Es nezināju, kāpēc tur biju

Embera Čeinija, Alabama, ASV

Ketlīnas Pītersenas ilustrācija

Mana māte un es tikko bijām noskaitījušas vakara lūgšanu. Mēs apskāvāmies un pateicām: „Es tevi mīlu.” Tad es devos uz savu guļamistabu. Kad sniedzos pēc durvju roktura, spēcīgi sajutu, ka mana māte nomirs nākamajā dienā.

Manas smadzenes un sirds centās aizdzīt šo domu. Nekādā gadījumā nekas nevarēja notikt ar manu mammu. Visam ar viņu vajadzēja būt labi.

Kad biju savā istabā, es nometos ceļos lūgšanā un pateicu Debesu Tēvam, ka sajūtas par manu mammu nevarēja būt patiesas. Es Viņam palūdzu aizdzīt šo domu prom, taču tā neatstājās. Es atgriezos savā vecāku istabā un pateicu savai mammai, ka vēlējos vēl vienu apskāvienu un buču, pirms doties gulēt. Mēs atkal pateicām: „Es tevi mīlu,” un es atgriezos savā istabā. Pagāja ilgāks laiks, kamēr tonakt aizmigu.

Kad pamodos nākamajā rītā, jutos nervoza. Par laimi mana mamma bija priecīga un jutās labi. Taču sirds dziļumos mani joprojām urdīja nojauta, ka kaut kas nebija kārtībā. Todien gavēņa un liecību sanāksmē mamma piecēlās un sniedza skaistu liecību.

Pēc Svētā Vakarēdiena sanāksmes viņa devās mācīt Sākumskolas klasi, un es devos uz Svētdienas skolu. Sajutu vēl vienu skaidru pamudinājumu, šoreiz — piecelties un iet prom no Svētdienas skolas. Es nevēlējos sev piesaistīt uzmanību, taču kaut kas izrāva mani no sēdvietas un ārā pa durvīm. Pēc dažām minūtēm es jau atrados Sākumskolas klasē un klausījos, kā viņa pasniedz stundu. Es nezināju, kāpēc tur biju, taču zināju, ka man tur bija jābūt.

Vēlāk pēcpusdienā mana brāļa mājās mana mamma cieši ieskatījās man acīs pēdējo reizi, nokrītot uz grīdas un nomirstot no plaušu embolijas. Savu iemeslu dēļ un Savā žēlastībā Debesu Tēvs sūtīja Svēto Garu, lai sagatavotu mani. Šie pamudinājumi deva man papildu laiku ar manu mammu, ko es nebūtu izbaudījusi, ja būtu ignorējusi šo kluso, mierīgo balsi.

Mana Debesu Tēva mīlestība man nekad nav bijusi tik acīmredzama, kā šajos notikumos saistībā ar manas mammas aiziešanu. Cik gan mēs esam svētīti, ka mums ir Debesu Tēvs, kurš mūs mīl pietiekami stipri, lai dotu mums Svētā Gara īpašo dāvanu.