Vārdi, lai izmainītu mūsu pasauli
Apgabala padome Ganā demonstrē, kā kopīga apspriešanās un vietējo resursu izmantošana var radīt iespēju personīgajai izaugsmei un kalpošanai citiem.
Teilora Kaljeri ilustrācija
Māsa Vida Oseja no Ganas vēlējās iemācīties lasīt un rakstīt angliski. Viņa vairākas reizes bija izmēģinājusi kopienas programmas, bet vīlās tajās un pameta šīs programmas dažu nedēļu laikā. Tad kādu svētdienu, apmeklējot Otrās draudzes sanāksmes, viņa uzzināja, ka Asamankese apgabals finansē angļu valodas lasīt un rakstīt prasmes programmu. Viņa nolēma izmantot iespēju un pieteicās programmai.
Drīz vien viņa atklāja, ka šī programma atšķīrās no pārējām. Viņa varēja apmeklēt programmu kopā ar draugiem no baznīcas. Kā studiju materiāls tika izmantoti Svētie Raksti, un tā viņa varēja apgūt angļu valodu un evaņģēliju vienlaicīgi.
Divus mēnešus pēc nodarbību sākuma Vida pirmo reizi savā mūžā klasē teica lūgšanu. Trīs mēnešus pēc nodarbību sākuma viņa pirmo reizi savā mūžā uzstājās Svētā Vakarēdiena sanāksmē, runājot daļēji tvī, vietējā afrikāņu valodā, un daļēji angliski. Četrus mēnešu pēc nodarbību sākuma viņa sāka pierakstīt pasūtījumus, izmaksas un cenas darba vajadzībām saplēstā piezīmju grāmatiņā kā pašnodarbināta šuvēja. Viņa pieļāva mazāk kļūdu darbā ar klientiem, vienojās par zemākām cenām ar piegādātājiem un nopelnīja vairāk naudas nekā jebkurā no iepriekšējiem mēnešiem.
„Es biju pārāk kautrīga, lai apmeklētu lasīt un rakstīt prasmes nodarbības kopā ar kādu cilvēku,” viņa teica. „Taču, kad lasīt un rakstīt prasmes nodarbības tika noturētas sanāksmju namā kopā ar Baznīcas locekļiem, kurus es pazinu, tas deva man drosmi mēģināt vēlreiz. Un tagad es varu lasīt Svētos Rakstus un veicināt savu uzņēmējdarbību, lasot un rakstot angliski.”
Subsahārā, Āfrikā, daudzi cilvēki, īpaši sievietes, neprot lasīt un rakstīt. Analfabētisms ir tik izplatīts, ka veca afrikāņu paruna vēsta: „Ja tu gribi kaut ko noslēpt, ieraksti to grāmatā.” Tomēr lasīt un rakstīt prasme pēdējo dienu svēto sieviešu vidū pieaug.
Izaicinājumi, kas jāpārvar
Ierobežota infrastruktūra un ierobežota valsts izglītība lielākajā daļā Subsahāras valstu nozīmē ierobežotas iespējas, jo īpaši meitenēm. Izglītības augsto izmaksu dēļ un meiteņu zemā statusa dēļ sabiedrībā daudziem cilvēkiem spēja lasīt šķiet nesasniedzama prasme. Ganā, piemēram, lai arī angļu valoda ir oficiālā valsts valoda, tomēr atbilstoši aprēķiniem mazāk nekā puse pieaugušo sieviešu runā angliski. Ganas lauku apvidos divas trešdaļas pieaugušo sieviešu ir analfabētes.
„Lielākā daļa pieaugušo sieviešu mūsu pilsētās un ciematos nerunā angliski,” saka Sets Opongs, Ganas Akras Rietumu misijas Abomosu apgabala prezidents. „Mūsu vietējā valoda tvī ir bijusi verbāla valoda gadsimtiem ilgi. Tikai nesen tika izveidots tvī alfabēts, tāpēc tvī valodā lasīt prot tikai daži cilvēki.
Māsām ir jāpaļaujas uz citiem — lielākoties uz savu vīru, ja viņas ir precējušās, vai arī uz draugu vārdiem, ja viņas nav precējušās, — lai saprastu evaņģēlija principus un Baznīcas vadlīnijas,” skaidro Džordžīna Amoaka, Palīdzības biedrības prezidente. Daudzām māsām ir liela vēlme kalpot, bet viņas nevar izlasīt rokasgrāmatas vai žurnālus, tāpēc viņu iespējas iesaistīties baznīcā ir ierobežotas.”
Padoms no padomes
Tā kā sievietes nerunā angliski savās mājās vai tirgū, tad līdzdalība Baznīcas dzīvē dod viņām galveno motivāciju apgūt valodu. Tomēr gan ilglaicīgie Baznīcas locekļi, gan jaunpievērstie var saskarties ar pretestību no ģimenes puses, kad runa ir par rakstīt un lasīt prasmes programmām. Apgabala padome apsprieda šo problēmu, un prezidents Opongs runāja ar priesterības un palīgorganizāciju vadītājiem katrā draudzē par apgabala mēroga pieeju rakstīt un lasīt prasmes apmācībai. Lai arī programma būs pieejama visām kopienas sievietēm, galvenokārt tā koncentrēsies uz sievietēm Baznīcā. Tā vietā, lai aicinātu cilvēkus katru atsevišķi, tie tiks aicināti apmeklēt nodarbības grupās — piemēram, Palīdzības biedrības un Sākumskolas prezidiji nodarbības apmeklētu kopā — tā, lai viņas varētu atbalstīt cita citu.
Ņemot vērā sarunas ar draudzēm, apgabala vadība nolēma noturēt rakstīt un lasīt prasmes nodarbības katrā draudzē svētdienās, kā arī vēl divas reizes citās nedēļas dienās. Pēc sešu mēnešu intensīvām nodarbībām tiem, kas būs nodarbības apmeklējuši regulāri un izpildījuši nepieciešamos mājas darbus, tiks piešķirta apliecība par programmas pabeigšanu.
Resursi pielāgoti vajadzībām
„Viens no izaicinājumiem bija atrast veidu, kā iemācīt lasīt un rakstīt cilvēkiem, kuri izmanto tikai sarunvalodu,” skaidro elders Džims Daltons, viens no senioru misionāriem, kas kalpo apgabalā. „Tvī valodas kā sarunvalodas, bet ne rakstu valodas ilgās tradīcijas dēļ, lielākā daļa cilvēku, kas sazinās šajā valodā, nezina, kā rakstīt šajā valodā, tāpēc mums bija jāsāk ar to, ka mācījāmies rakstīt.”
Ransfords Darkva no Abomosu apgabala augstās padomes strādāja kopā ar divām bijušajām misionārēm, Francisu Ansahu un Sesīliju Amankvu, lai izmantotu vietēji izveidotu rokasgrāmatu. Dalībniekiem tika parādītas bildes un tika uzdots uzrakstīt par redzēto. Tas viņiem palīdzēja attīstīt rakstīt pamatprasmes, mācoties domāt angļu valodā. Tiklīdz dažas no pamatprasmēm tika apgūtas, varēja izmantot daudz progresīvākus mācību līdzekļus.
Sagatavošanās un inovācija
Pirms programma tika uzsākta, lasīt un rakstīt prasmes speciālisti apmācīja instruktorus ne tikai, kā pielietot mācību metodes, bet arī, kā pasniegt praktisko higiēnu un ģimenes dzīves prasmes. Taču pat vislabākā apmācība nevarēja paredzēt dažus no izaicinājumiem, ar kuriem nācās saskarties, sākoties nodarbībām: bieži elektrības padeves traucējumi rajonā radīja grūtības vadīt vakara nodarbības, baumas par satrakotiem zelta kalnračiem, kas vakaros klaiņo pa ielām, radīja satraukumu, un laiku pa laikam tie, kuriem bija atslēgas, nevarēja laicīgi ierasties, lai atvērtu baznīcas ēkas.
Un atkal apgabala padome apspriedās attiecībā uz to, kas būtu darāms šajā sakarā. Atsaucoties uz viņu padomu, dalībnieku grupas sāka nākt uz nodarbībām kopā. Viņiem tika iedoti lukturīši, lai palīdzētu viņiem droši iet pa ceļu. Vietējie vadītāji atļāva izmantot ģeneratorus, lai nodrošinātu elektrību apgaismojumam Baznīcas ēkās vakaros. Īpaši uzticamiem Baznīcas locekļiem, kas dzīvoja netālu no Baznīcas ēkām, tika uzticētas atslēgas, lai viņi varētu atvērt ēkas laikā.
Uzstāšanās izlaidumā
Programmu uzsāka sešdesmit viens Baznīcas loceklis un klausītājs. Četrdesmit trīs no viņiem pabeidza visas sesijas un izpildīja visus mājas darbus. Izlaidumā programmas absolventi tika aicināti īsumā pastāstīt par sevi.
„Pirms lasīt un rakstīt prasmes programmas es vispār nelasīju,” teica Sandra Obenga Amoha no Sankubenases draudzes. Kad mans vīrs bija komandējumā, es nekad nenoturēju ģimenes mājvakarus. Pirms dažām nedēļām, kad mans vīrs nebija mājās, mans vecākais dēls palīdzēja man izlasīt rokasgrāmatu, un es pasniedzu stundu angļu valodā saviem bērniem. Kopš tā laika katru nedēļu, kad mans vīrs nav mājās, es esmu noturējusi mājvakarus.”
Prospers Gjekete, kas, neskatoties uz savām ierobežotajām angļu valodas prasmēm, ir palicis uzticīgs Baznīcas loceklis Abomosū draudzē, nolasīja trīs teikumus garu liecību, ko viņš pats bija uzrakstījis. Viņš teica, ka pirms nodarbībām viņš neprata ne lasīt, ne rakstīt, bet tagad viņš var palīdzēt saviem mazajiem bērniem ar mājas darbiem. „Pateicoties tam, ko es iemācījos,” viņš teica, „es varu būt labāks tēvs.”
„Tagad es pats varu lasīt Svētos Rakstus,” teica Kvaku Sasu no Kvabengas draudzes. Pirms tam es zināju, ka Mormona Grāmata ir patiesa, neskatoties uz to, ka nepratu to lasīt. Tagad es zinu, ka tā ir patiesa, kad es to lasu. Mana liecība arvien pieaug.”
Asunafo draudzes Palīdzības biedrības prezidija locekles teica, ka viņas veltīja katru ceturtdienu tam, lai sarunātos cita ar citu tikai angliski. „Todien tas padarīja dažas sarunas garākas, jo mēs nevarējām atrast pareizos vārdus, ko pateikt cita citai,” teica Evelīna Agieivā, Palīdzības biedrības prezidente. „Bet drīz vien mēs sākām tulkot cita citu, atrodot pareizos vārdus, kurus pateikt. Tāpēc, ka mēs mācījāmies kopā, neviena no mums nejutās neveikli vai nobijusies, lai pateiktu nepareizos vārdus. Mēs vienkārši palīdzējām cita citai.”
Daudzie ieguvumi
Sievietes, kas pabeidza Abomosu apgabala lasīt un rakstīt prasmes programmu, teica, ka viņu attieksme pret sevi uzlabojās un viņas visticamāk piedalīsies Baznīcas dzīvē. Viņas sāka daudz labprātāk pieņemt aicinājumus, lasīt Svētos Rakstus un mācīt gan baznīcā, gan mājās. Arī daži vīrieši pabeidza šo programmu. Lielākoties sīkzemnieki teica, ka viņi tagad spēj labāk aprēķināt saražotā izmaksas un pārdošanas ienākumus, palīdz bērniem ar mājas darbiem un patstāvīgi un kopā ar savu ģimeni lasa Svētos Rakstus.
Abomosu apgabala panākumu pamudināts, blakus esošais Asamankese apgabals ir uzsācis savu lasīt un rakstīt prasmes programmu.
„Spēja lasīt un rakstīt maina mūsu dzīvi un mūsu bērnu dzīvi,” teica Gledisa Aseidu no Sankubenase draudzes. „Vārdi maina mūsu pasauli, un mēs pateicamies mūsu Tēvam Debesīs.”
Programmas dalībnieki, ģimenes locekļi un draugi svin apgabala finansētās lasīt un rakstīt prasmes programmas noslēguma ceremonijā.
Africanway/iStock/Thinkstock auduma fotogrāfija