Gatavojoties konferencei
Domājot par vispārējo konferenci, es izlasīju tās vēsturi.
Pirmā Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas vispārējā konference notika divus mēnešus pēc Baznīcas atjaunošanas Feijetā, Ņujorkā. Tajā piedalījās 30 Baznīcas locekļu un daži viesi. Kopš tā laika daudz kas ir mainījies — pašlaik konferenču centra zālē ir 21 000 sēdvietu. Turklāt konferenču centra zāle nav vienīgā vieta, kur mēs pulcējamies, lai skatītos konferenci. Mēs varam to skatīties tiešraidē vai kā ierakstītu pārraidi. Vispārējās konferences runas tagad dzird miljoniem cilvēku visā pasaulē.
Lasot vispārējās konferences vēsturi, man radās jautājums: „Kad notika pati pirmā vispārējā konference?” Pirms tika izveidota šī pasaule, mūs uzaicināja uz sanāksmi, kurā mēs uzzinājām, ka, lai turpinātu pilnveidoties, mums vajadzēs iegūt ķermeni un dzīvot pagaidu mājās uz Zemes, kur mums būs jāmācās pielietot savu rīcības brīvību un jāiemācās izvēlēties starp labo un ļauno. Mēs uzzinājām, ka mēs pieļausim kļūdas un grēkosim un ka mums būs vajadzīgs Glābējs.
Vēlāk Dievs personīgi runāja ar mūsu pirmajiem vecākiem, Ādamu un Ievu.
Viņš runāja ar viņiem Ēdenes
viņi tika izdzīti no paradīzes savas krišanas dēļ.
Mūsu pirmā sanāksme bija līdzīga vispārējai konferencei, un pārējie notikumi, kad pravieši redzēja Dievu, bija kā personīga saziņa. Kad pravieši saņēma Dieva vārdu, viņi to nodeva tālāk cilvēkiem, uzrunājot tos pilsētu laukumos, tempļos un citās vietās.
Arī Israēla tautas sapulcēšanās pie Sinaja kalna man atgādina vispārējo konferenci. Šis stāsts man māca, cik svarīgi ir būt pacietīgam un saņemt Tā Kunga vārdu.
Pēc tam Tas Kungs mācīja ļaudis: „Bet tagad, ja jūs uzklausīsit Manu balsi un turēsit Manu derību, tad jūs Man būsit par īpašumu visu tautu vidū” (2. Mozus 19:5). Tas patiešām ir brīnišķīgs solījums. Lai to varētu īstenot, mums ir jāuzklausa Dieva balss un jāievēro Viņa baušļi.
Vēl viena īpaša sanāksme, kas aprakstīta Mormona Grāmatā, notika ķēniņa Benjamīna dienās, apmēram 124 gadus pirms Kristus dzimšanas. Pats ķēniņš Benjamīns aicināja savus ļaudis uz šo pulcēšanos, lai tie dzirdētu, kas viņam sakāms, „un arī, lai viņi varētu pateikties Tam Kungam, savam Dievam” (Mosijas 2:4). Viņš lūdza, lai ļaudis nezobotos par viņa vārdiem, uzklausītu viņu un atvērtu savas ausis, lai dzirdētu, un savas sirdis, lai varētu saprast, un savus prātus, „lai Dieva noslēpumi tiktu atklāti [viņu] skatienam” (Mosijas 2:9).
Šādi sapulcējoties, cilvēki pienesa upurus Tam Kungam. Kā mēs mūsdienās varam sagatavoties vispārējai konferencei, un kādu upuri mēs varam pienest Tam Kungam? No kā mums vajadzētu atteikties, lai mēs varētu dzirdēt Tā Kunga vārdu, kas svētīs mūsu dzīvi?
Mums ir brīnišķīgas iespējas un resursi, kas mums ļauj dzirdēt. Mums nav jādodas uz Sinaja kalnu, mums pat nav ar savu ģimeni jādodas uz templi. Mēs varam dzirdēt praviešu vārdus mūsu pašu mājās. Tomēr mums jābūt gataviem, jābūt pazemīgiem un pacietīgiem, lai kļūtu „par īpašumu [Viņam]”, un mums ir jāatver savs prāts.
Tāpat kā Dievs svētīja Ādamu un Ievu, runājot ar viņiem un sniedzot viņiem nenovērtējamu informāciju un norādījumus, Viņš var svētīt arī mūs caur vispārējo konferenci. Šo konferenču laikā Baznīcas vadītāji runā un sniedz padomu atbilstoši tam, ko Tas Kungs vēlas, lai mēs dzirdētu. Kad mēs klausāmies šajos vārdos, mēs jūtam, ka saņemam atbildes uz saviem jautājumiem. Ja mēs tos pierakstām un pielietojam savā dzīvē, Tas Kungs caur personīgu atklāsmi apstiprina dzirdēto vārdu patiesumu un mums pieņemamā un saprotamā veidā parāda, ka Viņš pazīst katru no mums, ka Viņš rūpējas par mums un vada mūs mūsu dzīvē.
Es zinu, ka Debesu Tēvs vienmēr mūs svētīs, ja mēs neniekosimies ar Viņa vārdiem, bet tos pieņemsim, uzklausot Viņu un Viņa ieceltos vadītājus. Es zinu, ka Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca ir Dieva Baznīca šeit, uz Zemes, un ka pravieši runā Viņa vārdus, kas ir svarīgi tieši mūsdienās.