Tagad ir tas laiks
Tagad ir tas laiks, kad varam mācīties. Tagad ir tas laiks, kad varam nožēlot grēkus. Tagad ir tas laiks, kad varam svētīt līdzcilvēkus.
Mani dārgie brāļi un māsas, šī konference daudzējādā ziņā ir bijusi vēsturiska. Mēs esam tikuši svētīti ar lūgšanām, vēstījumiem un mūziku. Mūs ir iedvesmojuši Tā Kunga kalpi.
Mēs esam saņēmuši svarīgus norādījumus attiecībā uz turpmāko. Es lūdzu, lai Gars uzrunātu katru no jums individuāli, norādot uz to, ko Tas Kungs vēlas, lai jūs darītu.
Nākotne vienmēr ir neskaidra. Laikapstākļi mainās. Ekonomiskie cikli ir neprognozējami. Katastrofas, nelaimes gadījumi un slimības var ātri vien mainīt mūsu dzīvi. Šie notikumi ir lielā mērā ārpus mūsu kontroles. Taču ir dažas lietas, kuras mēs varam kontrolēt, tostarp to, kā mēs katru dienu pavadām savu laiku.
Man patīk šis Henrija van Deika dzejolis, kas ir uzrakstīts uz Velsas koledžas saules pulksteņa Ņujorkā. Tas vēsta:
Mans rādītājs sev līdzi ēnu nes,
Kas nošķir pagātni no nākotnes:
Pirms tā vēl nedzimusī stunda mieg,
To tumsā tavai varai nesasniegt.
Aiz līnijas tur neatgriezeniski zūd
Ik stunda gaistošā, ko tev vairs neatgūt.
Tā stunda vienīgā, kas tavās rokās dota,
Ir TAGADNE, kas manis apēnota.1
Jā, mums vajadzētu mācīties no pagātnes, un jā, mums vajadzētu sagatavoties nākotnei. Taču darīt kaut ko mēs varam tikai tagad. Tagad ir tas laiks, kad varam mācīties. Tagad ir tas laiks, kad varam nožēlot grēkus. Tagad ir tas laiks, kad varam svētīt līdzcilvēkus un „[pacelt] gurdenās rokas”2. Mormons deva padomu savam dēlam Moronijam: „Strādāsim cītīgi, … jo mums ir darbs, kas jāizpilda, kamēr esam šajā pīšļu mājoklī, lai mēs varētu uzvarēt visas taisnības ienaidnieku un atpūtināt savas dvēseles Dieva valstībā.”3
Pretinieks nekad nesnauž. Pret patiesību vienmēr tiks izrādīta pretestība. Es atkārtoju savu šī rīta pamudinājumu: dariet to, kas vairos jūsu pozitīvo, garīgo inerci — to cēlējspēku, par ko runāja elders Dīters F. Uhtdorfs, kas ļaus jums virzīties uz priekšu, lai arī kādi izaicinājumi un iespējas jums rastos.
Pozitīvā, garīgā inerce vairojas, kad mēs pielūdzam Dievu templī un padziļinām savu izpratni par tur saņemto svētību iespaidīgo vērienu un dziļumu. Es lūdzu jūs pretdarboties pasaulīgajiem ceļiem, pievēršoties mūžīgajām tempļa svētībām. Tur pavadītais laiks dāvā svētības visai mūžībai.
Baznīcai augot, mēs cenšamies turēties līdzi šim tempam, būvējot vairāk tempļu. Pašlaik tiek celti četrdesmit četri jauni tempļi. Vēl vairāk tempļu tiek renovēti. Es lūdzu Dievu par prasmīgajiem cilvēkiem, kuri strādā pie šiem projektiem visā pasaulē.
Lūgšanu pilnā pateicības garā es ar prieku paziņoju par mūsu plāniem attiecībā uz jaunu tempļu celtniecību turpmāk minētajās vietās: Velingtona, Jaunzēlande; Brazavila, Kongo Republika; Barselona, Spānija; Birmingema, Apvienotā Karaliste; Kusko, Peru; Masejo, Brazīlija; Santusa, Brazīlija; Sanluisa Potosi, Meksika; Mehiko – Benemerito, Meksika; Tampa, Floridas štats; Noksvila, Tenesī štats; Klīvlenda, Ohaio štats; Vičita, Kanzasas štats; Ostina, Teksasas štats; Misūla, Montānas štats; Montpeljē, Aidaho štats; Modesto, Kalifornijas štats.
Šie 17 tempļi svētīs neskaitāmu cilvēku dzīvi abās priekškara pusēs. Es jūs mīlu, mani dārgie brāļi un māsas. Vēl svarīgāk ir tas, ka Tas Kungs jūs mīl. Viņš ir jūsu Glābējs un jūsu Pestītājs. Viņš virza un vada Savu Baznīcu. Kaut mēs būtu Tā Kunga cienīgi ļaudis, kurš teica: „Jūs būsit mana tauta, un Es būšu jūsu Dievs.”4
Par to es lūdzu Jēzus Kristus svētajā Vārdā, āmen.