« E nehenehe te Atua e tauturu ia tātou i roto i te mau tau fifi », Nō te Pūai o te Feiā ’Āpī, Māti 2022.
E nehenehe te Atua e tauturu ia tātou i roto i te mau tau fifi
’Ua ’ite Iesu Mesia nāhea ’ia fa’aora ia tātou tāta’itahi, noa atu te huru o tō tātou mau tāmatara’a.
The Savior Walked on Water [Te Fa’aora e haere ra nā i ni’a i te pape], nā Walter Rane
Tē ha’amana’o nei au i te mea tā’u i fāri’i i tō’u ’āpīra’a, e au ē, e mau tau fifi rahi. Tē tupu ra te hō’ē tama’i rahi o te ao nei. ’Ua pohe te feiā ’āpī tamāroa pa’ari ri’i a’e iā’u i roto i te ’arora’a. Tē vai ra te mau ’arora’a pupu i te mau vāhi fātata. ’Aita ā te tau nō te topatarira’a rahi i te pae fa’arava’ira’a faufa’a ’ati a’e i te ao nei i hope atu ra, ’e e rave rahi ta’ata tei veve. ’O mātou tō’u ’utuāfare ana’e te feiā mo’a i te mau mahana hope’a nei i tō mātou ’oire.
Noa atu rā, e mea ’oa’oa noa vau ’e te ’ana’anatae. ’Ua ha’api’ihia vau, mai ia ’outou na ē, ’ua riro tō tātou mau tāmatara’a ’ei ha’amaita’ira’a pūai mai te mea ē e fāriu atu tātou i te Metua i te Ao ra ’e i te Fa’aora nō te tauturu.
Nō te aha te mau tāmatara’a ?
E hōro’a mai te mau tāmatara’a i te rāve’a faufa’a rahi nō te mā’iti ’ia fa’a’ohipa i te fa’aro’o. E nehenehe tātou e ani nā roto i te pure i te tauturu a Iesu Mesia, tei ’ite nāhea i te fa’aora ia tātou. ’Ua fa’aruru ’oia i te mau tāmatara’a ato’a tā tātou e fa’aruru nei. ’Ua ’ite maita’i roa ’oia nāhea i te fa’aora ia tātou tāta’itahi. ’E ’ua here ’oia ia tātou.
Te fā o te mau tāmataraa i roto i te orara’a, ’o te ’itera’a ïa e aha tā tātou e mā’iti i te rave. E fa’a’ohipa ānei tātou i te fa’aro’o nō te ha’apa’o i te mau fa’auera’a tāna i hōro’a mai ia tātou, i roto i te mau huru tāmatara’a ato’a tā tātou e fa’aruru nei ? E rave noa te hō’ē Atua here i te mau taime ato’a i te mea maita’i a’e nō tātou. E nehenehe tāna e tātara ’e ’aore rā e fa’aātea i tō tātou tāmatara’a mai te mea e ha’apūai te reira i tō tātou fa’aro’o. I te tahi mau taime, e’ita paha ’oia e nā reira.
Mai tā ’outou i tuatāpapa i te ’āpīra’a o te mau peropheta nō te Faufa’a Tahito, ’ua ’ite ’outou mea nāhea te Fatu i te tauturu ia tātou, hō’ē ta’ahira’a i muri i te tahi, nō te ti’a mai i roto i te mau tāmatara’a fifi rahi. ’Ei hi’ora’a, te rāve’a a te Fatu nō te tauturu ia Iosepha ’e ia Mose, ’ua ha’api’i mai ïa iā’u nāhea i te ani ’e i te fāri’i i te tauturu i roto i te mau tau fifi.
Tō Iosepha mau tāmatara’a
’Ua hurihia Iosepha, te tamaiti here a Iakoba, i roto i te hō’ē ’āpo’o e tōna mau taea’e, ’e ’ua ho’ohia i roto i te fa’atītīra’a i ’Aiphiti. ’Ua parauhia i tōna metua tāne e tōna nā taea’e ē, ’ua pohe ’oia. ’A riro ai Iosepha ’ei tāvini ’e ’ei tītī, ’ua hōro’a te Fatu iāna i te mana nō te tātara i te mau moemoeā o Phara’o. ’Ua fa’a’ite ’oia ia Iosepha nāhea tō ’Aiphiti e nehenehe ai e fa’aruru i te hō’ē o’e ananahi. ’Ua hōro’a ’oia ia Iosepha i te pūai mōrare nō te pāto’i i te fa’ahemara’a, nō te matara mai i rāpae i te fare tāpe’ara’a, ’e i te 32ra’a o tōna matahiti, ’ua ha’amauhia ’oia i te tōro’a teitei e Phara’o. ’Ua parau Phara’o nō ni’a ia Iosepha : « E aha atu ā tā tātou ta’ata e noa’a e au i teie nei ta’ata, tei roto iāna te Vārua o te Atua ra » ?1
Hō’ē ha’api’ira’a nō’u i roto i te huru te Fatu i te tauturura’a ia Iosepha, ’o te huru ïa ’oia e nehenehe e tauturu ia tātou i roto i te mau tau fifi. ’A rave noa ai Iosepha i te mau mā’itira’a maita’i, ’ua ha’apūai te Fatu ia Iosepha, ’ua hōro’a iāna i te mau mana pae vārua, ’e ’ua tāmarū i te ’ā’au o te mau ta’ata ’ati a’e iāna.
Moses Seeing Jehovah [Tē ’ite nei Mose ia Iehova], nā Joseph Brickey
Tō Mose mau tāmatara’a
Nā reira ato’a, ’ua tū’ati ato’a te tauturu a te Fatu ia Mose i roto i tōna mau tāmatara’a i tāna tauturu ia Iosepha. ’Ua ha’amata ato’a te mau tāmatara’a a Mose i tōna ’āpīra’a. ’Ua fa’ata’a-’ē-hia ’o Mose i tōna nā metua. Tōna tāmatara’a mātāmua, ’o te fa’a’amura’ahia ïa ’oia e te tamāhine a Phara’o. Nō te pāruru i te hō’ē ’āti ’Īserā’ela, ’ua taparahi pohe ’oia i te hō’ē ’āti ’Aiphiti ’e ’ua tītauhia ’ia horo ’ē atu i roto i te mētēpara.
’Ua fā te Fatu ia Mose ’e ’ua pi’i iāna ’ia fa’aora i te mau tamari’i o ’Īserā’ela i te fa’atītīra’a i ’Aiphiti. Teie ’ohipa e au ra ē, e’ita e roa’a ’ia rave, e tāmatara’a te reira ’o tā Mose i mana’o ē ’ua rahi roa nōna. E tae mai paha te mau tāmatara’a ’e te mau hi’opo’ara’a pa’ari roa a’e o tō ’outou orara’a ’ia hōro’a mai te Fatu ia ’outou i te hō’ē tuha’a ’ohipa e au ē e mea pa’ari roa ’ino, ’e ’ua tītauhia te tauturu a te Atua.
’Ua ha’amata te Fatu i te hōro’a ia Mose i te tauturu ’o tā ’outou e hina’aro. ’Ua parau ’oia ia Mose ē nāna e ha’apūai iāna i roto i te mau tāmatara’a i muri nei.
« Tē vai nei au ’o vau e vai nei : ’e… teie tā ’oe e parau atu i te tamari’i a ’Īserā’ela, nā tē vai nei au i tono mai ia ’outou nei. »2 Nā roto i taua ha’apāpūra’a ra, ’ua noa’a ia Mose te fa’aro’o ’e te pūai nō te mau tāmatara’a i mua iāna i roto i tāna ’ohipa i fa’auehia. ’Aita te Fatu i pi’i noa iāna, e haere rā te Fatu nā mua i tōna hōho’a mata nā roto i te mau rāve’a temeio.
Light of the World [Māramarama o te ao], nā Walter Rane
Tō ’outou mau tāmatara’a
E mea ta’a ’ē roa te mau taime fifi tā ’outou ’e tā’u e fa’aruru. ’Aita e piti ta’ata e hō’ē ā huru orara’a. ’Ua fa’atanohia te mau tāmatara’a ia tātou tāta’itahi nā te hō’ē Metua here i te Ao ra ’e tāna Tamaiti here, ’o Iesu Mesia. Te rāve’a tā rāua e pāhono i tā tātou mau pure nō te tauturu, ’o te mea maita’i a’e ïa nō tātou. Nō te tahi pae, ’o te ha’apūaira’a ïa ia tātou, ’e nō vetahi ’ē, ’o te hōro’ara’a mai ïa i te ’oa’oa ’a ’aro noa ai tātou ma te fa’aro’o.
Nō tātou pā’āto’a, te tauturu tei tītau-rahi-roa-hia nei ’a tāmatahia ai tātou, noa atu te huru ’e te roa o te tau, ’o te hō’ē ïa fa’aro’o pūai ia Iesu Mesia. Nā taua fa’aro’o ra i ti’a ai ia Iosepha ’ia tātara i te mau moemoeā i ’Aiphiti. Nā taua fa’aro’o pāpū ia Iesu Mesia ra tei fa’aitoito ’e tei ha’apūai ia Mose i roto i tāna fa’auera’a ’ohipa, nō te tauturu i te Fatu ’ia fa’aora i tōna mau ta’ata.
I tō ’outou ’āpīra’a, ’ua tāmata-a’ena-hia ’outou i te mau taime fifi, mai iā’u. Mai iā’u nei rā, ’ua ha’api’ihia ’outou ’ia ti’aturi ia Iesu Mesia. Tē ’ite nei au i teienei nō te aha i tae mai ai tō’u mana’o ’ana’anatae ’e te ’oa’oa i tō’u ’āpīra’a. E ’ere ē, tē tīa’i nei au ’ia maita’i roa mai te tau ’aore rā ’ia ’ōhie roa mai. Tē vai ra rā tō’u ti’aturi ē, mai te mea e ti’aturi au ma te tāvini iāna, e maita’i ïa te mau mea ato’a.
’Ua ani tō’u māmā rū’au i tō’u pāpā ’ia hīmene nā muri iāna nā ni’a i te purūmu ho’ira’a i te fare, i muri a’e i te ’itera’a ē, ’aita e maora roa e pohe ’oia i te ma’i māriri ’aita’ata : « ’E mai te mea e pohe tātou hou te hope’a o tō tātou tere… ’A rohi ! ’A rohi ! »3 Tē hōro’a atu nei au i tō’u ’itera’a pāpū ē ’ua ’ite te hō’ē Iesu Mesia ti’afa’ahou e nāhea ’ia fa’aora ia tātou tāta’itahi, noa atu te huru o tō tātou mau tāmatara’a. E ani noa tātou ma te fa’aro’o iāna.
’Ua here Iesu Mesia ia ’outou ’e e tauturu ’oia ia ’outou, i te mau taime ato’a, ’e mai te au i te mea maita’i a’e nō ’outou. Tē fa’a’ite pāpū nei au i te reira, ma te here ia ’outou, ’e iāna, nā roto i te i’oa o Iesu Mesia ra, ’āmene.