Ģimenes vēstures darbs: „kā?” un „kur?”
Atjauninātajā Vispārējā rokasgrāmatā ir noformulēts Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas mērķis: „Jēzus Kristus nodibināja Savu Baznīcu, lai indivīdiem un ģimenēm būtu iespēja veikt glābšanas un paaugstināšanas darbu” (Vispārējā rokasgrāmata 1.3). Debesīs ir iedibināti noteikumi un likumi, kurus jāievēro visiem, kas vēlas tur dzīvot. Ja mēs, kas dzīvojam uz Zemes, vēl varam uzņemties Kristus Vārdu un pieņemt šos likumus, tad ko atliek darīt tiem, kuri ir jau pametuši šo pasauli? Cik brīnišķīgi, ka mūsu Mīļotie Debesīs par to ir parūpējušies! Tā Kunga tempļos tiek noslēgtas derības mirušo labā, savukārt viņi garu pasaulē var tās pieņemt vai noraidīt.
Nepietiek tikai ar pārdomām, lai atrastu atbildes uz jautājumu „kāpēc?” veikt tempļa un ģimenes vēstures darbu. Mums sev būtu jājautā „kā?” un „kur?”. Sakarā ar tempļa darba pārtraukšanu koronavīrusa pandēmijas dēļ, Baznīcas locekļi uz kādu laiku ir atlikuši savus plānus apmeklēt templi, taču tas nenozīmē, ka nav jēgas veikt ģimenes vēstures darbu! Pēdējos mēnešos daudzi ir atraduši brīvu laiku, kas iepriekš viņiem nebija, un tā vietā, lai mehāniski ritinātu interneta publikāciju lapas, viņiem tiek dota iespēja izmantot šīs modernās tehnoloģijas Tā Kunga lielā darba veikšanai.
Tagad ir lieliska iespēja tiešsaistē izpētīt dažus arhīvu materiālus. Piemēram, ierakstot meklēšanas joslā „Arhīvi ar piekļuvi dokumentiem”, mēs varam atrast noteiktu grupu labi zināmā sociālā tīklā, kuru izdevēji savieno ar bezmaksas digitalizētiem dokumentiem no dažādu reģionu arhīviem. Lai gan FamilySearch vietnei piekļuve pašreiz ir liegta, varēja vērot publicēto materiālu skaita pieaugumu no vietējiem arhīviem, kas ir pieejami publiskai lietošanai. Manuprāt, tā ir vēl viena Dieva mīlestības izpausme pret mums un mūsu senčiem.
Visiem ir labi zināmas vietnes, kuras veltītas abu Pasaules karu dalībniekiem. Tagad dažās no tām jūs varat atrast ne tikai vārdus, bet arī materiālus par dažādu bijušo militāro vienību maršrutiem un dislokācijas vietām, un tas ir ļoti interesanti! Mans mīļākais interneta resurss ir forums vgd.ru, kas jau ir kļuvis starptautisks. Pirmo reizi to apmeklējot, es biju pārsteigta par to, cik nopietni mūsu līdzpilsoņi attiecas pret savām ģimenes saknēm. Tajā es atradu savu draugu, radinieku gan no tēva, gan mātes puses, kurš tagad dzīvo manā pilsētā. Informācija par ģenealoģiju un vietējo vēstures datu daudzums, ko viņam izdevies atrast, mani patiešām pārsteidza: man ir pavēlēts meklēt savus senčus, nevis viņam, taču es atklāju, ka tieši viņš bez jebkādiem īpašiem norādījumiem visu savu brīvo laiku velta šiem pētījumiem. Apmēram desmit gadus viņš aktīvi studē arhīvu dokumentus, lasa grāmatas par vietējo vēsturi, uzglabā dienasgrāmatas un dodas izpētes ekspedīcijās. Kad es viņam jautāju, kāpēc viņš to dara, viņš nespēja to paskaidrot. Patiešām, Elijas gars pēdējās dienās ietekmē cilvēkus, un cik brīnišķīgi, ka aizvien vairāk cilvēku domā līdzīgi!
Pat ja mūsu reģiona arhīvu materiāli netiek digitalizēti un mēs fiziski nespējam apmeklēt šos arhīvus, mēs vienmēr varam atrast cilvēkus, kuri var to izdarīt mūsu vietā, vai arī mēs paši varam uzrakstīt un nosūtīt pieprasījumu kādam arhīvam. Protams, lai to paveiktu, mums, iespējams, būs jāuzupurē noteikta naudas summa, taču jāņem vērā, ka ceļa un viesnīcas izdevumi bieži vien pārsniedz šo summu. Esmu ļoti pateicīga par mūsu ģimenes vēstures konsultantiem, kuri pēdējo mēnešu laikā mums visiem ir vadījuši vairākus virtuālos seminārus par ģimenes vēsturi. Šīs ir tikai dažas atbildes uz jautājumiem „kur” un „kā”, kas attiecas uz ģimenes vēsturi, un patiesībā ir vēl daudzi citi līdzīgi veidi.
Darbs turpinās, un mums arī jāturpina strādāt, un mēs nevaram apstāties. Mums ir dotas daudzas iespējas — viss ir atkarīgs no mūsu vēlmēm. Svarīgi ir atcerēties: „Jo mēs bez viņiem nevaram tikt darīti pilnīgi, nedz arī viņi bez mums var tikt darīti pilnīgi” (Mācības un Derību 128:18).