Derību taka: ceļš uz mūžīgo dzīvi

Elders Adejinka A. Odžedirans

no Septiņdesmitajiem

Derību taka ir ceļš uz pilnību, un Jēzum Kristum ir centrālā loma visos priekšrakstos un derībās.

Kāds varens ķēniņš vēlējās, lai viņa dēls valdītu pār vienu no viņa valstībām. Lai sēstos tronī, princim bija jāmācās un jāpieaug gudrībā. Kādu dienu ķēniņš tikās ar princi un pastāstīja viņam par savu ieceri. Viņi vienojās, ka princis dosies uz citu pilsētu, lai gūtu pieredzi. Tur viņš sastapsies ar grūtībām, kā arī izbaudīs daudz laba. Tad ķēniņš sūtīja princi uz minēto pilsētu, kur tam vajadzēja pierādīt ķēniņam savu uzticību un parādīt, ka viņš ir cienīgs saņemt tās privilēģijas un uzņemties tos pienākumus, ko ķēniņš viņam bija sagatavojis. Atkarībā no savām vēlmēm un uzticības, princis varēja brīvi izvēlēties, vai saņemt šīs privilēģijas un uzņemties šo atbildību vai ne. Esmu pārliecināts, ka jūs vēlaties uzzināt, kas notika ar princi. Vai viņš atgriezās, lai mantotu ķēniņvalsti?

Dārgie brāļi un māsas, ikviens no mums ir princis vai princese. Mīlošais Debesu Tēvs mūs ir sūtījis mirstīgajā pasaulē, lai mēs baudītu svētību, iegūstot ķermeni, kas caur Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu un Augšāmcelšanos kļūs nemirstīgs. No mums tiek sagaidīts, ka mēs sagatavosimies atgriezties Dieva klātbūtnē, pierādot, ka mēs „[darīsim] visu, ko Tas Kungs, [mūsu] Dievs, [mums] pavēlēs” (Ābrahāma 3:25).

Lai mums palīdzētu, Glābējs nāca mūs atpestīt un parādīt ceļu, pa kuru atgriezties pie Dieva. Dieva bērni ir aicināti nākt pie Glābēja un tapt pilnveidoti Viņā. Svētajos Rakstos mums ir izteikts aicinājums — nākt pie Tā Kunga —, kas atkārtojas vairāk nekā 90 reižu, un vairāk nekā pusi no šiem personīgajiem aicinājumiem ir izteicis Pats Tas Kungs. Glābēja aicinājuma pieņemšana nozīmē piedalīšanos Viņa priekšrakstos, ievērojot ar Viņu noslēgtās derības. Jēzus Kristus ir „ceļš, patiesība un dzīvība” (Jāņa 14:6), un Viņš aicina mūs „visus nākt pie Viņa un baudīt Viņa labestību; un Viņš nevienam neliedz nākt pie Viņa” (2. Nefija 26:33).

Evaņģēlija apgūšana un mācīšana padziļina mūsu pievēršanos Debesu Tēvam un Jēzum Kristum un palīdz mums arvien vairāk Viņiem līdzināties. Kaut arī mums nav atklāts pilnīgi viss attiecībā uz precīzu laiku un veidu, kādā mums [tiks] dāvātas paaugstināšanas svētības, tomēr tās mums ir pārliecinoši apsolītas (M. Rasels Balards, „Cerība Kristū”, Liahona, 2021. g. maijs, 55. lpp.).

Augstais priesteris Alma, mācot ļaudis Zarahemlas zemē, atgādināja par Jēzus Kristus iespaidīgo aicinājumu:

„Lūk, Viņš sūta uzaicinājumu visiem cilvēkiem, jo žēlastības rokas ir izstieptas tiem pretim, un Viņš saka: Nožēlojiet grēkus, un Es jūs pieņemšu.

Jā, Viņš saka: Nāciet pie Manis un jūs baudīsit dzīvības koka augli.” (Almas 5:33–34)

Pats Glābējs aicina mūs nākt pie Viņa un uzņemties Viņa jūgu, lai mēs varētu atpūsties šajā trauksmainajā pasaulē (skat. Mateja 11:28–29). Mēs nākam pie Kristus, „izrādot ticību Viņam, ik dienu nožēlojot grēkus, stājoties derībās ar Dievu, saņemdami glābšanas un paaugstināšanas priekšrakstus un pastāvot līdz galam, ievērodami šīs derības” (Vispārējā rokasgrāmata: kalpošana Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcā, 1.2.1, ChurchofJesusChrist.org). Derību taka ir ceļš uz pilnību, un Jēzum Kristum ir centrālā loma visos priekšrakstos un derībās.

Ķēniņš Benjamīns mācīja, ka, noslēgdami derības, mēs kļūstam par Kristus, kurš mūs ir garīgi dzemdinājis, dēliem un meitām, un zem Viņa Vārda mēs esam darīti brīvi, jo „nav neviena cita vārda, ar ko glābšana nāktu” (skat. Mosijas 5:7–8). Mēs tiekam glābti, ja mēs pastāvam līdz galam, „sekojot dzīvā Dieva Dēla paraugam” (2. Nefija 31:16). Nefijs pamācīja, ka, lai viss tiktu paveikts, nepietiek tikai ar nostāšanos uz šīs šaurās jo šaurās takas; mums ir „jāvirzās uz priekšu ar nelokāmību Kristū, esot ar pilnīgu cerības spožumu un ar mīlestību uz Dievu un uz visiem cilvēkiem” (skat. 2. Nefija 31:19–20).

Kristus mācība palīdz mums palikt uz derību takas, un evaņģēlijs ir izstrādāts tā, lai Tā Kunga apsolītās svētības tiktu saņemtas caur svētiem priekšrakstiem un derībām. Savā 2018. gada 16. janvāra televīzijas pārraidē Dieva pravietis, prezidents Rasels M. Nelsons, pamācīja mūs: „Palieciet uz derību takas! Jūsu apņemšanās sekot Glābējam, slēdzot ar Viņu derības un pēc tam tās ievērojot, atvērs durvis uz pilnīgi visām garīgajām svētībām un privilēģijām, kas ir pieejamas ikvienam vīrietim, sievietei un bērnam. … Galamērķis, uz ko katrs no mums tiecas, ir tikt apdāvinātiem ar spēku Tā Kunga namā, tikt saistītiem ar savu ģimeni un uzticīgi ievērot templī noslēgtās derības, kas sagatavos mūs vislielākajai no Dieva dāvanām, kas ir mūžīgā dzīve.” („Kopīgi dodoties uz priekšu”, Liahona, 2018. g. apr., 7. lpp.)

Dievs neatmetīs Savas attiecības, ne arī atturēs Savas apsolītās mūžīgās dzīves svētības no katra uzticīga derību turētāja. Un, godājot svētas derības, mēs tuvināmies Glābējam. Elders Deivids A. Bednārs vakar mums mācīja, ka evaņģēlija derības un priekšraksti darbojas mūsu dzīvē līdzīgi kompasam, lai rādītu mums galveno virzienu, kā nākt pie Kristus un kļūt līdzīgākiem Viņam.

Derības iezīmē atpakaļceļu pie Dieva. Kristīšanas un Svētā Gara dāvanas saņemšanas priekšraksti, ordinēšana priesterībā un Svētā Vakarēdiena priekšraksts vada mūs uz Tā Kunga templi, lai mēs saņemtu Viņa paaugstināšanas priekšrakstus.

Es vēlētos pieminēt divus aspektus, ko uzsvēra Glābējs, lai palīdzētu mums uzticīgi ievērot savas derības:

1. Svētais Gars var mūs mācīt, atgādināt mums par Glābēja mācībām un palikt ar mums mūžīgi (skat. Jāņa 14:16, 26). Viņš var būt mūsu pastāvīgais pavadonis, kas vada mūs pa derību taku. Prezidents Rasels M. Nelsons mācīja, ka „turpmākajās dienās mēs nespēsim garīgi izdzīvot bez Svētā Gara vadības, norādījumiem un Tā mierinošās un pastāvīgās ietekmes” („Atklāsme Baznīcai, atklāsme mūsu dzīvei” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2018. g. maijs, 96. lpp.).

2. Glābējs ieviesa Svētā Vakarēdiena priekšrakstu, lai mēs vienmēr Viņu atcerētos un lai ar mums vienmēr būtu Viņa Gars. Kristības paver vārtus uz mūžīgo dzīvi, un Svētais Vakarēdiens palīdz mums nelokāmi virzīties uz priekšu pa derību taku. Svētā Vakarēdiena pieņemšana kalpo par liecību Tēvam, ka mēs vienmēr atceramies Viņa Dēlu. Un, ja mēs vienmēr Viņu atcerēsimies un turēsim Viņa baušļus, ar mums būs Viņa Gars. Papildus šim apsolījumam Tas Kungs atjauno mums apsolīto grēku atlaišanu, ja vien mēs pazemīgi tos nožēlojam.

Lai mēs paliktu uzticīgi savām derībām, mums vajadzētu censties vienmēr saņemt Gara palīdzību, kas sagatavo mūs cienīgai Svētā Vakarēdiena pieņemšanai, un tāpat arī mums vajadzētu regulāri pieņemt Svēto Vakarēdienu, lai Gars vienmēr būtu ar mums.

Kad mūsu meitai bija pieci gadi, viņai bija ar akumulatoru darbināma bērnu automašīna, ar kuru viņai patika braukāt pa māju. Kādu vakaru viņa atnāca pie manis un sacīja: „Tēti, mana mašīna vairs nedarbojas. Vai mēs varētu paņemt no tava auto nedaudz degvielas un ieliet tajā, lai tā atkal brauktu? Varbūt, lai tā brauktu, tai ir vajadzīga degviela, tāpat kā tavam auto.”

Vēlāk es noskaidroju, ka mašīnai bija izlādējies akumulators, tādēļ teicu, ka to atkal varēs iedarbināt apmēram pēc stundas. Viņa ar lielu sajūsmu teica: „Jā! Mēs aizvedīsim to uz benzīntanku.” Es vienkārši pieslēdzu akumulatoru lādētājam, un pēc stundas viņa varēja braukt ar savu auto, ko darbināja uzlādētais akumulators. Tā nu viņa uzzināja, ka viņai būtu svarīgi vienmēr uzlādēt akumulatoru, pieslēdzot to elektrības avotam.

Tieši tāpat kā mūsu meita, kura uzzināja par saistību starp akumulatoru un enerģiju, kas nepieciešama, lai brauktu ar spēļu auto, arī mēs mācāmies par Jēzu Kristu, Svēto Vakarēdienu un Svēto Garu. Mums ir nepieciešams Svētais Gars, kas palīdz mums virzīties cauri mirstīgajai dzīvei, kad mēs uzticīgi ievērojam savas derības, un mums ir nepieciešams Svētais Vakarēdiens, kas uzlādē mūsu garīgo būtību. Savu kristību derību atjaunošana un Svētā Vakarēdiena pieņemšana sekmē visu pārējo derību uzticīgu ievērošanu. Ja mēs ar lūgšanu studējam un godājam Glābēja aicinājumu un izbaudām Viņa apsolītās svētības, mūsu stāstam ir garantētas laimīgas beigas. Viņš sacīja: „Lai tu varētu pilnīgāk turēt sevi pasaules neaptraipītu, tev ir jāiet lūgšanas namā un jāpienes savi Svētie Vakarēdieni Manā svētajā dienā.” (Mācības un Derību 59:9)

Es liecinu, ka tiem, kuri ievēro derības, ir apsolīts „miers šinī pasaulē un mūžīgā dzīve nākamajā pasaulē” (Mācības un Derību 59:23). Es liecinu — ja jūs regulāri pieņemsiet Glābēja upura simbolus, pieņemot Svēto Vakarēdienu, Viņa Gars jūs vadīs pa jūsu derību ceļu un palīdzēs jums būt uzticīgiem jūsu noslēgtajām derībām. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.