Līdz mēs atkal tiksimies

Ceļš — drošībā

Prezidents Henrijs B. Airings

Pirmais padomnieks Augstākajā prezidijā

No uzrunas „Finding Safety in Counsel”, Liahona, 1997. g. jūl., 23.–25. lpp.

Viens veids, kā mēs varam zināt, ka brīdinājums nāk no Tā Kunga, ir tad, ja tiek ievērots likums par lieciniekiem — pilnvarotajiem lieciniekiem.

Glābēja vēlme aizvest mūs drošībā, šķiet, ir nebeidzama. Un Viņš mums rāda ceļu konsekventā veidā. Viņš aicina vairāk nekā vienā veidā, lai tas sasniegtu tos, kas vēlas pieņemt Viņa aicinājumu. Viens no šiem veidiem vienmēr ir bijis vēstījuma sūtīšana ar Viņa praviešu muti, kad vien cilvēki bija gatavi tam, lai starp viņiem būtu Dieva pravieši. Šiem pilnvarotajiem kalpiem vienmēr ir bijis uzdots brīdināt cilvēkus, atklājot viņiem ceļu — drošībā.

Kad 1838. gada rudenī spriedze bija ļoti augsta Misūri, ASV, pravietis Džozefs Smits aicināja visus svētos drošības labad sapulcēties Fārvestā. Daudzi atradās atsevišķās lauku saimniecībās vai izkaisītās apmetnēs. Viņš it īpaši deva padomu Džeikobam Honam, kurš bija dibinājis nelielu apmetni ar nosaukumu Honsmila (Hona dzirnavas). Kāda šo notikumu aculiecinieka pierakstā ir teikts: „Brālis Džozefs bija nosūtījis ziņu, nododot to Honam, kuram piederēja dzirnavas, lai pateiktu brāļiem, kas tur dzīvoja, doties uz Fārvestu, taču Hona k-gs nenodeva šo ziņu” (Filo Dibls, citēts no „Early Scenes in Church History”, Four Faith Promoting Classics [1968], 90. lpp.). Vēlāk pravietis Džozefs pierakstīja savā vēsturē: „Līdz šai dienai Dievs man ir devis gudrību, lai pasargātu cilvēkus, kuri pieņem padomu. Neviens, kurš [ir ņēmis vērā] manu padomu, nekad nav ticis nogalināts” (History of the Church, 5:137). Tad pravietis pierakstīja bēdīgo patiesību, ka nevainīgu cilvēku dzīvības varēja tikt glābtas Honsmilā, ja viņa padoms būtu saņemts un ievērots.

Mūsu laikā mēs esam saņēmuši brīdinājumu un padomu, kur rast drošību no grēka un bēdām. Viena no panākumu atslēgām, lai atpazītu brīdinājumus, — to atkārtošana. Piemēram, vairākkārt šajās vispārējās konferencēs jūs esat dzirdējuši mūsu pravieti sakām, ka viņš vēlas citēt iepriekšējo pravieti, tādējādi kļūstot par otro liecinieku un dažreiz pat par trešo liecinieku. … Apustulis Pāvils rakstīja, ka „katra lieta pamatojas uz liecību no divu vai triju liecinieku mutes” (2. korintiešiem 13:1). Viens veids, kā mēs varam zināt, ka brīdinājums nāk no Tā Kunga, ir tad, ja tiek ievērots likums par lieciniekiem — pilnvarotajiem lieciniekiem. Kad praviešu vārdi tiek atkārtoti, tam vajadzētu piesaistīt mūsu uzmanību un pildīt mūsu sirdi ar pateicību, ka dzīvojam šādā svētītā laikā. …

Mūsu Debesu Tēvs mūs mīl. Viņš sūtīja Savu Vienpiedzimušo Dēlu, lai Viņš būtu mūsu Glābējs. Viņš zināja, ka mirstīgajā dzīvē mēs būsim lielās briesmās, ļaunākajai daļai no tām nākot no šausmīgā pretinieka kārdinājumiem. Šis ir viens iemesls, kāpēc Glābējs ir devis priesterības atslēgas, lai tie, kuriem ir ausis dzirdēt un ticība paklausīt, varētu iegūt drošu patvērumu.