Elijas gars manā ģimenē, kas netic evaņģēlijam
Es kristījos Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcā, kad man bija gandrīz 19 gadu. Fakts, ka mana kristīšanās neizraisīja lielus strīdus manā ģimenē, man jau bija brīnums, jo maniem radiniekiem vēl aizvien ir grūti aptvert, ka Dievs var sazināties ar cilvēku. Tāpēc es zināmā mērā nevēlējos atklāt visus Atjaunotā evaņģēlija principus saviem ģimenes locekļiem. Man šķita, ka vispirms viņiem vajadzētu saprast pamatprincipus, ko misionāri un pilna laika brīvprātīgie māca pirmajās divās stundiņās.
Kad es sākumā iesaistījos tempļa un ģimenes vēstures darbā, es sapratu, ka man tas nebūs viegli. Jutos nedaudz neērti, tāpēc centos par šo darbu neko neteikt saviem radiniekiem, jo man bija bail viņiem paskaidrot tempļa priekšrakstus par mirušajiem. Taču vēl vairāk mani biedēja doma, ka kādā brīdī man būs jālūdz viņiem atļauja izpildīt šos priekšrakstus.
Lai nu kā, es zināju, kamēr manas mātes vecmāmiņa un tēva tante vēl bija dzīvas, man bija jāpasteidzas. Pirms trim gadiem, apmeklējot vecmāmiņu, es ar grūtībām spēju apkopot visu nepieciešamo informāciju par viņas senčiem viņas dzimtas zarā.
Ar sava tēva tanti es nemēģināju runāt par ģimenes vēsturi: man šķita, tā kā mēs dzīvojām dažādās valstīs un varējām atļauties sazvanīties viens ar otru apmēram trīs minūtes (dēļ augstajām viesabonēšanas izmaksām un nespējas lietot internetu), tas vienkārši bija nereāli viņai kaut ko jautāt par ģimenes vēsturi. Izrādījās, ka man nebija taisnība.
Mana tēva tante netic Dievam, bet viņa atceras daudzus savus senčus. Katru gadu viņa dodas apmeklēt savas mātes kapavietu, kas atrodas citā apgabalā, un viņa labi atceras savus vecvecākus, viņu dzimšanas un nāves datumus, kā arī citu radinieku vārdus dažādos citos ģimenes zaros. Katru reizi, kad es viņai piezvanu uz 2–3 minūtēm, es uzzinu ko jaunu par saviem senčiem!
Es apzinos, ka viņai patīk šis darbs. Esmu pārsteigts un patiesi apbrīnoju to, cik ļoti viņa tur godā savus senčus un saglabā par viņiem informāciju un stāstus, nevis tāpēc, ka tas ir bauslis (galu galā viņa netic Dieva dotiem baušļiem), bet gan tāpēc, ka tas viņu iedvesmo. Es ceru, ka kaut kad nākotnē tas viņai palīdzēs nākt pie Kristus, un ar viņas palīdzību es varēšu iesniegt arvien vairāk jaunu vārdu tempļa priekšrakstu veikšanai.
Iesaistoties tempļa un ģimenes vēstures darbā, es biju liecinieks tam, kā Elijas gars darbojas cilvēkos, pat tādos, kas netic Kristum! Nesen mana māte sāka mācīties Atjaunotā evaņģēlija principus. Viņas izpratne par evaņģēlija principiem pamazām pieaug. Lai gan viņas ticība nav tik liela, lai saprastu visu, viņa progresē. Es redzu, kā pēdējos sešos gados Tas Kungs ir palielinājis manu ģimenes locekļu garīgo sagatavotību. Un es jūtu, ka ir pienācis laiks apspriesties ar viņu un viņas māti par nepieciešamo atļauju tempļa priekšrakstu veikšanai.
Es ar nepacietību gaidu iespēju apmeklēt Tā Kunga namu un sniegt saviem senčiem iespēju pieņemt Jēzus Kristus evaņģēliju. Es zinu, ka Tas Kungs mums palīdz šajā svētajā darbā, ja vien mēs vēlamies to virzīt uz priekšu.