9. nodaļa
Mormona Grāmatas liecinieki
„Man šķiet, ka neviens šīs Baznīcas loceklis nekad nebūs apmierināts, līdz viņš vai viņa nebūs atkal un atkal izlasījis (-usi) Mormona Grāmatu un pamatīgi apdomājis (-usi) to, lai viņš vai viņa varētu sniegt liecību, ka tā patiesi ir pieraksts, kas rakstīts ar Visuvarenā iedvesmu.”
No Džozefa Fīldinga Smita dzīves
Prezidents Džozefs Fīldings Smits kalpoja par Baznīcas vēsturnieku un rakstvedi no 1921. gada marta līdz 1970. gada februārim. Būdams šajā amatā, viņš palīdzēja iegūt Baznīcai vēsturiski nozīmīgus, oriģinālus dokumentus. Viens no šiem dokumentiem bija rokrakstā rakstīta liecība, ko parakstījis Deivids Vitmers, viens no trim īpašajiem Mormona Grāmatas lieciniekiem. Prezidentam Smitam bija arī privilēģija turēt rokās rokrakstā rakstīto Olivera Kauderija liecību, kurš bija vēl viens no trijiem Mormona Grāmatas lieciniekiem. Pēc tam, kad prezidents Smits bija ar roku pārrakstījis šos divus dokumentus, viņš tos nolasīja vismaz divās publiskās runās — vienreiz 1939. gada martā un atkal — 1956. gada oktobrī Baznīcas Vispārējā konferencē.
Lai arī prezidents Smits sajuta, ka šīs rakstītās liecības bija pietiekami nozīmīgas, lai tās darītu zināmas publiski, viņš biežāk runāja par kādu citu Mormona Grāmatas liecību, tas ir, par savu liecību, ko viņš bija saņēmis ilgu laiku, pirms sāka strādāt Baznīcas vēsturnieka amatā. Viņš teica: „Es sāku lasīt Mormona Grāmatu, pirms sasniedzu diakona vecumu, un kopš tā laika to vienmēr esmu lasījis, un es zinu, ka tā ir patiesa.”1 „Es to esmu lasījis daudzas, daudzas reizes,” viņš teica Pēdējo dienu svētajiem. „Es to neesmu lasījis pietiekami daudz. Tajā vēl ir patiesības, kuras es varu meklēt un atrast, jo neesmu to apguvis pilnīgi, taču es zinu, ka tā ir patiesa.”2
Iemesls tam, kāpēc prezidents Smits dalījās šajās liecībās par Mormona Grāmatu, bija, lai mudinātu citus saņemt savu liecību. Viņš paziņoja: „Es jums liecinu, ka Tas Kungs caur atklāsmi, ko es esmu saņēmis, man ir ļoti skaidri darījis zināmu, un daudzi no jums, kas esat klāt, varat sniegt līdzīgu liecību, ka šīs lietas ir patiesas, un šāda privilēģija ir katram sirsnīgam cilvēkam, kurš pieliks pūles, lai lasītu ar lūgšanu pilnu attieksmi, un vēlēsies zināt, vai šī grāmata ir patiesa, vai nē; un viņš saņems liecību saskaņā ar solījumu, ko devis Moronijs, kurš aizzīmogoja šo pierakstu, lai tas nāktu klajā evaņģēlija pilnības atklāšanas laikmetā.”3
Džozefa Fīldinga Smita mācības
1
Mormona Grāmata ir svēts pieraksts, kas satur mūžīgo evaņģēliju un liecina par Jēzu Kristu.
Mormona Grāmata ir Amerikas kontinenta seno iedzīvotāju reliģiskā vēsture un satur viņu praviešu pareģojumus, viņiem dotos Tā Kunga baušļus un šo seno tautu vēsturi, un likteni. Tā ir Amerikas Svēto Rakstu krājums un ir tikpat svēta un iedvesmota kā Bībele, kas satur ebreju tautas svētos pierakstus no austrumu puslodes.4
Nefijiešu pravieši dedzīgi lūdza Dievu, lai viņu pieraksti tiktu pasargāti un nāktu klajā, un runātu kā no mirušajiem, lai liecinātu Lehija pēcnācēju atlikumam un arī jūdam, un citticībniekam, ka Dievs viņiem bija atklājis evaņģēlija pilnību. Viņi dedzīgi vēlējās, lai šajās pēdējās dienās cilvēki varētu tikt vesti pie grēku nožēlošanas un ticības Dievam caur liecību, kas pirms daudziem gadsimtiem tika dota šiem nefijiešu praviešiem. Patiesībā no Mormona Grāmatas mēs uzzinām, ka tas ir Mormona Grāmatas galvenais mērķis, kā tas ir rakstīts daudzās tās rakstvietās. …
… Tas Kungs ļoti skaidri atklāja nefijiešu praviešiem, ka viņu vēsture un pravietojumi tiks saglabāti, lai nāktu gaismā pēdējās dienās kā liecība par Jēzu Kristu un lai nodibinātu starp cilvēkiem Viņa evaņģēliju. Nefijs pravietoja citticībniekiem un jūdiem mūsu dienās un atstāja viņiem ļoti spilgtu un iespaidīgu liecību. (2. Nefija 33.) Moronijs darīja tāpat. (Moronija 10:24–34.)5
Nefijs, viens no pirmajiem israēliešu kolonijas praviešiem, aptuveni sešus simtus gadu pirms kristīgās ēras paredzēja, ka tad, kad viņa tautas vēstures pieraksti tiks atklāti no pīšļiem, tas būs dienā, kad cilvēki „noliegs Dieva, Israēla Svētā spēku” un teiks: „Klausieties uz mums un paklausiet mūsu priekšrakstiem, jo lūk, šodien vairs nav Dieva, jo Tas Kungs un Pestītājs ir paveicis Savu darbu un Viņš ir atdevis Savu varu cilvēkiem.” [2. Nefija 28:5.] Turklāt daudzi no viņiem, kad viņiem tiks parādīta jauna Svēto Rakstu grāmata ar šīs rietumu pasaules iedzīvotāju vēsturi, teiks: „Bībele! Bībele! Mums ir Bībele un nevar būt vēl kāda Bībele.” [2. Nefija 29:3.]
… Šai jaunajai Svēto Rakstu grāmatai bija jāliecina ne tikai par Kristu un jāsatur mūžīgais evaņģēlijs, bet arī jāliecina par jūdu Svētajiem Rakstiem — Bībeli; un šiem diviem pierakstiem — saskaņā ar Nefija, viņa tēva un arī Jāzepa, Israēla dēla, pravietojumiem — bija jāsaaug kopā, liecinot par mūžīgo evaņģēliju [skat. 2. Nefija 3:11–13; 29:10–14]. Esot šāda veida liecība, šie pieraksti mūsdienās apliecina patiesību un ir par nosodījumu visiem, kas atraida šajos pierakstos ietvertās mācības.6
Es zinu, ka Džozefs Smits pārtulkoja Mormona Grāmatu ar Dieva dāvanu un spēku un ka tā ir nākusi klajā, „lai pārliecinātu jūdu un citticībnieku, ka Jēzus ir Kristus, Mūžīgais Dievs, kurš pasludina Sevi visām tautām”. [Mormona Grāmatas titullapa.]7
2
Saskaņā ar likumu par lieciniekiem, Tas Kungs aicināja īpašus lieciniekus, lai viņi liecinātu par Mormona Grāmatu.
Svētajos Rakstos bez šaubām ir noteikts likums, kas pārvalda liecību, kā arī liecinieku nozīmēšanu. Tas Kungs vienmēr ir ievērojis šo likumu, dodot cilvēkiem jaunas atklāsmes.8
Jau kopš seniem laikiem šis likums [likums par lieciniekiem] ir bijis stingrs un nemainīgs. Ja mums būtu pilnīgi pieraksti par visiem laikmetiem, mēs atklātu, ka jebkurā laikā, kad Tas Kungs atklāja evaņģēlija laikmetu, bija vairāk nekā viens liecinieks, kas liecināja par Viņu. Pāvils, rakstot korintiešiem, teica: „Katra lieta pamatojas uz liecību no divu vai triju liecinieku mutes.” [2. korintiešiem 13:1.]9
Runājot par Mormona Grāmatas nākšanu klajā, Tas Kungs teica, ka izvēlēsies lieciniekus. Būs trīs īpaši liecinieki, kas sniegs pasaulei liecību, un Viņš teica:
„Un nav neviena cita, kas to skatīs, kā tikai daži, saskaņā ar Dieva gribu, lai liecinātu par Viņa vārdu cilvēku bērniem; jo Dievs Tas Kungs ir teicis, ka ticīgo vārdi tiks runāti it kā no mirušajiem.
Tāpēc Dievs Tas Kungs turpinās izplatīt grāmatas vārdus; un no tik daudzu liecinieku mutes, kā Viņš uzskatīs par labu, Viņš apliecinās Savu vārdu; un ak vai tam, kas noliegs Dieva vārdu!” (2. Nef. 27:13–14.)10
Eņģelis parādīja zelta plāksnes Oliveram Kauderijam un Deividam Vitmeram, diviem no Trīs lieciniekiem, Džozefam Smitam klātesot. Eņģelis vēlāk parādīja plāksnes Martinam Herisam, trešajam lieciniekam.
Trīs vīrieši, kas tika aicināti liecināt par Mormona Grāmatas nākšanu klajā Dieva spēkā bija Olivers Kauderijs, Deivids Vitmers un Martins Heriss. … Viņi bija apvienojušies ar Džozefu Smitu šī brīnumainā darba nodibināšanā šajā evaņģēlija laikmetā. …
Viņi liecināja, ka viņus apmeklēja eņģelis no Tā Kunga klātbūtnes, kas nolika viņu priekšā pierakstu uz zeltītām plāksnēm, no kurām tika pārtulkota Mormona Grāmata, un deva viņiem norādījumus. Viņi redzēja gravējumus uz plāksnēm, kad tās tika pāršķirtas viņu priekšā viena pēc otras, un viņi dzirdēja Dieva balsi, paziņojam no debesīm, ka to tulkojums bija ar Dieva dāvanu un spēku, un pavēlam viņiem sniegt liecību par to visai pasaulei. Šie trīs liecinieki, lai arī viņi saskārās ar postu, vajāšanām un visa veida dzīves likstām, vienmēr palika uzticami savai liecībai, ka redzēja plāksnes eņģeļa klātbūtnē un dzirdēja Dieva balsi, kas uz viņiem runāja no debesīm.
Bija astoņi citi liecinieki, kas arī redzēja plāksnes, turēja tās rokās, rūpīgi apskatīja gravējumus uz tām, kad viņiem tās parādīja Džozefs Smits. Viņu liecība arī ir dota pasaulei un ir nodrukāta katrā Mormona Grāmatas eksemplārā. Visi šie astoņi vīrieši palika uzticīgi šai liecībai līdz nāvei.
Šie divpadsmit liecinieki [tajā skaitā Džozefs Smits], četri no kuriem redzēja eņģeļus un debesu vīzijas, un astoņi, kas redzēja pierakstu, kad viņiem to parādīja Džozefs Smits, šķiet, ir viss, ko Tas Kungs uzskatīja par nepieciešamu, lai nodibinātu patiesību par Mormona Grāmatu, kā Viņš to bija apsolījis caur Nefiju. „Un ak vai tam, kas noliegs Dieva vārdu!” Šo vīriešu liecības ir pat vairāk nekā likumā prasīts.11
Džozefs Smits parādīja zelta plāksnes Astoņiem lieciniekiem.
Džozefs Smits … bija viens, kad redzēja Pirmo vīziju, viens, kad Moronijs atnesa viņam vēstījumu, viens, kad saņēma plāksnes; taču pēc tam viņš vairs nebija viens. Tas Kungs aicināja citus lieciniekus. Vecmāmiņa Smita [Džozefa Smita māte, Lūcija Maka Smita] savā vēsturē raksta, ka pravietis pārnāca mājās, raudot no prieka, pēc tam, kad liecinieki bija redzējuši plāksnes Dieva eņģeļa vadībā, jo viņš teica: „Nasta ir noņemta, un es vairs neesmu viens.”12
3
Trīs liecinieki palika uzticīgi savām liecībām par Mormona Grāmatu.
Visi trīs [īpašie] liecinieki atsvešinājās no Baznīcas un pameta to. Olivers Kauderijs un Martins Heriss atgriezās, pazemīgi vēloties atkal kļūt par Baznīcas locekļiem, un vēlāk abi nomira, būdami pilntiesīgi Baznīcas locekļi. Deivids Vitmers Baznīcā neatgriezās; taču visi trīs vīrieši palika uzticīgi liecībai, ko bija devuši pasaulei un kas ir lasāma katrā Mormona Grāmatas eksemplārā.13
Šī ir Deivida Vitmera liecība, ko viņš sniedza Ričmondā, Misūri, 1881. gada 19. martā, — tā ir nokopēta no oriģināla dokumenta, kas šajā datumā tika izdots avīzē Conservator Ričmondā.
„Visām tautām, ciltīm, valodām un tautībām, kas saņems šos rakstus:
Vīrs, vārdā Džons Mērfijs, no Polo [Kaldvelas apgabals], Misūri, ir apgalvojis, ka es kādas sarunas laikā ar viņu pagājušajā vasarā noliedzu savu liecību, kā viens no trim Mormona Grāmatas lieciniekiem —
ar nolūku, lai viņš saprastu mani tagad, ja viņš nesaprata tad, un lai pasaule zinātu patiesību, es vēlos tagad, būdams savas dzīves norietā un baidoties no Dieva, reizi par visām reizēm publiski paziņot:
ka es nekad neesmu noliedzis to liecību vai kādu tās daļu, kas jau ilgus gadus tiek publicēta šajā grāmatā, būdams viens no trīs lieciniekiem.
Tie, kas mani pazīst vislabāk, zinās, ka es vienmēr esmu bijis uzticīgs šai liecībai un ka neviens cilvēks nevar tikt maldināts vai šaubīties par maniem pašreizējiem uzskatiem par šo liecību. Es tagad vēlreiz apstiprinu, ka visi mani izteikumi, kas toreiz tika izteikti un izdoti, ir patiesi.”14
Ļaujiet man tagad šo to teikt par Martinu Herisu. … Lai arī viņš palika uzticīgs savai liecībai par Mormona Grāmatu, daudzus gadus viņš nebija apmierināts ar Baznīcu. Taču kādu laiku pēc svēto ierašanās Jūtā daži mūsu labie brāļi devās viņu sameklēt, atrada viņu un palīdzēja viņam atjaunot labās sajūtas pret Baznīcu, un atveda viņu atpakaļ. Viņš ieradās šeit [Jūtā], tika atkārtoti kristīts un dzīvoja šeit daudzus gadus, sniedzot savu liecību vietējās apmetnēs. Viņš nomira šeit un tika apglabāts [Klārkstonā, Jūtā].
Tagad par Oliveru Kauderiju. Kā ir ar Oliveru Kauderiju, svarīgāko no trīs lieciniekiem, kurš bija ar Džozefu Smitu tik daudz reižu, kad viņiem parādījās eņģeļi un tika atjaunotas priesterības atslēgas? Kā ir ar viņu? Viņš pameta Baznīcu un kļuva ārkārtīgi skarbs un nikns, taču nekad nenoliedza savu liecību. Daži cilvēki apgalvoja, ka viņš to noliedza, taču viņš to nenoliedza. Viņš vienmēr bija uzticīgs šai liecībai. …
… Pēc tam, kad svētie tika izdzīti no Navū un atradās līdzenumos, un viss izskatījās sliktāk kā iespējams (Sidnijs Rigdons teica, ka viņi ir devušies pretī savai bojāejai un ka viņiem nebija nekādu cerību, un avīzes vēstīja, ka viņi nekādā gadījumā neizdzīvos!), šādos apstākļos Olivers Kauderijs … lūdza, lai atkal tiktu uzņemts Baznīcā. … Viņš tika atkārtoti uzņemts Baznīcā un gatavojās doties misijā uz Lielbritāniju, kad saslima un nomira. Viņš nomira Deivida Vitmera mājās, liecinot par patiesību.15
4
Katrs Baznīcas loceklis var būt Mormona Grāmatas liecinieks.
Šie nav vienīgie liecinieki, kas var runāt par Džozefa Smita dievišķo misiju vai Mormona Grāmatas patiesumu. Mormona Grāmatā ir solījums, ka visi, kam ir vēlēšanās zināt, vai šī grāmata ir patiesa un satur Tā Kunga vārdu, var uzzināt, ka tā ir patiesa, ja viņi jautās ar patiesu sirdi, patiesu nolūku, esot ar ticību Kristum, un Viņš to tiem atklās ar Svētā Gara spēku [skat. Moronija 10:3–5]. Simtiem tūkstošu cilvēku ir pārbaudījuši šo solījumu un var visā patiesībā teikt, ka ir saņēmuši šīs zināšanas.16
Es esmu tikpat noteikti pārliecināts, ka Mormona Grāmata, no kuras es lasīju, ir Dieva vārds un tika atklāta tā, kā to paziņoja Džozefs Smits, kā es esmu pārliecināts par to, ka stāvu šeit un skatos jūsu sejās. Katra dvēsele uz pasaules, kurai ir pietiekami saprāta, lai saprastu, var zināt šo patiesību. Kā cilvēks to var zināt? Viss, kas viņam ir jādara, ir jārīkojas saskaņā ar formulu, ko deva pats Tas Kungs, kad paziņoja jūdiem, ka tie, kuri vēlas darīt Viņa Tēva gribu, zinās par mācību, vai tā ir no Dieva, vai arī Viņš runā pats no Sevis [skat. Jāņa 7:17]. Mana liecība visai pasaulei ir tāda, ka šī grāmata ir patiesa. …
Es zinu, ka šo [trīs] liecinieku liecība, kas ir rakstīta katrā Mormona Grāmatas eksemplārā, ir patiesa, ka viņi stāvēja Dieva eņģeļa klātbūtnē, kas viņiem paziņoja, ka pieraksts, kā tas bija pārtulkots, bija patiess, ka viņu liecība par to, ka Dievs runāja ar viņiem no debesīm, aicinot viņus liecināt par šo faktu, ir patiesa, un nav nevienas dvēseles, kas nevarētu saņemt šo liecību, ja viņš vai viņa vēlas to saņemt, ar lūgšanu un patiesu vēlmi lasot šo grāmatu, ar vēlmi zināt patiesību, kā to caur atklāsmi ir paziņojis Moronijs. Šāds cilvēks uzzinās patiesību par šo Svēto Rakstu atjaunošanu, kas sākotnēji tika doti šī kontinenta senajiem iedzīvotājiem.17
Man šķiet, ka neviens šīs Baznīcas loceklis nekad nebūs apmierināts, līdz viņš vai viņa nebūs atkal un atkal izlasījis (-usi) Mormona Grāmatu un pamatīgi apdomājis (-usi) to, lai viņš vai viņa varētu sniegt liecību, ka tā patiesi ir pieraksts, kas rakstīts ar Visuvarenā iedvesmu, un ka tās vēsture ir patiesa. …
… Neviens šīs Baznīcas loceklis, kurš nav nopietni un rūpīgi izlasījis Mormona Grāmatu, nevar ar atzinību stāvēt Dieva klātbūtnē.18
Kad jūs lasāt Mormona Grāmatu, jūs zināt, ka lasāt patiesību. Kāpēc? Tāpēc, ka Dievs lika cilvēkiem pierakstīt notikumus tā, kā tie norisinājās, un Viņš deva viņiem gudrību un iedvesmu, lai viņi to paveiktu. Tādējādi šos pierakstus rakstīja cilvēki, kuri ticēja Dievam. Šie pieraksti nekad nenonāca atkritēju rokās; un vēsturnieki rakstīja un runāja tā, kā viņus iedvesmoja Svētais Gars, un mēs zinām, ka tas, ko viņi uzrakstīja, ir patiess, jo Tas Kungs tam ir uzlicis Savu apstiprinošo zīmogu [skat. M&D 17:6].19
5
Turpinot sirsnīgi un ar lūgšanām lasīt Mormona Grāmatu, tā mums kļūst arvien mīļāka un mīļāka.
Visus, kas ir sirsnīgi lasījuši Mormona Grāmatu, ir pārsteidzis tās iedvesmotais saturs. … Sirsnīgu un lūgšanu pilnu šīs grāmatas lasīšanu pavada iedvesma un mierpilna prieka un gandarījuma sajūta.20
„Sirsnīgu un lūgšanu pilnu šīs grāmatas lasīšanu pavada iedvesma un mierpilna prieka un gandarījuma sajūta.”
Kad es lasu [Mormona Grāmatu], mani arvien vairāk iespaido tās svētums, tās vēstījums, kas aizstāv Tā Kunga, Jēzus Kristus, misiju, un evaņģēlijs, kas ir atjaunots evaņģēlija pilnības atklāšanas laikmetā dvēseļu glābšanai. Šis pieraksts ar katru dienu man kļūst mīļāks un mīļāks, kad redzu piepildāmies pravietojumus, ko teikuši pravieši, kas tagad runā no mirušajiem un no pīšļiem uz Zemes tautām, darot tām zināmu grēku nožēlošanu un aicinot tās ticēt Kristum.21
Ieteikumi studēšanai un mācīšanai
Jautājumi
-
Prezidents Smits teica, ka nav lasījis Mormona Grāmatu pietiekami daudz (skat. „No Džozefa Fīldinga Smita dzīves”). Ko mēs varam no tā mācīties?
-
Šīs nodaļas 1. sadaļā ir dažas prezidenta Smita mācības par Mormona Grāmatas nolūkiem. Kā šie nolūki ir piepildījušies jūsu dzīvē?
-
Lai arī Olivers Kauderijs, Martins Heriss un Deivids Vitmers pameta Baznīcu, neviens no viņiem nekad nenoliedza savu liecību par Mormona Grāmatu (skat. 2. un 3. sadaļu). Kāpēc tas ir nozīmīgi, kad mēs apdomājam viņu liecības?
-
Prezidents Smits teica, ka visi cilvēki var būt Mormona Grāmatas liecinieki (skat. 4. sadaļu). Kā jūs saņēmāt liecību par šo grāmatu? Ko jūs varat darīt, lai dalītos šajā liecībā?
-
Runājot par Mormona Grāmatu, prezidents Smits teica: „Šis pieraksts ar katru dienu man kļūst mīļāks un mīļāks.” (5. sadaļa.) Kā šis apgalvojums ir piepildījies jūsu dzīvē? Ko cilvēks var darīt, lai stiprinātu savu liecību par Mormona Grāmatu?
Saistītās Svēto Rakstu vietas
1. Nefija 6:3–5; 2. Nefija 29:7–8; Jēkaba gr. 4:1–4; Ēnosa 1:13; M&D 20:8–12
Mācīšanas padoms
„Lieciniet tad, kad vien Gars jūs uz to mudina, ne tikai katras stundas beigās. Dodiet iespēju tiem, kurus mācāt, sniegt savu liecību” (Teaching, No Greater Call [1999], 45).