Jūsu dievišķā daba un mūžīgā sūtība
Es aicinu jūs balstīt savu dzīvi uz Jēzu Kristu un atcerēties par Jauno sieviešu lozunga patiesajām pamatmācībām.
Manas dārgās māsas, paldies, ka jūs šodien esat šeit. Es esmu pagodināts, ka varu piedalīties šajā vispārējās konferences sieviešu sesijā. Reizēm man ir tikusi dota arī privilēģija — apmeklēt Jauno sieviešu nodarbības. Tik ļaujiet man norādīt uz acīmredzamo — es vairs neesmu jauns, un es neesmu sieviete! Taču es esmu sapratis, ka jūtos tur iederīgāks, kad varu kopā ar jaunajām sievietēm atkārtot Jauno sieviešu lozungu. Jauno sieviešu lozunga1 dziļā mācība ir svarīga ne tikai jaunajām sievietēm — to var attiecināt uz mums visiem, ieskaitot arī tos no mums, kas nav jaunās sievietes.
Jauno sieviešu lozungs iesākas ar vārdiem: „Es esmu Debesu vecāku mīlēta meita ar dievišķu dabu un mūžīgo sūtību.”2 Šajā apgalvojumā ir ietvertas četras svarīgas un patiesas mācības. Pirmkārt, tu esi mīlēta meita. Nekas no tā, ko tu dari vai nedari, nevar to izmainīt. Dievs tevi mīl, jo tu esi Viņa gara meita. Dažreiz mēs varbūt nejūtam Viņa mīlestību, bet Viņš mūs mīl nepārtraukti. Dieva mīlestība ir pilnīga3. Mūsu spēja — sajust šo mīlestību — tāda nav.
Garam ir svarīga loma tajā, lai apliecinātu mums Dieva mīlestību4. Tomēr Svētā gara ietekmi var aizēnot „tādas spēcīgas emocijas kā dusmas, naids … [vai] bailes …, kas līdzinās centieniem izbaudīt vīnogu maigo garšu, vienlaicīgi ēdot halapenjo piparu. … [Otrā ēdiena garša] pilnībā aizēno pirmā garšu.”5 Tāpat arī tāda uzvedība, kas attālina mūs no Svētā Gara, ieskaitot grēkošanu6, apgrūtina mūsu spēju — sajust Dieva mīlestību pret mums.
Līdzīgi mūsu Dieva mīlestības izjūtu, visa cita starpā, var notrulināt arī sarežģīti apstākļi un fiziskas vai garīgas saslimšanas. Visos šajos gadījumos mums bieži var nākt par labu uzticamu vadītāju vai profesionāļu padomi. Mēs arī varam pilnveidot savu Dieva mīlestības uztveres spēju, uzdodot sev jautājumu: „Vai mana mīlestība pret Dievu ir pastāvīga, vai arī es mīlu Viņu labajās dienās, bet ne tik ļoti — sliktajās dienās?”
Otra patiesā mācība ir tāda, ka mums ir Debesu vecāki — Tēvs un Māte7. Mācība par Debesu Māti ir dota caur atklāsmi, un šis ticības aspekts ir īpaši raksturīgs tieši pēdējo dienu svētajiem. Prezidents Dalins H. Oukss paskaidroja, kāpēc šī patiesība ir būtiska, sakot: „Mūsu teoloģiskā mācība aizsākas ar Debesu vecākiem. Līdzināšanās viņiem ir mūsu augstākie centieni.”8
Par Māti Debesīs ir atklāts ļoti maz, bet tas, ko mēs zinām, ir apkopots sadaļā „Gospel Topics” („Evaņģēlija tēmas”), kas ir atrodama mūsu Evaņģēlija bibliotēkas lietotnē9. Kad būsiet to izlasījušas, jūs par šo tēmu zināsiet visu to pašu, kas ir zināms man. Es vēlētos, kaut zinātu vairāk! Iespējams, arī jums joprojām ir jautājumi, un jūs vēlētos rast vairāk atbilžu. Tiekšanās pēc dziļākas izpratnes ir būtiska mūsu garīgās izaugsmes sastāvdaļa, tomēr, lūdzu, esiet piesardzīgas! Prāta apsvērumi nevar aizstāt atklāsmi.
Spekulatīvi pieņēmumi nevedinās pie lielākām garīgajām zināšanām; tie var ievest mūs maldināšanā vai novērst mūsu uzmanību no tā, kas jau ir atklāts10. Piemēram, Jēzus mācīja Saviem mācekļiem: „Jums vienmēr būs lūgt Tēvu Manā Vārdā.”11 Mēs sekojam šim paraugam un pielūdzam Debesu Tēvu Jēzus Kristus Vārdā; mēs nevēršamies ar lūgšanām pie Debesu Mātes12.
Kopš tā laika, kad Dievs ir iecēlis praviešus, viņiem ir tikušas dotas pilnvaras runāt Viņa vārdā. Tomēr viņi neizsludina pašu prātā izspriedelētas mācības13 un nemāca to, kas vēl nav atklāts. Padomājiet par Vecās Derības pravieša Bileāma vārdiem, kuram tika piedāvāts kukulis, lai viņš nolādētu Israēla tautu par labu Moābam. Bileāms sacīja: „Kaut vai [Moābas ķēniņš] man dotu savu namu pilnu piebērtu ar zeltu un sudrabu, tad tomēr es nevarētu pārkāpt Tā Kunga, sava Dieva, pavēli, darot vai nu mazas, vai arī lielas lietas.”14 Pēdējo dienu praviešiem ir līdzīgi ierobežojumi. Atklāsmes pieprasīšana no Dieva šajā gadījumā ir gan augstprātīga, gan neproduktīva. Tā vietā mēs gaidām uz To Kungu un Viņa nolikto laiku, kad Viņš atklās Savas patiesās mācības caur Viņa iedibinātajām metodēm15.
Trešā patiesā mācība no Jauno sieviešu lozunga pirmās rindkopas ir tāda, ka mums ir „dievišķa daba”. Tā ir neatņemama mūsu būtības sastāvdaļa. Tas ir garīgi „ģenētisks” mantojums no mūsu Debesu vecākiem16, kas neprasa nekādus personīgos pūliņus. Šī ir vissvarīgākā mūsu identitātes raksturiezīme, neatkarīgi no tā, kādu vēl identitāti esam izvēlējušies sev piedēvēt. Izpratne par šo pamatmācību ir būtiska ikvienam, un jo īpaši tiem cilvēkiem, kuri pieder vēsturiski atstumtām, apspiestām vai pakļautām sabiedrības grupām. Atcerieties, ka jūsu vissvarīgākā identitāte attiecas uz jūsu, Dieva bērna, dievišķo dabu.
Ceturtā patiesā mācība ir tāda, ka mums ir „mūžīga sūtība”. Šāda sūtība mums netiks uzspiesta. Pēc nāves mēs saņemsim to, kam esam sagatavojušies, „lai baudītu [tikai] to, ko [mēs vēlamies] saņemt”17. Mūsu mūžīgās sūtības īstenošanās ir atkarīga no mūsu izvēlēm. Tam nepieciešama derību slēgšana un ievērošana. Šī derību taka ir tas ceļš, pa kuru mēs nākam pie Kristus, un tā ir balstīta uz pilnīgo patiesību un mūžīgo, nemainīgo likumu. Mēs nevaram izstrādāt paši savu ceļu un sagaidīt, ka tam būs Dieva apsolītais iznākums. Sagaidīt Viņa svētības, neievērojot mūžīgos likumus, uz ko tās ir balstītas18, ir maldīgi, tāpat kā uzskatīt, ka, pieskaroties karstai plītij, mēs varam „nolemt” neapdedzināties.
Jūs, iespējams, zināt, ka agrāk es ārstēju pacientus ar sirds mazspēju. Vislabākie rezultāti tika gūti, sekojot iedibinātam, uz pierādījumiem balstītam ārstēšanas plānam. Par spīti šīm zināšanām, daži pacienti mēģināja vienoties par citu ārstēšanas plānu. Viņi teica: „Es nevēlos lietot tik daudz medikamentu” vai „Es nevēlos, lai man veiktu tik daudz pēcpārbaužu.” Protams, pacienti varēja brīvi pieņemt paši savus lēmumus, bet, ja viņi novirzījās no optimālā ārstēšanas plāna, rezultāts bija sliktāks. Pacienti ar sirds mazspēju nevar izvēlēties zemāka līmeņa ārstēšanās kursu un vēlāk vainot savu kardiologu par neapmierinošu rezultātu.
Tāpat ir arī ar mums. Debesu Tēva noteiktā taka ved pie vislabākā, mūžīgā rezultāta. Mēs varam brīvi veikt savu izvēli, taču mēs nevaram izvēlēties sekas, kas piemeklē tos, kuri neseko norādītajai takai19. Tas Kungs ir teicis: „Tas, kurš pārkāpj likumu un nedzīvo pēc likuma, bet cenšas pats sev kļūt par likumu, … nevar tikt iesvētīts ar likumu, nedz ar žēlastību, nedz taisnību, nedz tiesu.”20 Mēs nevaram novērsties no Debesu Tēva noteiktā kursa un vēlāk vainot Viņu par neapmierinošu iznākumu.
Jauno sieviešu lozunga otrajā rindkopā var lasīt: „Būdama Jēzus Kristus mācekle, es cenšos kļūt līdzīgāka Viņam. Es tiecos pēc personīgas atklāsmes, attiecīgi rīkojos un kalpoju citiem Viņa svētajā Vārdā.” Rīkojoties ticībā, mēs varam vairot savu liecību par Jēzu Kristu21. Mēs iegūstam tiesības uz garīgo dāvanu — uz zināšanām, „ka Jēzus Kristus ir Dieva Dēls un ka Viņš tika sists krustā par pasaules grēkiem”. Vai arī mēs varam tikt apdāvināti ar ticību to cilvēku vārdiem, kuri to zina22, līdz mēs paši to uzzināsim. Mēs varam sekot Glābēja mācībām un palīdzēt citiem nākt pie Viņa. Tādējādi mēs pievienojamies Viņam Viņa darbā23.
Jauno sieviešu lozungs turpinās ar vārdiem: „Es stāvēšu kā Dieva lieciniece visos laikos un visās lietās, un visās vietās.” Visi Baznīcas locekļi ir vajadzīgi kā Dieva liecinieki24, lai gan apustuļi un Septiņdesmitie ir pilnvaroti būt par īpašajiem Kristus Vārda lieciniekiem25. Iedomājieties, kāda būtu hokeja spēle, kur vārtus sargātu tikai vārtsargs. Bez pārējo komandas spēlētāju palīdzības vārtsargs nespēs pienācīgi nosargāt vārtus, un komanda pastāvīgi zaudēs. Tāpat arī ikviens ir vajadzīgs Tā Kunga komandā26.
Jauno sieviešu lozunga pēdējā rindkopa iesākas ar vārdiem: „Tiecoties kļūt paaugstināšanas cienīga, es turu godā grēku nožēlas dāvanu un ik dienu cenšos pilnveidoties.” Pateicoties Glābēja īstenotajai Izpirkšanai, mēs varam nožēlot grēkus, mācīties no savām kļūdām un netikt to pazudināti. Prezidents Rasels M. Nelsons mācīja: „Pārāk daudz cilvēku uzskata, ka grēku nožēlošana ir sods. … Bet šī sajūta, ka tas ir sods, nāk no Sātana. Viņš cenšas aizklāt mūsu skatam Jēzu Kristu, kurš stāv ar atplestām rokām, cerot uz mums un vēloties mūs dziedināt, piedot, attīrīt, stiprināt, šķīstīt un iesvētīt.”27
Ja mēs patiesi nožēlojam savus grēkus, tie neatstāj nekādas garīgās rētas, lai arī ko mēs būtu darījuši, lai cik smags būtu bijis šis grēks vai cik daudz reižu mēs būtu to atkārtojuši28. Kad vien mēs nožēlojam grēkus un ar patiesu nolūku meklējam piedošanu, mums var tikt piedots29. Cik ievērojama dāvana no mūsu Glābēja Jēzus Kristus!30 Svētais Gars var mums apliecināt, ka mums ir piedots. Sajūtot prieku un mieru31, mūsu vaina tiek aizslaucīta32 un attiecīgais grēks mūs vairs nenomoka33.
Tomēr pat pēc patiesas grēku nožēlošanas mēs varam paklupt. Šī „klupšana” neliecina par pienācīgas grēku nožēlas trūkumu, caur to var vienkārši atspoguļoties cilvēka vājums. Cik gan mierinoša ir apziņa, ka „Tas Kungs skatās uz vājībām citādāk nekā Viņš [skatās] uz sacelšanos”! Mums nevajadzētu apšaubīt Glābēja spēju palīdzēt mums mūsu vājībās, jo, „kad Tas Kungs runā par vājībām, Viņš vienmēr ir žēlīgs”34.
Jauno sieviešu lozungs noslēdzas ar vārdiem: „Es ar ticību stiprināšu savas mājas un ģimeni, slēgšu un ievērošu svētās derības, kā arī saņemšu svētā tempļa priekšrakstus un svētības.” Māju un ģimenes stiprināšana var nozīmēt pirmā posma veidošanu uzticīguma ķēdē, ticības mantojuma turpināšanu vai tā atjaunošanu35. Lai kā arī būtu, mēs tiekam spēcināti caur ticību Jēzum Kristum un stāšanos svētajās derībās.
Templī mēs uzzinām, kas mēs esam un kur esam bijuši pirms tam. Romiešu filozofs Cicerons teica: „Neziņa par to, kas notika pirms dzimšanas, nozīmē vienmēr palikt bērnam.”36 Viņš, protams, runāja par laicīgo vēsturi, taču viņa vērīgo novērojumu var paplašināt. Mēs nepārtraukti turpinām dzīvot kā bērni tad, ja esam neziņā par mūžīgo skatījumu, ko var iegūt tempļos. Tajos mēs augam Tanī Kungā, „[saņemam] Svētā Gara pilnību”37 un kļūstam par arvien apņēmīgākiem Glābēja mācekļiem38. Ievērojot savas derības, mēs saņemam savā dzīvē Dieva spēku39.
Es aicinu jūs balstīt savu dzīvi uz Jēzu Kristu un atcerēties par Jauno sieviešu lozunga patiesajām pamatmācībām. Ja jūs to vēlēsieties, Svētais Gars jūs vadīs. Mūsu Debesu Tēvs vēlas, lai jūs kļūtu par Viņa mantiniecēm un saņemtu visu, kas ir Viņam40. Viņš nevar jums piedāvāt vēl vairāk. Viņš nevar jums apsolīt vēl vairāk. Viņš mīl jūs vairāk, nekā jūs to apzināties, un vēlas, lai jūs būtu laimīgas gan šajā dzīvē, gan nākamajā. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.