19. nodaļa
Būt pasaulē, taču nebūt no pasaules
„Lai arī mēs esam pasaulē, mēs neesam pasaulīgi. No mums tiek sagaidīts, ka mēs uzvarēsim pasauli un dzīvosim tā, kā pieklājas svētajiem.”
No Džozefa Fīldinga Smita dzīves
1944. gada 29. decembrī prezidenta Džozefa Fīldinga Smita dēls Lūiss nomira, dienējot Amerikas Savienoto Valstu bruņotajos spēkos. Neskatoties uz bēdām, ko izjuta prezidents Smits, viņu mierināja atmiņas par Lūisa labo dzīvi. „Es nekad neesmu dzirdējis, ka Lūiss būtu izdarījis vai pateicis kaut ko ļaunu vai rupju,” prezidents Smits rakstīja savā dienasgrāmatā. „Viņa domas bija šķīstas, un tāda bija arī viņa rīcība. … Lai arī šis ir smags trieciens, mēs sajūtam mieru un laimi, apzinoties, ka viņš bija neaptraipīts un brīvs no netikumiem, kas tik ļoti ir izplatījušies pasaulē un sastopami bruņotajos spēkos. Viņš bija uzticīgs savai ticībai un ir brīnišķīgas augšāmcelšanās cienīgs, līdz mēs atkal tiksim apvienoti.”1
Aptuveni pēc 11 gadiem prezidents Džozefs Fīldings Smits un viņa sieva Džesija ievēroja līdzīgas īpašības citās militārpersonās. Viņi apceļoja Baznīcas misijas Austrumāzijā un arī apmeklēja Pēdējo dienu svētos no Amerikas Savienotajām Valstīm, kuri atradās karadienestā. Prezidentu un māsu Smitus patīkami pārsteidza šie jaunie vīrieši, kuri, neskatoties uz pasaules kārdinājumiem, dzīvoja labu, šķīstu dzīvi. 1955. gada oktobra Vispārējā konferencē prezidents Smits ziņoja:
„Tēvi un mātes, kuriem ir dēli, kas dienē bruņotajos spēkos, lepojieties ar viņiem. Viņi ir brīnišķīgi, jauni cilvēki. Dažas no mūsu militārpersonām ir ticībai pievērstie, kas Baznīcā ir ievesti, pateicoties mācībām, principiem un paraugam — galvenokārt pateicoties Baznīcas locekļu paraugam, kas kopā ar viņiem dienē bruņotajos spēkos.
Es satiku vairākus jaunus vīriešus, kuri teica: „Mēs pievienojāmies Baznīcai, pateicoties šo jauno vīriešu dzīvei un tāpēc, ka viņi mums mācīja evaņģēlija principus.”
Viņi dara labu darbu. Starp viņiem varētu būt viens vai divi bezrūpīgi jauni cilvēki, taču tie jaunie vīrieši, kurus man bija privilēģija satikt un ar kuriem es sarunājos, liecināja par patiesību un bija pazemīgi.
Un, kad es tikos ar virsniekiem un kapelāniem … , viņi visi teica: „Mums patīk jūsu jaunie vīrieši. Viņi ir šķīsti. Uz viņiem var paļauties.”2
Prezidents Smits pamācīja Baznīcas locekļus būt „atšķirīgiem no pārējiem pasaules iedzīvotājiem” — līdzīgiem šiem jaunajiem karavīriem.3 Šādos sprediķos viņš bieži runāja par Sabata dienas svētīšanu, Gudrības vārda ievērošanu, cieņas izrādīšanu Debesu Tēva un Jēzus Kristus Vārdam, pieticīgu ģērbšanos un Šķīstības likuma ievērošanu. Viņš apliecināja Pēdējo dienu svētajiem, ka svētības, ko viņi saņems, ja atmetīs pasaules ļaunumu un turēs baušļus, „pārsniegs visu, ko mēs pašreiz spējam saprast”.4
Pat kara laikā mēs varam dzīvot pasaulē, taču nebūt no pasaules.
Džozefa Fīldinga Smita mācības
1
Tas Kungs sagaida, ka mēs atmetīsim pasaules ļaunumu un dzīvosim tā, kā pieklājas svētajiem.
Mēs dzīvojam ļaunā un mežonīgā pasaulē. Taču, lai arī mēs esam pasaulē, mēs neesam pasaulīgi. No mums tiek sagaidīts, ka mēs uzvarēsim pasauli un dzīvosim tā, kā pieklājas svētajiem. … Mums ir lielāka gaisma nekā pasaulei, un Tas Kungs sagaida no mums vairāk nekā no pārējiem pasaules iedzīvotājiem.5
Jāņa evaņģēlija septiņpadsmitajā nodaļā — es ar grūtībām varu lasīt šo nodaļu tā, lai manās acīs nesariestos asaras, — … mūsu Kungs, lūdzot Savu Tēvu visā Savas dvēseles labsirdībā, jo Viņš zināja, ka tā stunda ir nākusi, kad Viņam būs jāatdod Sevi par upuri, lūdza par Saviem mācekļiem. Šajā lūgšanā viņš teica:
„Es nelūdzu, lai Tu viņus paņemtu no pasaules, bet lai Tu viņus pasargātu no ļauna.
Viņi nav no pasaules, tāpat kā Es neesmu no pasaules.
Svētī tos patiesībā; Tavi vārdi ir patiesība.” (Jāņa 17:15–17.)
Ja mēs dzīvojam pēc reliģijas, kuru Tas Kungs ir atklājis un kuru mēs esam saņēmuši, mēs nepiederam pasaulei. Mums nevajadzētu būt nekādai daļai visā tās muļķībā. Mums nevajadzētu pieņemt tās grēkus un kļūdas — filozofijas kļūdas un doktrīnas kļūdas, un pārvaldīšanas kļūdas vai jebkādas citas kļūdas — mums nav nekādas daļas šīs pasaules grēkos un kļūdās.
Vienīgā daļa, kas mums tajā ir, ir Dieva baušļu ievērošana. Tas arī viss — uzticība katrai derībai, ko esam noslēguši, un katram pienākumam, ko esam uzņēmušies.6
Nedomājiet, pēc manis teiktā, ka mums būtu jāturas savrup no katra cilvēka, kas nepieder Baznīcai, un nebūtu jābiedrojas ar tiem. Es to neesmu teicis; taču es vēlos, lai mēs būtu konsekventi Pēdējo dienu svētie, un, ja pasaules iedzīvotāji staigā tumsībā un dzīvo grēkā un pretrunā ar Tā Kunga gribu, pastāv robeža, kad mums ir jānovelk līnija.7
Kad mēs pievienojamies Baznīcai … , no mums tiek sagaidīts, ka atmetīsim daudzus pasaulīgus paradumus un dzīvosim tā, kā pieklājas svētajiem. Mums vairs nevajag ģērbties vai runāt, vai rīkoties, vai pat domāt tā, kā citi to pārāk bieži dara. Daudzi pasaulē dzer tēju, kafiju un alkoholiskos dzērienus, smēķē un lieto narkotikas. Daudzi lamājas un ir vulgāri, un nepieklājīgi un amorāli uzvedas, un dzīvo nešķīstu dzīvi, taču visām šīm lietām vajadzētu būt svešām mums. Mēs esam Visuaugstākā svētie. …
Es aicinu Baznīcu un visus tās locekļus atmest pasaules ļaunumu. Mums jāizvairās no nešķīstības un katras netikumības kā no mēra …
Kā Tā Kunga kalpiem, mūsu uzdevums ir dzīvot saskaņā ar Viņa norādījumiem. Mēs ne tikai vēlamies darīt un runāt to, kas iepriecinās Viņu, bet arī cenšamies dzīvot tā, lai mūsu dzīve būtu tāda kā Viņa dzīve.8
Sabata dienas svētīšana
Es vēlos teikt dažus vārdus par Sabata dienas ievērošanu un svētīšanu. Šis bauslis tika dots sākumā, un Dievs pavēlēja svētajiem un visiem Zemes iedzīvotājiem ievērot Sabata dienu un svētīt to — vienu no septiņām dienām. Tajā dienā mums būtu jāatpūšas no saviem darbiem, mums būtu jāiet Tā Kunga namā un jāpienes savi Svētie Vakarēdieni Viņa svētajā dienā. Jo šī diena ir mums nozīmēta, kurā mums būtu jāatpūšas no saviem darbiem un jāvelta savas lūgšanas Visuaugstākajam. [Skat. M&D 59:9–10.] Šajā dienā mums būtu jāpauž Viņam sava pateicība un jāgodā Viņš lūgšanās, gavēšanā, dziesmās un iedvesmojot un pamācot citam citu.9
Sabata diena ir kļuvusi par izpriecu un uzdzīves dienu, par jebko, bet ne par pielūgsmes dienu, … un man par nožēlu jāsaka, ka pārāk daudzi — viens jau būtu pārāk daudz — Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekļi ir pievienojušies tai procesijai, un daži Baznīcas locekļi uzlūko Sabata dienu kā uzdzīves un izpriecu dienu, nevis kā dienu, kurā mēs varam kalpot Tam Kungam mūsu Dievam no visas savas sirds, no visa sava spēka, prāta un izturības. …
Šis ir likums Baznīcai šodien, tieši tāpat kā tas bija likums senajam Israēlam, un daži no mūsu ļaudīm tādēļ kļūst diezgan uztraukti, jo viņi uzskata, ka Sabata dienas ievērošana ierobežo viņu aktivitātes.10
Mums nav nekādu tiesību pārkāpt Sabata dienu. … Man ir ļoti žēl, ka pat Pēdējo dienu svēto kopienās daži šai doktrīnai nepievērš pienācīgu uzmanību; ka mūsu vidū ir tādi, kuriem šķiet, ka šajā lietā ir pilnīgi pareizi sekot pasaules paražām. Viņi pieņem pasaules uzskatus un idejas, pārkāpjot Tā Kunga baušļus. Taču, ja mēs tā darīsim, Tas Kungs mums liks par to atbildēt, un mēs nevaram pārkāpt Viņa vārdu un saņemt svētības, kas domātas uzticīgajiem.11
Gudrības vārda ievērošana
Gudrības vārds ir pamata likums. Tas parāda pareizo virzienu un dod mums izsmeļošus norādījumus gan par ēdieniem, gan dzērieniem, kas cilvēkam ir veselīgi vai kaitīgi. Ja mēs patiesi sekojam tam, kas ir rakstīts ar Tā Kunga Gara palīdzību, mums nav nepieciešams papildu padoms. Šie brīnišķīgie norādījumi satur šādu solījumu:
„Un visi svētie, kas atceras turēt un pildīt šos vārdus, staigājot paklausībā pavēlēm, saņems veselību nabā un smadzenes kaulos;
un atradīs gudrību un lielus zināšanu dārgumus, patiesi apslēptus dārgumus;
un skries un nepiekusīs, un staigās un nepagurs.” [M&D 89:18–20.]12
Ik gadu tiek tērēti miljardiem dolāru par reibinošiem dzērieniem un tabaku. Dzērums un izvirtība, ko šis ļaunums nes cilvēces ģimenei, grauj ne tikai veselību, bet arī cilvēces morālos un garīgos balstus.13
Ģimenes tiek grautas, pieaugot nelegālo narkotiku lietošanai un legālo narkotiku nepareizai lietošanai.14
Mēs nedrīkstam klausīties kārdinošās un ļaunprātīgās reklāmās, kurās tiek reklamētas ķermenim kaitīgas vielas un kuras Tēvs debesīs un Viņa Dēls, Jēzus Kristus, ir nosodījis, un kuras ir pretrunā ar evaņģēliju, ko Viņi mums ir devuši. …
Mūsu ķermeņiem jābūt šķīstiem. Mūsu domām jābūt šķīstām. Mūsu sirdīs jābūt vēlmei kalpot Tam Kungam un turēt Viņa baušļus; atcerēties savas lūgšanas un pazemībā meklēt padomus, kas nāk caur Tā Kunga Gara vadību.15
Tas Kungs atklāja Gudrības vārdu pravietim Džozefam Smitam, lai palīdzētu svētajiem iegūt fizisku un garīgu spēku.
Dievības Vārda cienīšana
Mums būtu jātur Dievības Vārds vissvētākā cieņā un jāizturas pret to ar vislielāko nopietnību. Nekas tā nesāpina vai nesatriec smalka cilvēka jūtas kā tas, ka viņš dzird kādu neaptēstu, neaudzinātu vai izvirtušu radījumu vārstām muti par Dievības Vārdu. Daži cilvēki ir kļuvuši tik bezdievīgi, ka, šķiet, viņiem gandrīz ir neiespējami pateikt divus vai trīs teikumus, neuzsverot — kā viņi domā — kādu rupju vai zākājošu lāstu. Ir arī daži cilvēki, kuri, šķiet, domā, … ka tā ir vīrišķības izpausme, kas viņus padara labākus citu cilvēku vidū, ja viņi lieto zaimojošu valodu. … Neķītrība jebkādā veidā ir degradējoša un iznīcina cilvēka dvēseli, un visiem Baznīcas locekļiem vajadzētu izvairīties no tās kā no nāvīgas indes.
Labi stāsti bieži vien tiek sabojāti tā vienkāršā iemesla dēļ, ka to autori nav sapratuši, kā pareizi lietot svētus vārdus. Kad visādi citādi cienījami cilvēki sāk runāt zaimojošus vārdus, tā vietā, lai uzlabotu savu stāstu, viņi mazina tā vērtību un interesi par to. … Cik dīvaini ir tas, ka daži cilvēki, kuri turklāt to labi pieprot, domā, ka izteiciena izmantošana ar Tā Kunga Vārdu tajā vairo interesi par viņu stāstiem vai piešķir tiem atjautību vai spēku! …
Pēdējo dienu svētajiem vairāk par visiem citiem Zemes iedzīvotājiem vajadzētu vislielākā mērā cienīt un godāt visu, kas ir svēts. Neskatoties uz to, ka pasaulē ir daudz godīgu, dievbijīgu un smalkjūtīgu cilvēku, viņi nav apmācīti šajās lietās tā kā mēs. Taču mums ir Svētā Gara vadība un Tā Kunga atklāsmes, un Viņš mums svinīgi ir mācījis mūsu pašu dienās mūsu pienākumus par visām šīm lietām.16
Pieticīga ģērbšanās un Šķīstības likuma ievērošana
Pēdējo dienu svētajiem nevajadzētu sekot pasaules modei un neķītrībai. Mēs esam Tā Kunga tauta. Viņš sagaida, ka mēs dzīvosim šķīstu un tikumīgu dzīvi, domāsim šķīstas domas un uzticīgi ievērosim visus citus Viņa baušļus. Kādēļ gan mums būtu jāseko pasaulei, kāpēc mēs nevarētu būt pieticīgi, kāpēc mēs nevarētu darīt to, ko no mums vēlas Tas Kungs?17
Kad es eju pa ielām ceļā uz Baznīcas biroja ēku un atpakaļ no tās, es redzu gan jaunas, gan padzīvojušas sievietes, no kurām daudzas ir „Ciānas meitas”, kuras ir nepiedienīgi ģērbušās [skat. Jesajas 3:16–24]. Es apzinos, ka laiki un mode mainās. … [Taču] pieticības un pareizības princips joprojām ir tas pats. … Baznīcas Augstākie pilnvarotie ir noteikuši ģērbšanās standartus, proti, sievietēm, tāpat kā vīriešiem, ir jāģērbjas pieticīgi. Viņiem ir mācīts vienmēr labi uzvesties un būt pieticīgiem.
Manā skatījumā tas met nelāgu ēnu uz „Ciānas meitām”, kad viņas nepiedienīgi ģērbjas. Turklāt, šī piezīme attiecas gan uz vīriešiem, gan sievietēm. Tas Kungs deva baušļus senajam Israēlam, ka gan vīriešiem, gan sievietēm bija jāpiesedz savi ķermeņi un vienmēr jāievēro Šķīstības likums.
Es lūdzos, lai visi Baznīcas locekļi — vīrieši, tāpat kā sievietes — būtu pieticīgi un šķīsti savā dzīvē un paklausīgi tām derībām un baušļiem, ko Tas Kungs mums ir devis. …
… Nepiedienīga apģērba valkāšana, kas var likties kaut kas nenozīmīgs, kaut ko atņem no mūsu Baznīcas jaunajām sievietēm vai jaunajiem vīriešiem. Tas vienkārši padara grūtāku to mūžīgo principu ievērošanu, pēc kuriem mums visiem ir jādzīvo, lai spētu atgriezties mūsu Debesu Tēva klātbūtnē.18
2
Uzticīgajiem apsolītās svētības ir daudz lielākas nekā pasaules īslaicīgās baudas.
[Kāds Baznīcas loceklis reiz teica, ka] nevarēja gluži saprast, kāpēc viņam, kad bija samaksājis desmito tiesu, ievērojis Gudrības vārdu, lūdzis Dievu un centies paklausīt visiem baušļiem, ko Tas Kungs viņam bija devis, tomēr vajadzēja pūlēties, lai nopelnītu iztiku; kamēr viņa kaimiņš pārkāpa Sabata dienu, pieņemu, ka viņš smēķēja un lietoja alkoholu; viņš, kā pasaulē tas tiek saukts, labi pavadīja laiku, viņš nepievērsa nekādu uzmanību mūsu Kunga un Glābēja Jēzus Kristus mācībām, un tomēr viņam veicās.
Zināt, ir daudzi Baznīcas locekļi, kas to pārdomā savā sirdī un vēlas zināt, kāpēc tas tā ir. Kāpēc šis cilvēks ir svētīts ar visiem zemes labumiem — starp citu, daudzas no lietām, ko viņš uzskata par labām, patiesībā ir sliktas, — un tomēr tik daudzi Baznīcas locekļi nopūlas, cītīgi strādājot, lai censtos izdzīvot pasaulē.
Atbilde ir vienkārša. Ja es kādreiz apmeklētu, un reizi pa reizei es to tiešām daru, kādu futbola vai basketbola spēli vai kādu citu izklaides vietu, nenovēršami man apkārt būs vīrieši un sievietes, kas kūpinās cigaretes vai cigārus, vai netīras pīpes. Tas kļūst ļoti kaitinoši, un tas mani nedaudz uztrauc. Tad es vēršos pie māsas Smitas un kaut ko viņai pasaku, un viņa man atbild: „Tu taču zini, ko esi man mācījis. Tu atrodies viņu pasaulē. Šī ir viņu pasaule.” Un tas zināmā mērā liek man labāk apzināties to, ka jā, mēs esam viņu pasaulē, taču mums nav jābūt no viņu pasaules.
Tādēļ, tā kā šī ir viņu pasaule, kurā dzīvojam, viņiem tajā veicas, taču, mani labie brāļi un māsas, viņu pasaule tuvojas savām beigām. …
Pienāks diena, kad mums nebūs šīs pasaules. Tā tiks izmainīta. Mēs saņemsim labāku pasauli. Mēs iegūsim taisnīgu pasauli, jo Kristus, kad Viņš nāks, šķīstīs Zemi.19
Ja mēs cītīgi meklēsim, vienmēr lūgsim, būsim ticīgi un dzīvosim taisnīgi, mums ir Tā Kunga solījums, ka viss darbosies kopā mūsu labumam [skat. M&D 90:24]. Šajā solījumā nav teikts, ka mēs būsim brīvi no dzīves pārbaudījumiem un problēmām, jo šis pārbaudes stāvoklis ir domāts, lai dotu mums pieredzi un sniegtu sarežģītas un pretrunīgas situācijas.
Šī dzīve nekad nebija paredzēta viegla, taču Tas Kungs ir apsolījis, ka pārvērtīs visus pārbaudījumus un grūtības mums par labu. Viņš dos mums spēku un spējas uzvarēt pasauli un būt stipriem ticībā, neskatoties uz visu pretestību. Mums ir solījums, ka mūsu sirdīs mājos miers, neskatoties uz satraukumu un nemieriem, kas valdīs pasaulē. Un pats galvenais, mums ir solījums, ka pēc šīs dzīves mēs būsim gatavi iemantot mūžīgo mieru Tā klātbūtnē, kura vaigu mēs esam meklējuši, kura likumus esam turējuši un kuram esam izvēlējušies kalpot.20
3
Liekot Dieva valstību pirmajā vietā savā dzīvē, mēs esam pasaules gaišums un rādām citiem sekošanas cienīgu piemēru.
Pēdējo dienu svētie ir kā pilsēta, kas stāv kalnā un nevar būt apslēpta, un kā svece, kas spīd visiem, kas ir namā. Mūsu pienākums ir likt mūsu gaismai spīdēt kā taisnīguma paraugam — ne tikai cilvēkiem, starp kuriem mēs dzīvojam, bet arī visiem pasaules iedzīvotājiem. [Skat. Mateja 5:14–16.]21
Mēs vēlamies, lai svētie katrā tautā saņemtu visas evaņģēlija svētības un būtu garīgie vadītāji savās tautās.22
Brāļi un māsas, ievērosim Dieva baušļus tā, kā tie mums ir atklāti. Rādīsim pasaules iedzīvotājiem paraugu, lai viņi, redzot mūsu labos darbus, sajustu nepieciešamību nožēlot grēkus un pieņemt patiesību, un pieņemt glābšanas ieceri, lai viņi varētu iegūt glābšanu Dieva celestiālajā valstībā.23
Es lūdzu, lai svētie būtu stipri pret pasaules spiedienu un kārdinājumiem; lai viņi liktu pirmajā vietā Dieva valstības lietas; lai viņi uzticīgi izpildītu katru pienākumu un ievērotu katru derību.
Es lūdzu, lai jaunā paaudze turētu savus prātus un ķermeņus šķīstus — brīvus no netikumības, no narkotiku ļaunprātīgas lietošanas un no pretošanās gara, un pieklājības normu pārkāpšanas, kas piepilda pasauli.
Mūsu Tēvs, izlej Savu Garu pār šiem Saviem bērniem, lai viņi varētu tikt pasargāti no pasaules briesmām un saglabāti šķīsti, piemēroti tam, lai atgrieztos Tavā klātbūtnē un dzīvotu ar Tevi.
Un lai Tavas gādīgās rūpes būtu pār visiem tiem, kuri meklē Tavu vaigu un kuri staigā Tavā priekšā savu dvēseļu godaprātā, lai viņi varētu būt pasaules gaišums, darbarīki Tavās rokās, lai īstenotu Tavus nodomus uz Zemes.24
Ieteikumi studēšanai un mācīšanai
Jautājumi
-
Lasot „No Džozefa Fīldinga Smita dzīves”, padomājiet par izaicinājumiem, ar kuriem jaunieši sastopas mūsdienās, kad viņiem līdzās nav viņu vecāki vai pieaugušie vadītāji. Ko mēs varam darīt, lai palīdzētu jauniešiem palikt uzticīgiem šādās situācijās?
-
Kādas ir dažas no svētībām, ko mēs saņemam, kad ievērojam 1. sadaļā minētos baušļus?
-
Kā jūs izmantotu mācības 2. sadaļā, lai palīdzētu kādam, kas jūtas apmulsis pasaulīgo lietu dēļ? Kā mēs varam rast „mieru mūsu sirdīs, neskatoties uz satraukumu un nemieriem, kas valda pasaulē”?
-
Kā mūsu paraugs var palīdzēt citiem novērsties no pasaulīga dzīvesveida? (Skat. 3. sadaļu.) Kad jūs esat redzējuši izpaužamies taisnīga piemēra spēku? Padomājiet, ko jūs varētu darīt, lai rādītu taisnīgu piemēru savai ģimenei un citiem.
Saistītās Svēto Rakstu vietas
Mateja 6:24; Marka 8:34–36; Jāņa 14:27; Filipiešiem 2:14–15; Moronija 10:30, 32
Mācīšanas padoms
„Jūs varat izrādīt mīlestību pret tiem, kurus mācāt, uzmanīgi klausoties viņos un patiesi interesējoties par viņu dzīvi. Kristum līdzīgai mīlestībai piemīt spēks mīkstināt sirdis un palīdzēt cilvēkiem labāk uztvert Gara čukstus” (Teaching, No Greater Call [1999], 46).