Māsa Spaforda sacīja to man

Sendija Hausona, Ohaio, ASV

Kādā vēlā vakarā es tiešsaistē spēlēju restorānu spēli, kad pie manis pienāca mans vīrs un pateica, ka ies gulēt.

„Es tūlīt nākšu,” es pateicu viņam.

„Es tam ticēšu, kad to redzēšu,” viņš teica.

Es spēlēju spēli, kurā gatavoju virtuālu ēdienu virtuālā restorānā — virtuāliem klientiem. Es paskatījos datora ekrānā un teicu: „Īstenībā man būs gatavs ēdiens pēc 15 minūtēm.”

Lai pakavētu laiku, es paņēmu Daughters in My Kingdom: The History and Work of Relief Society, kas gulēja uz galda, kopš to biju saņēmusi Palīdzības biedrībā. Es sāku lasīt priekšvārdu. Trešajā lappusē es atradu šādus vārdus, ko bija uzrakstījusi Belle S. Spaforda, devītā Palīdzības biedrības vispārējā prezidente.

„Es uzskatu, ka mūsdienās vidusmēra sieviete,” viņa rakstīja, „rīkotos pareizi, ja izsvērtu savas intereses, novērtētu savas aktivitātes un tad rīkotos, lai vienkāršotu savu dzīvi, liekot pirmajā vietā vissvarīgāko, liekot uzsvaru uz to, kas nesīs vislielākās un vispaliekošākās balvas, un atbrīvojoties no tā, kas sniedz mazāku gandarījumu” (2011. g., xiii).

Nekas, ko biju lasījusi, izņemot Svētos Rakstus, nekad nebija aizskāris mani tik pamatīgi. Šī sieviete, kas nomira vairāk nekā pirms 30 gadiem, sacīja to man. Viņas vārdi droši vien ir vēl svarīgāki šodien nekā tad, kad viņa tos pateica.

Es uzreiz sapratu, ka vairs nekad nespēlēšu tiešsaistes spēles. Es izslēdzu datoru, devos gulēt un pateicu vīram savu lēmumu. Nākamajā dienā es pat neieslēdzu datoru. Tā vietā es aprēķināju, cik stundu biju izniekojusi katru dienu, spēlējot šīs spēles.

Es trīs stundas dienā sareizināju ar 365 (dienām gadā) un izdalīju ar 24 (stundām dienā). Es biju pārsteigta par rezultātu. Es biju izšķiedusi 45,62 dienas gadā. Tās dārgās stundas un dienas ir zudušas uz visiem laikiem. Es varēju tās izmantot, lasot Svētos Rakstus, pavadot laiku ar savu vīru un bērniem, kalpojot citiem vai no sirds pildot savus aicinājumus.

Augstākie pilnvarotie bieži runā par šo tēmu vispārējās konferencēs. Tomēr es nekad tā īsti nebiju sapratusi viņu vēstījumu un domāju, ka tas neattiecas uz mani.

Es esmu pateicīga, ka Svētais Gars palīdzēja man saprast, ka Augstākie pilnvarotie — un Belle S. Spaforda — sacīja to man.