Derības ar Dievu stiprina, pasargā un sagatavo mūs mūžīgajai godībai
Izvēloties stāties derībās un tās ievērot, mēs tiksim svētītas ar daudz laimīgāku dzīvi un godības pilnu mūžīgo dzīvi nākamībā.
Māsas, cik gan iepriecinoši ir sapulcēties pasaules mēroga māsu sadraudzībā! Mums, sievietēm, kuras slēdz un ievēro derības ar Dievu, ir vienota garīgā saikne, kas palīdz mums stāties pretī mūslaiku izaicinājumiem un sagatavo mūs Jēzus Kristus Otrajai atnākšanai. Un šo derību ievērošana ļauj mums būt ietekmīgām sievietēm, kuras var vedināt citus pie Glābēja.
Tās, kuras ir tikušas kristītas, tanī mūžam neaizmirstamajā dienā ir devušas derību solījumu: uzņemties Jēzus Kristus Vārdu; vienmēr Viņu atcerēties; ievērot Viņa baušļus un līdz pat galam kalpot Viņam. Ja mēs to darām, Debesu Tēvs apsola mums piedot mūsu grēkus un dāvāt mums Svētā Gara sadraudzību. Šīs svētības palīdz mums uzsākt ceļu, kas, ja vien mēs virzīsimies uz priekšu un pastāvēsim līdz galam, ļaus mums dzīvot kopā ar Viņu un Viņa Dēlu celestiālajā valstībā. Šīs privilēģijas ir apsolītas ikvienai kristītai personai, ja vien tā ievēros derības, kurās ir stājusies tajā īpašajā dienā.
Tie, kuri templī stājas turpmākās derībās, saņem iespaidīgus apsolījumus, kas ir atkarīgi no viņu personīgā uzticīguma. Mēs svētsvinīgi apsolām: ievērot Dieva baušļus; dzīvot pēc Jēzus Kristus evaņģēlija; būt tikumīgi un šķīsti un veltīt savu laiku un talantus Tam Kungam. Dievs no Savas puses apsola mums svētības šajā dzīvē un iespēju atgriezties pie Viņa1. Šī procesa gaitā mēs saņemam jeb tiekam apdāvināti ar spēku, kas ļauj atpazīt patiesību no maldiem un pareizo no nepareizā, tiekot mulsinošu un negatīvu balsu ieskautiem. Cik spēkpilna dāvana!
Kad es gatavojos savam pirmajam braucienam uz templi, mana māte un pieredzes bagātās māsas no Palīdzības biedrības palīdzēja man izraudzīties tur nepieciešamās lietas, ieskaitot skaistu ceremoniālo apģērbu. Taču pati būtiskākā sagatavošanās tika veikta vēl pirms izpratnes par to, kā ģērbties. Kad mans bīskaps bija noturējis interviju, lai pārliecinātos par manu cienīgumu, viņš izskaidroja derības, kurās man būs jāstājas. Viņa rūpīgais skaidrojums deva man iespēju aizdomāties par šīm derībām un sagatavoties to noslēgšanai.
Kad pienāca noliktā diena, es piedalījos šajā norisē ar pateicības un miera izjūtu. Kaut arī man nebija pilnīgas izpratnes par slēgto derību nozīmīgumu, es zināju, ka caur šīm derībām esmu tikusi saistīta ar Dievu un ka, ja vien es tās ievērošu, man ir apsolītas teju neaptveramas svētības. Kopš šīs pirmās pieredzes es esmu turpinājusi saņemt apliecinājumus tam, ka ar Dievu slēgto derību ievērošana ļauj mums iemantot Glābēja dāvāto spēku, kas stiprina mūs mūsu neizbēgamajos pārbaudījumos, pasargā mūs no pretinieka ietekmes un sagatavo mūs mūžīgajai godībai.
Dzīvē mums var nākties pieredzēt uzjautrinošus un sirdi plosošus, drūmus un lieliskus brīžus. Katra no šīm pieredzēm palīdz mums gūt skaidrāku izpratni par mūsu Tēva visaptverošo mīlestību un mūsu spēju — mainīties caur Glābēja labvēlības dāvanu. Ja mēs ievērojam savas derības, mēs ļaujamies Glābēja attīrošā spēka ietekmei, mācoties no laicīgās dzīves pieredzes — vai tas būtu neliels pārpratums, vai smaga neveiksme. Mūsu Pestītājs ir līdzās, lai notvertu mūs, kad mēs krītam, ja vien mēs vēršamies pie Viņa.
Vai jūs kādreiz esat stāvējušas pie pašas kraujas malas, pagriezušas muguru neizmērojami dziļai aizai? Kaut arī, laižoties lejup no klints, jūs esat droši piesaistītas izturīgu virvju un aprīkojuma sistēmai, kas var palīdzēt nokļūt drošībā, stāvot uz kraujas malas, sirds tik un tā sitas straujāk. Atmuguriska atgrūšanās no klints prasa paļaušanos uz drošības enkuru, kas ir nostiprināts pie kāda nekustīga objekta. Tas prasa uzticēšanos cilvēkam, kurš spriegos virvi, pa kuru jūs laidīsieties lejup. Un kaut arī šis aprīkojums nodrošina jums zināmu kontroli pār nolaišanos, jums ir jābūt pārliecinātām, ka jūsu kāpšanas partneris neļaus jums nokrist.
Es spilgti atceros kādu repelēšanas pieredzi kopā ar jauno sieviešu grupu. Es biju pirmā no grupas, kas devās lejup. Atmuguriski atgrūžoties no klints kraujas, es sāku nekontrolēti krist lejup. Par laimi, virve nospriegojās un mana pārāk straujā nolaišanās tika apturēta. Pusceļā karājoties pie šķautnainās klints, es dedzīgi lūdzu par jebkuru vai jebko, kas neļāva man nokrist uz akmeņiem.
Vēlāk es uzzināju, ka enkurskrūve nebija pietiekami cieši nostiprināta un, kad es atrāvos no kraujas, cilvēks, kurš gādāja par manu drošināšanu, ar rāvienu nogāzās uz muguras, tiekot vilkts uz kraujas malu. Viņš kaut kādā veidā pamanījās atbalstīties ar kājām pret dažiem akmeņiem. Stabilizējis savu pozīciju, viņš ar smagiem pūliņiem, pārtverot virvi tvērienu pēc tvēriena, spēja nolaist mani lejup. Lai gan es nevarēju viņu saredzēt, es zināju, ka viņš pieliek visus savus spēkus, lai mani glābtu. Klints pakājē gaidīja vēl viens draugs, kurš bija gatavs noķert mani, ja virve neizturētu. Kad es nonācu rokas stiepiena attālumā, viņš satvēra manu drošības iekari un palīdzēja man nolaisties uz zemes.
Ar Jēzu Kristu kā mūsu drošības enkuru un nevainojamo partneri mēs varam būt pārliecināti par Viņa mīlošo spēku mūsu pārbaudījumos un mūsu galīgo atbrīvošanu caur Viņu. Prezidents M. Rasels Balards ir mācījis: „Ticība Dievam un Viņa Dēlam, Tam Kungam Jēzum Kristum, ir … enkurs, ko mums ir jāiemanto savā dzīvē, lai tas stingri turētu mūs sociālo satricinājumu un ļaundarību laikos. … Mūsu ticībai … ir jābūt balstītai uz Jēzu Kristu, Viņa dzīvi un Viņa īstenoto Izpirkšanu, un Viņa evaņģēlija atjaunošanu.”2
Tas garīgais aprīkojums, kas pasargā mūs no graujoša trieciena pret dzīves likstu akmeņiem, ir mūsu liecība par Jēzu Kristu un derības, kurās mēs stājamies. Mēs varam paļauties uz to, ka šie drošības līdzekļi vadīs mūs un nogādās drošībā. Būdams mūsu labprātīgais partneris, Glābējs neļaus mums nokrist Viņam nesasniedzamā attālumā. Pat mūsu ciešanu un bēdu brīžos Viņš ir līdzās, lai pacilātu un iedrošinātu. Viņa spēks palīdz mums atgūties no nereti postošā iespaida, ko atstāj citu cilvēku izvēles. Taču ikvienam no mums ir jāuzvelk drošības iekare un jāpārliecinās, ka mezgli ir pietiekami savilkti. Mums ir jāizvēlas piesaistīt savu enkuru Glābējam, tiekot sasaistītiem ar Viņu caur mūsu derībām3.
Kā lai mēs šo enkuru nostiprinām? Mēs lūdzam ar pazemīgu sirdi, studējam un gremdējamies pārdomās par Svētajiem Rakstiem, nožēlas un godbijības garā pieņemam Svēto Vakarēdienu, cenšamies ievērot baušļus un paklausām pravieša ieteikumiem. Un, kad mēs arvien „pārākā un svētākā”4 veidā pildām savus ikdienas uzdevumus, mēs vēl ciešāk piesaistāmies Glābējam un tajā pat laikā palīdzam nākt pie Viņa arī citiem.
Kā tad izpaužas šis „pārākais un svētākais” veids? Mēs pastāvīgi cenšamies dzīvot pēc evaņģēlija, veidojot attiecības ar apkārtējiem. Mēs gādājam par grūtībās nonākušajiem, patiesi kalpojot norīkojumos un izrādot mīlestību caur vienkāršu kalpošanu. Mēs dalāmies evaņģēlija labajā vēstī ar tiem, kam ir nepieciešams miers un spēks, taču viņi „nezina, kur to atrast”5. Mēs strādājam, lai apvienotu abpus priekškaram esošās ģimenes uz visu mūžību. Un, runājot par tiem, kuri ir stājušies derībās Tā Kunga namā, prezidents Rasels M. Nelsons ir paskaidrojis: „Ikvienam pieaugušam tempļa priekšrakstu veicējam zem sava ikdienas apģērba ir jānēsā svētie priesterības gārmenti, [kas] … atgādina, lai mēs … ik dienu mērotu derību ceļu, darot to arvien pārākā un svētākā veidā.”6 Mēs nerīkojamies tā tikai gadījuma rakstura jūtu uzplūdā, šai rīcībai ir izšķiroša loma mūsu dienišķās laimes un mūžīgā prieka nodrošināšanā.
Mūsu mūžīgajā pilnveidē nav nekā svarīgāka par to derību ievērošanu, kurās mēs esam stājušies ar Dievu. Ja mūsu tempļa derības ir spēkā, mēs varam paļauties uz priekpilnu atkaltikšanos ar saviem mīļajiem otrpus priekškaram. Tas bērns, māte, tēvs vai laulātais, kurš ir pametis šo mirstīgo dzīvi, no visas savas sirds cer uz to, ka jūs būsiet uzticīgas tām derībām, kas jūs saista. Ja mēs neņemam vērā savas derības ar Dievu vai izturamies pret tām pavirši, mēs apdraudam šīs mūžīgās saites. Ir pienācis brīdis, lai nožēlotu grēkus, atgūtos un mēģinātu vēlreiz.
Mūsu laime izrādīsies bezsaturīga, ja mēs būsim iemainījuši mūžīgā prieka svētības pret īslaicīgām ērtībām. Lai vai kāds būtu mūsu vecums, tā ir pilnīga patiesība, ka atslēga uz nezūdošu laimi ir rodama dzīvošanā pēc Jēzus Kristus evaņģēlija un savu derību ievērošanā. Mūsu pravietis, prezidents Nelsons, ir apstiprinājis, ka „mūsu maksimālā drošība un mūsu vienīgā, nezūdošā laime ir atkarīga no turēšanās pie dzelzs margas — Jēzus Kristus atjaunotā evaņģēlija, ko dara pilnīgu tajā ietvertās derības un priekšraksti. To darot, mēs varam droši izkļūt cauri grūtību pilniem dzīves periodiem, jo mums ir piekļuve Dieva spēkam.”7
Daudziem no mums nākas pieredzēt grūtību periodus. Var gadīties, ka, tiekot mētātiem dzīves likstu viļņos, kad dažkārt mūsu skatu aizklāj šajās grūtībās lietās asaras, mēs nesaprotam, kurā virzienā airēt savu dzīves laivu. Iespējams, mēs pat nedomājam, ka mums pietiks spēka tikt līdz krastam. Atcerēšanās par to, kas jūs esat, esot Dieva mīļotie bērni, kālab jūs esat uz Zemes un ka jūsu mērķis ir dzīve ar Dievu un saviem mīļajiem, var dāvāt jums skaidrāku skatījumu un rādīt jums pareizo virzienu. Vētras epicentrā iespīd spoža gaisma, kas rāda ceļu. „Es esmu gaisma, kas spīd tumsībā,” paziņoja Jēzus8. Mums tiek garantēta drošība, ja vien mēs raugāmies uz Viņa gaismu un godprātīgi saglabājam uzticību savām derībām.
Man ir bijis tas gods tikties ar visdažādāko gadagājumu sievietēm, kuras, dzīvodamas visdažādākajos apstākļos, ievēro savas derības. Meklējot norādījumus, viņas ik dienu vēršas pie Tā Kunga un Viņa pravieša, nevis populārajiem medijiem. Par spīti saviem individuālajiem izaicinājumiem un kaitējošām pasaules filozofijām, kas cenšas atrunāt viņas no savu derību ievērošanas, viņas ir apņēmušās palikt uz derību ceļa. Viņas paļaujas uz solījumu, ka iemantos „[visu], kas ir … Tēvam”9. Un, lai kāds būtu jūsu vecums, ikvienai no jums, sievietēm, kuras ir stājušās derībās ar Dievu, piemīt spēja — turēt augstu Tā Kunga gaismu un vest pie Viņa citus10. Ja jūs ievērosiet derības, Viņš svētīs jūs ar Savu priesterības spēku un dos jums spēju — atstāt dziļu iespaidu uz visiem, ar ko jūs nonākat saskarē. Kā paziņoja prezidents Nelsons, jūs esat tās sievietes, kuras īstenos pareģotos pravietojumus!11
Dārgās māsas, lai kas arī notiktu, palieciet uz derību ceļa, kas ved pie Jēzus Kristus! Mēs esam svētītas ar iespēju — būt uz Zemes laikā, kad visa zemeslode ir kā nosēta ar tempļiem. Tempļa derību slēgšana un ievērošana ir pieejama ikvienam cienīgam Baznīcas loceklim. Jaunie pieaugušie, jums nevajag gaidīt uz laulību vai misiju, lai stātos šajās svētajās derībās. Būdamas jaunās sievietes, jūs varat sagatavoties tempļa derību dāvātās aizsardzības un spēka iemantošanai jau drīz pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, tiklīdz jūs būsiet gatavas un izjutīsiet vēlmi — godāt šīs tempļa derības12. Tās no jums, kas jau ir saņēmušas tempļa svētības, — neļaujiet nelabvēļiem vai citiem traucēkļiem atraut jūs no mūžīgajām un patiesajām mācībām. Studējiet un vērsieties pie uzticamiem avotiem pēc dziļākas izpratnes par jūsu noslēgto derību svēto nozīmi. Dodieties uz templi, cik bieži vien iespējams, un ieklausieties Garā. Jūs sajutīsiet tīkamu pārliecību par to, ka esat uz Tā Kunga ceļa. Jūs radīsiet drosmi, lai to turpinātu, kā arī vestu sev līdzi citus.
Es liecinu, ka, izvēloties stāties derībās ar Debesu Tēvu un piekļūstot Glābēja spēkam, lai tās ievērotu, mēs tiksim svētītas ar daudz laimīgāku dzīvi, nekā šobrīd varam iztēloties, un godības pilnu mūžīgo dzīvi nākamībā13. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.