Es lūdzu Dievu, lai nokļūtu Rotumā

Džons K. Muarors, Jaundienvidvelsa, Austrālija

(Autors ir miris.)

Alena Gārnsa ilustrācija

„Vesterlends devās ceļā vakar,” teica mana svaine, sveicinot mūs Nadi starptautiskajā lidostā, Fidži.

Izdzirdot šos jaunumus, es biju bēdīgs un vīlies. MV Vesterlends bija kuģis, kam vajadzēja mūs nogādāt Rotumas salā, lai apciemotu manu vecāko brāli. Rotuma ir aptuveni 600 km uz ziemeļrietumiem no Viti Levu, lielākās Fidži salas. Ja nokavē kuģi, tad nākamo visdrīzāk nāksies gaidīt vairākas dienas vai pat nedēļas.

Pirms gada es biju devies uz Rotumu, lai palīdzētu savam brālim atjaunot mūsu vecmāmiņas māju, un devos prom ar darbu saistītu nesaskaņu dēļ. Tagad es vēlējos satikt viņu aci pret aci un atvainoties.

Nedēļu pirms mana sieva, Akata, un es no Austrālijas izlidojām uz Fidži, mana brāļameita pateica man, ka Vesterlends dosies uz Rotumu dienu pirms mūsu ierašanās. Es uzreiz piezvanīju kuģa administrācijas birojam un lūdzu viņus atlikt braucienu uz divām dienām.

„Nē, mēs to nevaram, pat ja vēlētos,” skanēja atbilde. „Rotumas salas padome ir sagatavojusies kuģa ierašanās svinībām, un tam ir jāizbrauc pēc grafika.”

Manā prātā iešāvās kāda doma, un es nolēmu gavēt un lūgt.

„Dārgais Debesu Tēvs,” es lūdzu, „es ļoti vēlētos pagūt uz kuģi, kas dodas uz Rotumu. Es domāju, ka viņi nevar aizkavēt izbraukšanu uz vienu vai divām dienām, taču Tev ir spēks to izdarīt. Vai Tu, lūdzu, varētu likt pazust kādai kuģa skrūvītei, lai apturētu izbraukšanu, kamēr es ieradīšos? Man vajag doties uz Rotumu un izlīgt ar savu brāli.”

Kad bijām uzzinājuši nepatīkamos jaunumus, mēs devāmies uz ostu — salas otrā pusē. Tur mēs uzzinājām, ka kuģim bija problēmas ar dzinēju un tas vēl nebija devies ceļā. Debesu Tēvs bija uzklausījis manu lūgšanu! Izrādījās, ka bija noņemts viss dzinējs — nevis tikai viena skrūvīte —, lai novērstu lielu eļļas noplūdi.

Kad beidzot, nedēļu vēlāk, kuģis devās jūrā, es biju uz tā klāja. Kad ierados Rotumā, es apskāvu savu brāli un atvainojos, un mēs atjaunojām savas attiecības. Tā noteikti bija liela prieka diena.

Es mūžīgi būšu pateicīgs par šo brīnišķīgo, garīgo pieredzi un Jēzus Kristus atjaunoto evaņģēliju. Šī ir liecība, ka brīnumi vēl notiek mūsdienās, ka Debesu Tēvs dzīvo un atbild uz mūsu sirsnīgajām lūgšanām, ka lūgšana un gavēšana darbojas roku rokā un ka evaņģēlijs ir patiess — pat mazā ciematā uz mazās Rotumas salas.