Nāciet Dieva ganāmpulkā
Dieva ganāmpulkā mēs izjūtam Dieva Gana vērīgās, gādīgās rūpes un esam svētīti ar Viņa pestījošo mīlestību.
Būdami jaunie vecāki, brālis un māsa Samadi apguva Jēzus Kristus evaņģēliju savā vienkāršajā divistabu mājoklī Semarangā, Indonēzijā1. Sēžot pie neliela galda ar blāvu gaismekli, kas, šķiet, vairāk piepildīja istabu ar odiem, nevis gaismu, divi gados jauni misionāri mācīja šim pārim mūžīgās patiesības. Caur patiesu lūgšanu un Svētā Gara vadību viņi ieguva ticību mācītā patiesumam un izvēlējās kristīties un kļūt par Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekļiem. Šis lēmums un viņu dzīvesveids kopš tā brīža ir svētījis brāli un māsu Samadus un viņu ģimeni ikkatrā viņu dzīves aspektā2.
Viņi ir vieni no agrīnajiem svētajiem Indonēzijā. Vēlāk viņi saņēma tempļa priekšrakstus, un brālis Samads kalpoja par draudzes prezidentu un tad par apgabala prezidentu, ceļojot pa visu Javas salas centrālo daļu un pildot savus pienākumus. Pēdējos desmit gadus viņš ir kalpojis par Surakartas, Indonēzijas, staba patriarhu.
Būdams viens no misionāriem, kas pirms 49 gadiem pabija šajās pieticīgajās, ticības pilnajās mājās, esmu redzējis viņos to, par ko Mormona Grāmatā mācīja ķēniņš Benjamīns: „Es vēlos, lai jūs padomātu par to, kuri tur Dieva baušļus, svētīto un laimīgo stāvokli. Jo lūk, viņi ir svētīti visās lietās gan laicīgi, gan garīgi.”3 Daudzās svētības, kas ieplūst to cilvēku dzīvē, kuri seko Jēzus Kristus piemēram un mācībām un kuri izvēlas būt pieskaitīti Viņa mācekļu pulkam, ir priekpilnas un mūžīgas4.
Dieva ganāmpulks
Almas aicinājums stāties kristību derībā tiem, kuri bija sapulcējušies pie Mormonas ūdeņiem, sākas šādiem vārdiem: „Tagad, tā kā jūs vēlaties nākt Dieva pulkā.”5
Lai naktī aizsargātu aitu ganāmpulku, tiek izmantoti lieli aploki, kurus bieži vien ieskauj akmens sienas. Šiem aplokiem ir tikai viena ieeja. Dienas noslēgumā gans sasauc aitas. Tās pazīst viņa balsi un pa vārtiem ieiet aploka patvērumā.
Almas ļaudis būtu zinājuši, ka gani stāv pie šaurajiem aploka vārtiem, lai tad, kad aitas iet aplokā, tās saskaitītu6, to brūces un kaites pamanītu un tās vienu pēc otras aprūpētu. Aitu drošība un labklājība ir atkarīga no to vēlmes nākt aplokā un tur palikt.
Mūsu vidū varētu būt tādi, kuriem šķiet, ka viņi atrodas nomaļus no ganāmpulka, iespējams, domādami, ka ir mazāk vajadzīgi vai mazāk vērtīgi vai ka neiederas ganāmpulkā. Un kā tas ir aitu ganāmpulkā, tā arī Dieva ganāmpulkā mēs dažkārt minam cits citam uz kājām, un mums ir nepieciešams nožēlot grēkus vai piedot.
Bet Labais Gans7 — mūsu patiesais gans — vienmēr ir labs. Dieva ganāmpulkā mēs izjūtam viņa vērīgās, gādīgās rūpes un esam svētīti ar Viņa pestījošo mīlestību. Viņš sacīja: „Abu Savu roku plaukstās Es tevi esmu iezīmējis; tavi mūri ir vienmēr Manā priekšā.”8 Mūsu Glābējs Savu roku plaukstās ir iezīmējis mūsu grēkus, sāpes un ciešanas9, un visas dzīves netaisnības10. Visi ir aicināti saņemt šīs svētības, ja viņi vēlas nākt11 un izvēlas būt Dieva ganāmpulkā. Rīcības brīvības dāvana nav vienkārši tiesības izvēlēties — tā ir iespēja izvēlēties pareizo. Turklāt aploka sienas nav ierobežojošs šķērslis, bet gan garīgās drošības avots.
Jēzus mācīja, ka ir „viens ganāms pulks un viens gans”12. Viņš teica:
„Kas ieiet pa durvīm, ir avju gans. …
Un avis klausa viņa balsij, …
… un avis Viņam seko, jo tās pazīst Viņa balsi.”13
Tad Jēzus sacīja: „ES ESMU durvis. Ja kāds caur Mani ieiet, tas tiks izglābts,”14 nepārprotami mācot, ka tikai viens ceļš ved uz Dieva ganāmpulku un ir tikai viens veids, kā tikt glābtiem. Tas ir — pateicoties Jēzum Kristum un caur Jēzu Kristu15.
Svētības nāk pie tiem, kas ir Dieva ganāmpulkā
No Dieva vārda, kas ir doktrīna, ko māca Jēzus Kristus un Viņa pravieši, mēs uzzinām, kā ienākt ganāmpulkā16. Ja mēs sekojam Kristus mācībai un pievienojamies ganāmpulkam caur ticību Jēzum Kristum, grēku nožēlošanu, kristīšanos un konfirmāciju, un pastāvīgu uzticību17, Alma apsolīja četras konkrētas personīgās svētības. Jūs varat (1) „[tikt] Dieva pestīti”, (2) „[tikt] pieskaitīti tiem, kas ir no pirmās augšāmcelšanās”, (3) iegūt mūžīgo dzīvi un (4) Tas Kungs „pilnīgāk … [izlies] Savu Garu pār jums”18.
Pēc tam, kad Alma bija mācījis par šīm svētībām, ļaudis sita plaukstas aiz prieka. Tas tāpēc, ka:
Pirmkārt: pestīt vai izpirkt nozīmē atmaksāt parādu vai kādas saistības vai atbrīvot no tā, kas izraisa ciešanas vai kaitē19. Bez Jēzus Kristus Izpirkšanas nekāda mūsu personīgā izaugsme nespēj mūs attīrīt no grēkiem, kurus esam pastrādājuši, vai sadziedēt gūtās brūces. Viņš ir mūsu Pestītājs20.
Otrkārt: pateicoties Kristus Augšāmcelšanās brīnumam, visi tiks augšāmcelti21. Pēc tam, kad mūsu gars pametīs mūsu mirstīgo ķermeni, mēs bez šaubām gaidīsim to brīdi, kad ar augšāmcelto ķermeni atkal varēsim apskaut savus mīļos. Mēs ar nepacietību gaidīsim brīdi, kad būsim starp tiem, kas ir no pirmās augšāmcelšanās.
Treškārt: mūžīgā dzīve nozīmē dzīvot kopā ar Dievu un dzīvot tā, kā dzīvo Viņš. Tā ir „lielākā no visām Dieva dāvanām”22, un tā nesīs prieka pilnību23. Tas ir mūsu dzīves galvenais nolūks un mērķis.
Ceturtkārt: dievības locekļa, Svētā Gara, sadraudzība sniedz mums mūsu laicīgajā dzīvē tik ļoti nepieciešamo vadību un mierinājumu24.
Padomājiet par dažiem iemesliem, kas liek justies nelaimīgiem: bēdas izraisa grēks25, skumjas un vientulību izraisa mīļotā cilvēka nāve, un bailes rodas no neskaidrības par to, kas notiek, kad mēs nomirstam. Bet, kad mēs pievienojamies Dieva ganāmpulkam un turam ar Viņu noslēgtās derības, mēs izjūtam mieru, zinot un paļaujoties uz to, ka Kristus atpestīs mūs no mūsu grēkiem, ka mūsu ķermeņa un gara atšķirtība beigsies ātrāk un ka mēs dzīvosim mūžīgi ar Dievu visdebešķīgākajā veidā.
Paļauties uz Kristu un rīkoties ticībā
Brāļi un māsas, Svētie Raksti ir pilni ar piemēriem par Glābēja vareno spēku un Viņa līdzjūtības pilno žēlastību un labvēlību. Viņa laicīgās kalpošanas laikā Viņa dziedināšanas svētības saņēma tie, kuri paļāvās uz Viņu un rīkojās ticībā. Piemēram, neveselais vīrs pie Betzatas dīķa sāka staigāt, kad ticībā paklausīja Glābēja pavēlei: „Celies, ņem savu gultu un staigā!”26 Tie, kas Pārpilnības zemē bija slimi vai kā citādi sasirguši, tika dziedināti, kad tie „vienprātīgi gāja”27.
Līdzīgā veidā, lai saņemtu brīnumainās svētības, kas apsolītas tiem, kuri pievienojas Dieva ganāmpulkam, ir nepieciešams, lai mēs tieši to arī darītu — mums jāizvēlas nākt. Alma, jaunākais, mācīja: „Un tagad es saku jums, ka Labais Gans jūs sauc, un, ja jūs uzklausīsit Viņa balsi, Viņš atvedīs jūs Savā ganāmpulkā.”28
Pirms vairākiem gadiem kāds man tuvs draugs nomira no vēža. Kad viņa sieva Šerona pirmo reizi rakstīja par viņa diagnozi, viņa teica: „Mēs izvēlamies ticību. Ticību mūsu Glābējam Jēzum Kristum. Ticību mūsu Debesu Tēva iecerei un ticību tam, ka Viņš zina par mūsu vajadzībām un tur Savus solījumus.”29
Esmu saticis daudzus Šeronai līdzīgus pēdējo dienu svētos, kuri izjūt iekšēju mieru, esot drošībā Dieva ganāmpulkā, īpaši brīžos, kad nākas sastapties ar kārdinājumu, pretestību vai grūtībām30. Viņi ir izvēlējušies ticēt Jēzum Kristum un sekot Viņa pravietim. Mūsu mīļotais pravietis, prezidents Rasels M. Nelsons, mācīja: „Viss labais šajā dzīvē — katra iespējamā svētība ar nozīmi mūžībā — sākas ar ticību.”31
Pilnvērtīgi nākt Dieva ganāmpulkā
Mans vecvecvecvectēvs Džeimss Sojers Holmans ieradās Jūtā 1847. gadā, taču viņš nebija to cilvēku vidū, kuri ieradās jūlijā kopā ar Brigamu Jangu. Viņš ieradās vēlāk, un, saskaņā ar ģimenes pierakstiem, viņš bija atbildīgs par aitu atgādāšanu. Soltleika ieleju viņš sasniedza tikai oktobrī, bet viņam un viņa aitām tas tomēr izdevās32.
Tēlaini izsakoties, daži no mums vēl joprojām klīst pa līdzenumiem. Ne visi ierodas pirmajā grupā. Mani dārgie draugi, lūdzu, turpiniet ceļojumu un palīdziet citiem — pilnvērtīgi nākt Dieva ganāmpulkā. Jēzus Kristus evaņģēlija svētības ir neizmērāmas, jo tās ir mūžīgas.
Esmu ļoti pateicīgs, ka esmu Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas loceklis. Es liecinu par mūsu Debesu Tēva un mūsu Pestītāja Jēzus Kristus mīlestību un par mieru, kas nāk tikai no Viņiem, — iekšējo mieru un svētībām, kas atrodamas Dieva ganāmpulkā. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.