Kalpošana Baznīcā
Vai es daru pietiekami daudz?
Autore dzīvo Jūtas štatā, ASV.
Mācība par pazudušo avi palīdzēja man saprast, kā vislabāk pildīt manu aicinājumu.
Mike Boyland/iStock/Thinkstock un Oleksiy Fedorov/Hemera/Thinkstock foto ilustrācija
23 gadu vecumā es tiku aicināta par mūsu precēto studentu bīskapijas Palīdzības biedrības prezidenti. Es atceros, ka jutos nepiemērota šim aicinājumam, tomēr vēlējos darīt labāko, ko varu. Es ļoti dedzīgi vēlējos kalpot, taču šaubījos par savām spējām būt par labu vadītāju.
Pēc dažiem mēnešiem Palīdzības biedrības prezidentes amatā es sajutu, ka nedaru pietiekami daudz. Es vēlējos ciešāku saskarsmi ar māsām un izprast viņu individuālās vajadzības, taču jutu, ka man tas neizdodas.
Es aprunājos ar bīskapu un paudu savas bažas. Es paskaidroju, ka es vienkārši nespēju palīdzēt visām māsām, kam es vēlējos. Es aprakstīju, ka es vēlētos pieckāršot savus pūliņus, lai paveiktu darbu tā, kā, manuprāt, tas būtu jāveic. Es centos izteikt savas raizes nepiespiesti un ar humoru, taču manas acis drīz vien piepildīja mazdūšības asaras. Viņš pasmaidīja un sniedza vienu no labākajiem vadības padomiem, ko es jebkad biju saņēmusi.
„Vai tu zini stāstu par ganu, kurš, būdams pazaudējis vienu avi no sava ganāmpulka, atstāja „deviņdesmit deviņas”, lai dotos to meklēt?” viņš vaicāja (skat. Lūkas 15:4–7). Es pamāju ar galvu.
„Šķiet, ka šajā līdzībā ir ietverta ļoti liela gudrība,” viņš turpināja. „Gans zināja, ka ar deviņdesmit deviņām avīm viss būs kārtībā, ja viņš tās atstātu, lai meklētu šo vienu pazudušo avi.”
Tad mans bīskaps deva šādu padomu:
„Redzi, šīs deviņdesmit deviņas lieliski zina, kā pieskatīt citai citu, kad esi devusies projām. Tās uzmundrinās cita citu un ļoti labi turēsies kopā. Es tev ieteiktu koncentrēties uz tām, kas šķiet pazudušas. Ar pārējām viss būs labi.”
Es sajutu spēcīgu liecību, ka tas, ko viņš man pateica, ir patiesība, un ka man nevajag raizēties vienlaikus par visu ganāmpulku. Mans mērķis bija atrast pazudušās un aicināt viņas atpakaļ ganāmpulkā. Šādā veidā varētu īstenoties Debesu Tēva nolūki, un es varētu būt darbarīks Viņa rokās.
Paklausot bīskapa padomam, es ieguvu lielāku izpratni par to, kā Tas Kungs vēlas, lai es kalpotu Viņa valstībā. Es ieguvu arī garīgu piepildījumu, kas mani stiprināja manā aicinājumā, jo es kalpoju tā, kā bija norādījis Glābējs. Caur Svētā Gara spēku mans bīskaps bija man iedevis lielu izpratnes un atklāsmes dāvanu.
Es liecinu — ja mēs lūdzam un meklējam iedvesmu no saviem priesterības vadītājiem, viņi tiks pamudināti atklāt mums, kā taisnīgi vadīt.