„Evaņģēlijs ir nepieciešams ikvienam”, Liahona, 2023. g. jūlijs.
Evaņģēlijs ir nepieciešams ikvienam
Es biju plānojusi kalpot misijā, taču pēc augstskolas es izdomāju, kam man tomēr nevajag kalpot — līdz es sāku strādāt ar meitenēm, kuras bija cietušas no vardarbības. Tobrīd es atskārtu, ka evaņģēlijs ir nepieciešams ikvienam.
The Lost Coin [Pazudušais grasis], Harolds Kopings © Providence Collection / licencējis GoodSalt.com
Kad apmeklēju Sākumskolu, es nespēju atsaukt atmiņā, cik reizes mani skolotāji mums vaicāja, kurš no mums plāno kalpot pilnlaika misijā. Savā bērnības prātā es vienmēr atbildēju, ka kalpošu.
Mana māte man rādīja, cik svarīgi ir sapulcināt Israēlu, kad palīdzēja pilnlaika misionāriem mācīt un dalīties evaņģēlijā. Vienreiz es viņai pievienojos, lai atrastu mājas, kurās dzīvoja kāda mūsu bīskapijas māsa, kas jau kādu laiku nebija apmeklējusi baznīcu. Mēs gandrīz apmaldījāmies, jo precīzi nezinājām, kur viņa dzīvoja. Tā vietā, lai izjustu aizkaitinājumu, mana māte uzcītīgi meklēja šīs māsas mājas. Gluži kā sieviete no līdzības par pazudušo grasi (skat. Lūkas 15:8–10) — viņa atrada māsu un par to priecājās.
Tas, kā mana māte atdeva no sevis pašu labāko Tā Kunga darbam — ne tikai daloties evaņģēlijā, bet arī citos Baznīcas aicinājumos —, palīdzēja man saprast, ka katram ir jākalpo Tam Kungam, pat mazos veidos.
Gadiem ritot, es absolvēju semināru, saņēmu savu Jauno sieviešu biedrības medaljonu, absolvēju augstskolu un sāku strādāt. Pamazām šī doma — kalpot par pilnlaika misionāri vairs nebija mana prioritāte. Lai gan es joprojām biju aktīva Baznīcā un no sirds pildīju savus aicinājumus, sev es apgalvoju: „Viss ir kārtībā arī, ja es nekalpoju pilnlaika misijā, jo tas nav mans pienākums. Es esmu māsa un varu kalpot Tam Kungam daudzos citos veidos.”
Kas mainīja manas domas
22 gadu vecumā man radās iespēja strādāt kādā centrā, kurā es kalpoju no vardarbības un nolaidības cietušām meitenēm. Es izjutu pret viņām tik lielu žēlumu. Es redzēju, kā piedzīvotā vardarbība salauza viņu sirdis un sagrāva mīlestību pret sevi. Dažas no viņām bija mēģinājušas veikt pašnāvību. Citas vairs nevēlējās nevienam uzticēties. Daudzas no viņām bija zaudējušas cerību dzīvē un neizjuta Glābēja mīlestību.
Es bieži uzdevu sev šo jautājumu: „Vai no šādas vardarbības varēja izvairīties? Ja nu viņu pāridarītāji būtu saņēmuši evaņģēliju? Ja nu viņu vecāki būtu kļuvuši par Baznīcas locekļiem vēl pirms šo meiteņu piedzimšanas?” Es atskārtu, ka, iespējams, šīs meitenes nebūtu piedzīvojušas šādus pārbaudījumus, ja viņu vecāki un pāridarītāji būtu saņēmuši evaņģēliju un dzīvojuši saskaņā ar to.
Šo jautājumu apdomāšana un darbs šajā centrā man palīdzēja saprast, ka evaņģēlijs ir nepieciešams ikvienam. Gluži kā Helamana karapulks no Mormona Grāmatas cīnījās, aizstāvot savu ticību un ģimenes, tāpat Tam Kungam ir nepieciešami pilnlaika misionāri, lai dalītos Viņa evaņģēlijā un aizsargātu Viņa valstību.
Šī pieredze, ko guvu, strādājot centrā kopā ar šīm meitenēm, mani iedvesmoja iet pa to ceļu, kuru Tas Kungs vēlējās, lai es mērotu. Es nolēmu, ka man vajag pievienoties Tā Kunga misionāru pulkam. Viņš redzēja manu vēlmi, un es tiku aicināta kalpot Filipīnu Kavajanas misijā.
Kalpošana misijā
Misijas laikā es redzēju, kā mainījās cilvēki, kad viņi uzzināja par evaņģēliju. Es mācīju cilvēkus, kuri nezināja, kā piedot, kuri smēķēja un dzēra alkoholu, kuri bija lepni, kuri nezināja, kā lūgt Dievu. Pateicoties evaņģēlijam, viņi atstāja pagātnē savu veco dzīvesveidu, lai būtu cienīgi saņemt to, ko Dievs ir apsolījis, — mūžīgo dzīvi.
Pateicoties Glābēja īstenotajai Izpirkšanai, es uzzināju, ka katrs cilvēks var uzsākt iet pa šo šauro jo šauro taku vai uz tās atgriezties, ja vien nožēlo grēkus. Jēzus Kristus evaņģēlijs mums palīdzēs mainīties un virzīties tuvāk pilnībai, un būt cienīgiem saņemt lieliskās svētības, ko Debesu Tēvs mums ir sagatavojis. Šīs pārmaiņas var vērst bēdas par prieku, haosu par mieru, dusmas par piedošanu, vājības par spēku, naidu par mīlestību.
Esmu tik ļoti svētīta par to, ka esmu Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekle. Jēzus Kristus evaņģēlijs man palīdz saprast savu vērtību kā Debesu Vecāku meitai pat sliktos apstākļos. Mūsu Tēvs Debesīs mani vienmēr mierina caur Svēto Garu. Svētie Raksti ir mans kompass, kad esmu apjukusi un kad man ir jāpieņem lēmumi.
Mēs kopā ar ģimeni cenšamies uzticīgi izturēt līdz galam. Esmu pateicīga par to, ka esmu apprecējusies ar vīrieti, kuram ir priesterība un stipra liecība par Jēzus Kristus atjaunoto evaņģēliju. Mana ar To Kungu noslēgtā derība nav tika man, bet visai manai ģimenei un Viņa valstībai.
Autore dzīvo Filipīnās.