Vispārējā konference kā kompass cilvēcei
Cīņa, kas aizsākās pirmsmirstīgajā dzīvē, joprojām turpinās. Tas Kungs ir teicis: „Miers tiks paņemts prom no zemes, un velnam būs vara pār viņa paša valdījumu.”1
Pat mūsdienās mēs dzirdam dvēseļu saucienus pēc palīdzības.
Bībelē mums tiek mācīts: „Stājieties pretim velnam, un viņš bēgs no jums.”2
„Šajā laikmetā ir pa pilnam neaptveramu risku, kā arī neaprakstāmu iespēju.”3
Pasaulei ir nepieciešama debesu palīdzība vairāk nekā jebkad agrāk.
Laiku laikos Dievs ir runājis ar cilvēkiem caur praviešiem. Viņš zina par mūsu pārbaudījumiem, un Viņš sniedz mums atbalstu. Viņa Vārds ir visspēcīgākais ierocis. Viņš nepārtraukti paziņo atklāsmēs, kas dotas caur Viņa izraudzīto vēstnešu muti, ka mums ir jābūt stipriem pret velna ietekmi.
Vispārējā konference ir kā kompass, kas mums sniedz nenovērtējamu vadību, jo mēs ne vien saņemam doktrīnu, bet arī reālus, Dieva iedvesmotus norādījumus, kas pārsniedz mūsu sapratni, par mūsu dvēseles vajadzībām un to, kā un kurp mums ir jāvirzās.
Lai gan mums ir grūti atcerēties visu, kas tika pateikts, mēs varam atvērt savu sirdi un prātu, apdomājot dzirdēto. Sekas var būt tālejošas — līdz pat debesu logu atvēršanai.
Glābējs ir sacījis: „Redzi, Es stāvu durvju priekšā un klaudzinu. Ja kas dzird Manu balsi un durvis atdara, Es ieiešu pie viņa.”4
Viņš ir izraudzījis vīriešus, kas mūs brīdina par briesmām. Ja mēs pievērsīsim īpašu uzmanību viņu vārdiem, pretinieks mūs nespēs maldināt.
Praviešiem ir „uzdevums būt par Tā Kunga pilnvarotiem pārstāvjiem, lai runātu Viņa labā”.5
„Glābēja vēlme nogādāt mūs drošībā, šķiet, ir neizsīkstoša. Un Viņš mums rāda ceļu konsekventā veidā. Viņš aicina vairāk nekā vienā veidā, lai tas sasniegtu tos, kas vēlas pieņemt Viņa aicinājumu. Viens no šiem veidiem vienmēr ir bijis vēstījuma sūtīšana ar Viņa praviešu muti, kad vien cilvēki bijuši gatavi tam, lai starp viņiem būtu Dieva pravieši. Šiem pilnvarotajiem kalpiem vienmēr ir bijis dots uzdevums brīdināt cilvēkus, atklājot viņiem ceļu uz drošību.”6
„Kas paklausīs Dieva vārdam un stingri turēsies pie tā, tie nekad neies bojā; ne arī kārdinājumi un pretinieka ugunīgās bultas varēs tos uzveikt, padarot tos aklus un novedot iznīcībā.”7
Mums arī ir nepieciešama personīgā atklāsme. „Personīga atklāsme ir pieejama visiem, kas tiecas saņemt vadību no Tā Kunga. Personīga atklāsme ir tikpat svarīga, kā pravieša atklāsme.”8
Es paužu pateicību par vispārējās konferences vēstījumu iedrošinošo vadību.
Nesen es apdomāju šo pamācību: „Ticības pilna lūgšana ir atslēga atklāsmei no Dieva.”9
Kad manam ķermenim bija spēcīgas sāpes, ko izraisīja psoriāze, un nebija atbilstošu medikamentu, es jautāju Dievam, ko es varu mācīties no savas pieredzes un kāpēc Viņš joprojām ļauj man dzīvot šajā pasaulē. Atbilde nāca kā atklāsme, rindiņu pēc rindiņas. Šī slimība bija nepieciešama manai garīgajai izaugsmei. Es paļāvos uz Dievu, sekoju Viņa vadībai un saņēmu spēku. Es sapratu, ka mūsu mīlošais Debesu Tēvs ir vienas ticības pilnas lūgšanas attālumā. Es esmu pateicīga par pārbaudījumiem un par vispārējās konferences vēstījumiem, kas atvēra debesu logus.
M. Rasels Balards: „Savas kalpošanas laikā es esmu atklājis, ka maldu ceļos un apmulsumā nonākušie cilvēki parasti visbiežāk ir … aizmirsuši, ka tad, kad Augstākais prezidijs un Divpadsmit apustuļu kvorums runā vienotā balsī, tā ir Tā Kunga balss šim brīdim. Tas Kungs mums atgādina: „Vai ar Manu paša balsi, vai ar Manu kalpu balsi, tas ir viens un tas pats.””10
Mums vēl nav viss atklāts. Baudīsim Viņa sacītos vārdus. Ja mēs pazaudējam saikni ar Dievu un Viņa garīgo aizsardzību, mēs esam mūžīgās briesmās.