Apmeklējuma mācības vēstījums
Jēzus Kristus dievišķās īpašības: pilns žēlsirdības un mīlestības
Lūgšanu pilnas izstudējiet šo materiālu un centieties saprast, ar kurām vēstījuma daļām dalīties. Kā izpratne par Glābēja dievišķajām īpašībām vairo jūsu ticību Viņam un svētī tās māsas, par kurām gādājat, veicot apmeklējuma mācības pienākumu? Vairāk informācijas meklējiet: reliefsociety.lds.org.
Ticība, ģimene, palīdzība
Taisnīgas sievietes ietekme, Džūlija Rodžersa
Svēto Rakstu ceļvedī žēlsirdība tiek definēta kā „augstākais, cēlākais, spēcīgākais mīlestības veids” („Žēlsirdība”). Tā ir tīrā Kristus mīlestība. Mācoties par Jēzu Kristu un cenšoties līdzināties Viņam, mēs savā dzīvē sāksim sajust Viņa tīro mīlestību un apjautīsim pamudinājumu mīlēt un kalpot citiem tā, kā Viņš to darītu. „Žēlsirdība izpaužas pacietībā pret kādu, kurš mūs pievīlis,” teica prezidents Tomass S. Monsons. „Tā ir pretošanās impulsīvam aizvainojumam. Tā ir vājību un trūkumu pieņemšana. Tā izpaužas, pieņemot cilvēkus tādus, kādi viņi ir. Tā izpaužas, kad raugāmies dziļāk par ārieni, meklējot īpašības, kas laika gaitā neizbalē. Tā ir pretošanās tieksmei iedalīt cilvēkus kategorijās.”1
Mormona Grāmatā mēs apgūstam nozīmīgu principu: mēs „[lūdzam] Tēvu ar visu savas sirds spēku, lai [mēs] varētu tikt piepildīti ar šo mīlestību, ko Viņš ir dāvājis visiem tiem, kas ir patiesie Viņa Dēla, Jēzus Kristus, sekotāji; lai [mēs] varētu kļūt par Dieva dēliem [un meitām]; lai, kad Viņš parādīsies, mēs būtu līdzīgi Viņam, jo mēs redzēsim Viņu, kāds Viņš ir; lai mums varētu būt šī cerība; lai mēs varētu tikt attīrīti tāpat kā Viņš ir tīrs” (Moronija 7:48).
Papildu Svētie Raksti
Jāņa 13:34–35; 1. korintiešiem 13:1–13; 1. Nefija 11:21–23; Etera 12:33–34
No mūsu vēstures
„Kāda māsa, kas nesen bija kļuvusi par atraitni, bija pateicīga par apmeklējošām māsām, kuras sēroja kopā ar viņu un mierināja viņu. Viņa rakstīja: „Man izmisīgi vajadzēja kādu, pie kā vērsties; kādu, kas mani uzklausītu. … Un viņas klausījās. Viņas mierināja mani. Viņas raudāja kopā ar mani. Un viņas apskāva mani … [un] palīdzēja man pirmo mēnešu visdziļākajā izmisumā un nomāktībā.”
Vēl kāda sieviete rezumēja savas sajūtas, kad izjuta patiesu žēlastību no apmeklējošās māsas: „Es zināju, ka esmu kas vairāk par ierakstu sarakstā, kas viņai jāapmeklē. Es zināju, ka viņa rūpējās par mani.””2
Tāpat kā šīs māsas, daudzas pēdējo dienu svētās visā pasaulē var liecināt par šo prezidenta Boida K. Pekera (1924–2015), Divpadsmit apustuļu kvoruma prezidenta, izteikumu: „Cik mierinoši ir zināt, ka, lai kur arī [ģimene dotos], Baznīcas ģimene to vienmēr sagaida. No dienas, kad ģimene atbrauks, viņš piederēs priesterības kvorumam un viņa piederēs Palīdzības biedrībai.”3