„Tad Es darīšu, ka vājības kļūs tiem par spēku”
Kad mēs pazemojamies un izrādām ticību Jēzum Kristum, tad Kristus labvēlība un Viņa bezgalīgais Izpirkšanas upuris dod spēku mainīties.
Prezidents Tomass S. Monsons reiz dalījās stāstā par cietuma priekšnieku Klintonu Dafiju. „1940-ajos un 1950-ajos gados [priekšnieks Dafijs] bija labi pazīstams ar saviem panākumiem cietuma vīriešu rehabilitācijā. Kāds kritiķis teica: „Vai tad jūs nezināt, ka leopards nevar mainīt savus plankumus?”
Priekšnieks Dafijs atbildēja: „Jums vajadzētu zināt, ka es nestrādāju ar leopardiem. Es strādāju ar cilvēkiem, un cilvēki mainās katru dienu.””1
Vieni no Sātana lielākajiem meliem ir tādi, ka vīrieši un sievietes nespēj mainīties. Šī nepatiesība tiek stāstīta un pārstāstīta daudzos dažādos veidos, jo pasaule saka, ka mēs vienkārši nespējam mainīties — vai vēl ļaunāk, ka mums nevajadzētu mainīties. Mums tiek mācīts, ka to, kas mēs esam, nosaka mūsu apstākļi. Mums vajadzētu „pieņemt to, kas mēs patiešām esam”, saka pasaule, „un būt patiesiem pret savu patieso būtību”.
Mēs varam mainīties
Lai gan būt patiesiem patiešām ir labi, mums ir jābūt patiesiem pret savu īsteno, patieso būtību, kas ir Dieva dēli un meitas ar dievišķu dabu un sūtību — kļūt līdzīgiem Viņam2. Ja mūsu mērķis ir — būt patiesiem pret šo dievišķo dabu un sūtību, tad mums visiem vajadzēs mainīties. Svēto Rakstu kontekstā vārds „mainīties” nozīmē nožēlot grēkus. „Pārāk daudz cilvēku,” māca prezidents Rasels M. Nelsons, „uzskata, ka grēku nožēlošana ir sods — kas tāds, no kā jāizvairās, izņemot ļoti nopietnos gadījumos. … Kad Jēzus lūdz jūs un mani „nožēlot grēkus”, Viņš aicina mūs mainīt[ies].”3
Dieva nosacījumi
Datoru programmatūras izstrādātāji izmanto nosacījuma izteiksmes, lai liktu datoriem atbilstoši rīkoties. Dažkārt tās sauc par „ja-tad” nosacījuma izteiksmēm. Piemēram, ja x ir patiess, tad jāveic y darbība.
Tas Kungs arī darbojas, izvirzot nosacījumus: ticības nosacījumus, taisnīguma nosacījumus, grēku nožēlošanas nosacījumus. Ir daudz piemēru, kur Dievs ir darījis zināmus Savus nosacījumus, piemēram:
„Ja tu turēsi Manas pavēles un pastāvēsi līdz galam, [tad] tev būs mūžīgā dzīve, šī dāvana ir lielākā no visām Dieva dāvanām.”4
Vai: „Ja jūs vaicāsit sirsnīgi, ar patiesu nolūku, būdami ar ticību Kristū, [tad] Viņš pasludinās jums patiesību par tiem ar Svētā Gara spēku.”5
Pat Dieva mīlestība, lai gan tā ir bezgalīga un pilnīga, arī ir pakļauta nosacījumiem6. Piemēram:
„Ja jūs turēsit Manus baušļus, [tad] jūs paliksit Manā mīlestībā, itin kā Es esmu turējis Sava Tēva baušļus un palieku Viņa mīlestībā.”7
Elders D. Tods Kristofersons vēl vairāk izskaidroja šo evaņģēlija patieso principu, kad viņš mācīja: „Daži mēdz teikt: „Glābējs mani mīl tādu, kāds es esmu,” un tā noteikti ir taisnība. Bet Viņš nevar nevienu no mums uzņemt Savā valstībā tādu, kādi mēs esam, „jo nekas netīrs nevar tur dzīvot jeb dzīvot Viņa klātbūtnē” [Mozus 6:57]. Vispirms mums ir jātiek galā ar saviem grēkiem.”8
Vājības var kļūt par spēku
Svētībai — saņemt Dieva spēku, lai palīdzētu mums mainīties, — arī ir nosacījums. Glābējs, runājot Mormona Grāmatā caur pravieti Moroniju, mācīja: „Ja cilvēki nāks pie Manis, Es parādīšu tiem viņu vājības. Es dodu cilvēkiem vājības, lai tie būtu pazemīgi; un Mana labvēlība ir pietiekama visiem cilvēkiem, kas pazemojas Manā priekšā; jo, ja tie pazemojas Manā priekšā un tiem ir ticība Manī, tad Es darīšu, ka vājības kļūs tiem par spēku.”9
Iedziļinoties tajā, ko Tas Kungs mums šeit māca, mēs redzam, ka Viņš vispirms saka, ka Viņš dod vīriešiem un sievietēm kādu vājību, vienskaitlī, kas ir daļa no mūsu, kritušu jeb miesīgu būtņu, laicīgās pieredzes. Ādama Krišanas dēļ mēs esam kļuvuši par miesīgiem vīriešiem un sievietēm. Taču caur Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu mēs varam pārvarēt savu vājību jeb savu kritušo dabu.
Pēc tam Viņš saka, ka Viņa labvēlība ir pietiekama un, ja mēs pazemosimies un ticēsim Viņam, tad Viņš darīs, ka „vājības [daudzskaitlī] kļūs [mums] par spēku”. Citiem vārdiem sakot, ja mēs vispirms izmainām savu kritušo dabu jeb savu vājību, tad mēs spēsim mainīt savu uzvedību jeb savas vājības.
Prasības attiecībā uz izmaiņām
Pārskatīsim prasības attiecībā uz izmaiņām saskaņā ar Tā Kunga paraugu:
Pirmkārt, mums ir jābūt pazemīgiem. Tā Kunga nosacījums attiecībā uz izmaiņām ir pazemība. „Ja tie pazemojas Manā priekšā,”10 Viņš teica. Pazemības pretstats ir lepnība. Lepnība pastāv tad, kad mēs domājam, ka zinām labāk, kad tas, ko mēs domājam vai jūtam, mums ir svarīgāks par to, ko domā vai jūt Dievs.
Ķēniņš Benjamīns mācīja, ka „miesīgs cilvēks ir Dieva ienaidnieks … un būs mūžīgi mūžos, kamēr vien viņš … neatmet miesīgo cilvēku, un nekļūst par svēto caur Kristus Tā Kunga Izpirkšanu, un nekļūst kā bērns — pakļāvīgs, lēnprātīgs [un] pazemīgs”11.
Lai mainītos, mums ir jāatmet miesīgais cilvēks un jākļūst pazemīgiem un pakļāvīgiem. Mums ir jābūt pietiekami pazemīgiem, lai sekotu mūsdienu pravietim. Pietiekami pazemīgiem, lai noslēgtu un turētu tempļa derības. Pietiekami pazemīgiem, lai katru dienu nožēlotu grēkus. Mums ir jābūt pietiekami pazemīgiem, lai mēs vēlētos mainīties, atdodami savu sirdi Dievam12.
Otrkārt, mums ir jābūt ticībai Jēzum Kristum. Lūk, Glābēja vārdi: „Ja tie pazemojas Manā priekšā un tiem ir ticība Manī,”13 tad Viņš mums dos spēku pārvarēt mūsu vājības. Pazemība apvienojumā ar ticību Jēzum Kristum ļaus mums piekļūt Viņa labvēlības spēcinošajai ietekmei un svētību pilnībai, kas ir pieejama, pateicoties Viņa īstenotajai Izpirkšanai.
Prezidents Nelsons ir mācījis, ka „patiesa grēku nožēlošana sākas ar ticību tam, ka Jēzum Kristum piemīt spēks mūs attīrīt, dziedināt un stiprināt. … Tieši mūsu ticība atraisa Dieva spēku mūsu dzīvē.”14
Treškārt, caur Savu labvēlību Viņš var padarīt vājības par spēku. Ja mēs pazemojamies un ticam Jēzum Kristum, tad Viņa labvēlība mums ļaus mainīties. Citiem vārdiem sakot, Viņš mums dos spēku mainīties. Tas ir iespējams, jo, kā Viņš saka: „Mana labvēlība ir pietiekama visiem cilvēkiem.”15 Viņa stiprinošā un iespēju dodošā labvēlība dod mums spēku pārvarēt visus šķēršļus, visus izaicinājumus un visas vājības, ja mēs cenšamies mainīties.
Mūsu lielākās vājības var kļūt par mūsu labākajām stiprajām pusēm. Mēs varam tikt izmainīti un kļūt par jaunām radībām16. Vājības burtiskā nozīmē var „kļū[t mums] par spēku”17.
Glābējs paveica Savu bezgalīgo un mūžīgo Izpirkšanu, lai patiesībā mēs varētu mainīties, nožēlot grēkus un kļūt labāki. Mēs varam patiešām piedzimt no jauna. Mēs varam pārvarēt ieradumus, atkarības un pat „tieksm[i] darīt ļaunu”18. Mums, mīloša Debesu Tēva dēliem un meitām, piemīt spēks mainīties.
Izmaiņu piemēri
Svētajos Rakstos ir daudz tādu vīriešu un sieviešu piemēru, kuri mainījās.
Sauls, farizejs un aktīvs agrīnās kristīgās baznīcas vajātājs19, kļuva par Pāvilu, Tā Kunga Jēzus Kristus apustuli.
Alma bija ļaunā ķēniņa Noas galma priesteris. Viņš dzirdēja Abinadija vārdus, pilnībā nožēloja grēkus un kļuva par vienu no Mormona Grāmatas diženajiem misionāriem.
Viņa dēls Alma aizvadīja savu jaunību, cenšoties iznīcināt Baznīcu. Viņš bija starp zemiskākajiem grēciniekiem20, līdz viņa sirds pārmainījās, un viņš pats kļuva par spēcīgu misionāru.
Mozus tika adoptēts faraona ģimenē un greznībā audzināts kā ēģiptiešu princis. Taču, kad viņš saprata to, kas viņš patiesībā bija, un uzzināja par savu dievišķo sūtību, viņš mainījās un kļuva par Vecās Derības diženo pravieti — likumdevēju21.
Manas sievas vectēvs Džeimss B. Keisors vienmēr ir atstājis uz mani iespaidu ar savu vareno sirds pārmaiņu22. Dzimis uzticīgiem pēdējo dienu svēto pionieru priekštečiem Soltleika ielejā 1906. gadā, viņš bērnībā zaudēja savu māti un cīnījās ar grūtībām visu jaunību. Savus pusaudža un jaunības gadus viņš aizvadīja nostatu no Baznīcas, kuru laikā ieguva vairākus sliktus ieradumus. Par spīti visam viņš satika un apprecēja uzticīgu sievieti, un viņi kopā uzaudzināja piecus bērnus.
1943. gadā, pēc Lielās depresijas grūtajiem gadiem un Otrā pasaules kara laikā, Bads, kā viņu sauca draugi un ģimenes locekļi, pameta Jūtu un darba meklējumos pārcēlās uz Losandželosu, Kaliforniju. Šajā laikā, būdams prom no mājām, viņš dzīvoja kopā ar savu māsu un viņas vīru, kurš kalpoja par savas bīskapijas bīskapu.
Pateicoties savas māsas un māsasvīra mīlestībai un ietekmei, viņam atjaunojās interese par Baznīcu, un viņš katru vakaru pirms gulētiešanas sāka lasīt Mormona Grāmatu.
Kādu vakaru, lasot Almas 34. nodaļu, viņa sirds bija aizkustināta, lasot šos vārdus:
„Jā, es gribu, lai jūs nāktu un vairs ilgāk nenocietinātu sirdis. …
Jo lūk, šī dzīve cilvēkiem ir laiks, lai sagatavotos satikt Dievu; jā, lūk, šīs dzīves diena ir diena, lai cilvēki paveiktu savus darbus.”23
Lasot šos pantus, viņu pārņēma spēcīgas sajūtas, un viņš zināja, ka viņam ir jāmainās, jānožēlo grēki, un viņš zināja, kas viņam ir jādara. Viņš piecēlās no gultas un nometās ceļos, un sāka lūgt, lūdzoties, lai Tas Kungs viņam piedotu un dāvātu viņam nepieciešamo spēku, lai veiktu savā dzīvē izmaiņas. Viņa lūgšana tika atbildēta, un kopš tā laika viņš nekad vairs neraudzījās atpakaļ. Bads turpināja kalpot Baznīcā un palika uzticīgs, apņēmības pilns pēdējo dienu svētais līdz pat mūža galam. Viņš visādā ziņā bija mainījies. Bija mainījies viņa prāts, viņa sirds, viņa rīcība un viņa būtība.
Brāļi un māsas, mūsu dievišķā sūtība un mērķis ir galu galā kļūt līdzīgiem mūsu Debesu Tēvam un Glābējam Jēzum Kristum. Mēs to paveicam, mainoties jeb nožēlojot grēkus. Mēs „savā izskatā tieca[m]ies pēc līdzības [Glābējam]”24. Mēs kļūstam atjaunoti, tīri, citādi, un mēs vienkārši turpinām pie tā strādāt katru dienu. Dažkārt var šķist, ka speram divus soļus uz priekšu un vienu soli atpakaļ, taču mēs turpinām pazemīgi virzīties uz priekšu ticībā.
Un, kad mēs pazemojamies un izrādām ticību Jēzum Kristum, tad Kristus labvēlība un Viņa bezgalīgais Izpirkšanas upuris dod spēku mainīties.
Es apliecinu un liecinu, ka Jēzus Kristus patiešām ir mūsu Glābējs un Pestītājs. Viņa labvēlība patiešām ir pietiekama. Es paziņoju, ka Viņš ir „ceļš, patiesība un dzīvība”25. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.