, un Baznīca tiks nodibināta visās Zemes daļās, kad Tas Kungs nāks, lai ievestu mūs Tūkstošgades miera un taisnīguma ērā.21
Mēs esam vispasaules Baznīcas locekļi — Baznīcas, kam ir plāns dzīvei un pestīšanai, Baznīcas, kuru organizējis pats Tas Kungs šajās pēdējās dienās, lai izplatītu Savu pestīšanas vēstījumu visiem Saviem bērniem visā pasaulē. …
Mēs esam sasnieguši tādu stāvokli un spēku, kas mums dod iespēju izpildīt to pienākumu, kuru mums caur pravieti Džozefu Smitu ir devis Tas Kungs, ka mums ir jānes priecīgās vēstis par atjaunošanu ikvienai tautai un visiem cilvēkiem.
Un mums ne tikai ir jāsludina evaņģēlijs ikvienā tautā pirms Cilvēka Dēla Otrās atnākšanas, bet mēs pievērsīsim cilvēkus un starp tiem nodibināsim svēto draudzes.22
Dieva valstība un Tā Kunga darbs izplatīsies aizvien vairāk un vairāk; nākotnē tas visā pasaulē notiks daudz straujāk, nekā tas ir noticis pagātnē. Tas Kungs to ir runājis, un Gars ir liecinājis, un es jums liecinu par to, jo es zinu, ka tā ir patiesība. Dieva valstība ir šeit, lai augtu, lai izplatītos visapkārt, iesakņotos un paliktu tur, kur Tas Kungs to ir iestādījis Pats ar Savu spēku un ar Savu vārdu, lai to nekad vairāk neiznīcinātu, bet turpinātu, līdz Visaugstākā nolūki tiks piepildīti — ikviens princips, kas ir ticis izrunāts ar pravieša muti kopš pasaules iesākuma. Tas ir Dieva darbs, kuru Viņš Pats — Pats Savā gudrībā un nevis cilvēka gudrībā — ir atjaunojis uz Zemes pēdējās dienās.23
Evaņģēlijs ir visiem cilvēkiem, un Baznīca tiks nodibināta ikvienā vietā, visās tautās, pat līdz Zemes malām, pirms Cilvēka Dēla Otrās atnākšanas.24
Es zinu un liecinu, ka Tā Kunga mērķi uz Zemes gūs pārsvaru. Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca ir šeit, lai paliktu. Tā Kunga darbs triumfēs. Neviens spēks uz Zemes nevar atturēt patiesības izplatīšanos un evaņģēlija sludināšanu katrā tautā.25
Es atstāju jums savu svētību un savu pārliecību, ka Dievs ir kopā ar Savu tautu un ka šis darbs, kurā mēs esam iesaistīti, triumfēs un turpināsies, līdz Tā Kunga mūžīgie mērķi būs piepildīti.26
Ieteikumi studēšanai un mācīšanai
Jautājumi
-
Kā mēs varam sekot prezidenta Smita piemēram, kalpojot Baznīcā? (Skat. „No Džozefa Fīldinga Smita dzīves”.)
-
Pārdomājiet prezidenta Smita mācības par evaņģēlija atjaunošanu (skat. 1. sadaļu). Kādas ir jūsu sajūtas, kad jūs domājat par to, ka dzīvojat laikā, kad Tā Kunga Baznīca ir atjaunota uz Zemes?
-
Prezidents Smits liecināja, ka Jēzus Kristus vada šo Baznīcu (skat. 2. sadaļu). Kā jūs varētu dalīties savā liecībā par šo patiesību ar kādu, kas nav Baznīcas loceklis?
-
Kā Baznīcas organizācijas un programmas ir jums palīdzējušas saņemt svētības, kas pieminētas 3. sadaļā? Kā tās ir palīdzējušas jūsu ģimenei?
-
Prezidents Smits teica: „Mūsu Glābējs nāca šajā pasaulē, lai mācītu mums mīlestību citam pret citu.” (4. sadaļa.) Kā mēs varam sekot Pestītāja mīlestības priekšzīmei, kad mēs kalpojam kā mājskolotāji vai apmeklējošās māsas?
-
Pārskatot 5. sadaļu, ievērojiet, ar ko šis atklāšanas laiks atšķiras no citiem. Kā izpratne par to var ietekmēt mūsu kalpošanu Baznīcā? Kādas ir jūsu sajūtas, kad jūs domājat par pasaules sagatavošanu Glābēja Otrajai atnākšanai?
Saistītās Svēto Rakstu vietas
Mācīšanas padoms
„Kad jūs izmantojat mācīšanas aktivitāšu daudzveidību, audzēkņi parasti labāk saprot evaņģēlija principus un labāk saglabā iegūtās zināšanas. Rūpīgi izraudzīta metode var padarīt principu skaidrāku, interesantāku un atmiņā paliekošāku” (Teaching, No Greater Call [1999], 89).