„Pamudinājumi templī”, Liahona, 2023. g. jūlijs.
Pamudinājumi templī
Tā Kunga nams ir atklāsmes vieta. Jo biežāk mēs dosimies uz templi, jo lielāka iespējamība, ka mēs saņemsim atklāsmi.
Hjūstonas Teksasas templis, Stīva Skota Džeksona fotogrāfija
Tā Kunga nams nav tikai svēta ēka, kur mēs pildām glābšanas darbu, bet tā ir arī atklāsmes vieta, kur mēs varam saņemt mazus un lielus pamudinājumus, kur mēs varam dziedināt savas dvēseles rētas un kur Tas Kungs var uzrunāt mūsu sirdi negaidītā veidā.
Skaidra iedvesma
Kalpojot par tempļa darbinieku Hjūstonas Teksasas templī, kādu dienu tempļa autostāvvietā piestāja motociklistu grupa un vaicāja, vai var apmeklēt templi. Tempļa prezidents Ričards Satons motobraucējiem paskaidroja tempļa nolūku un vajadzību pēc tempļa rekomendācijas, lai ienāktu ēkā. Grupas vadītājs kopā ar savu līdzbraucēju izrādīja īpašu interesi.
„Es kaut ko sajutu, kad mēs pabraucām garām jūsu ēkai,” viņš teica. „Es to nevaru izskaidrot, taču tā bija tik skaidra iedvesma, ka es vēlējos noskaidrot, kas to varētu būt raisījis.”
Šis pāris gribēja uzzināt vairāk, un prezidents Satons norunāja viņiem tikšanos ar misionāriem.
Pēc vairāk kā pusotra gada prezidents Satons dzirdēja kādu klauvējam pie viņa kabineta durvīm templī. „Jūs mani neatpazīsiet, taču pirms kāda laika es biju šeit ieradies ar saviem draugiem uz motocikliem. Toreiz es varēju templi apskatīt tikai no ārpuses.” Parādot tempļa rekomendāciju, viņš turpināja, sakot: „Šodien es ieskatīšos tempļa iekšpusē.”
Otrā valoda
Kad Dīnu un Boniju Hilus aicināja kalpot par senioru misionāriem Kočabambas Bolīvijas templī, Boniju pārņēma bažas. Viņa nekad nebija mācījusies spāņu valodu un šaubījās, vai varēs veikt nepieciešamos priekšrakstus un sarunāties ar citiem nezināmā valodā. Priesterības svētība sniedza viņai solījumu, ka viņa varēs runāt spāņu valodā gan vārdos, gan garā.
„Ārpus tempļa es īsti nevaru daudz sarunāties spāniski,” viņa stāsta. „Taču Tā Kunga namā man tas padodas daudz vieglāk.”
Arī pēc atgriešanās no misijas, apmeklējot Ogdenas Jūtas templī sesijas spāņu valodā, tempļa apmeklētāji uzteica viņu par viņas lielisko izrunu.
Rīkojieties, lai pieredzētu šo prieku
Prezidents Rasels M. Nelsons sacīja: „Mēs varam iedvesmoties dienām ilgi, klausoties par tempļa un ģimenes vēstures darba pieredzi, kas bijusi citiem. Taču, lai mēs tik tiešām paši pieredzētu šo prieku, mums ir kaut kas jādara.”1
Templī mūs sagaida prieks, iedvesma, kā arī pamudinājumi un apliecinājumi. Tur mēs sarunājamies debesu valodā un to saprotam, nekur citur pasaulē tā nav pieejama. Templī mēs piekļūstam atklāsmei, ko Tas Kungs vēlas mums dot, taču tikai tad, kad mēs nevis vienkārši apmeklējam templi, bet dodamies turp ar gaidām pēc atklāsmes. Tālāk ir minēti daži piemēri saņemtajām atklāsmēm:
-
Martins Gorijs no Kotdivuāras meklēja templī norādījumus attiecībā uz kādu svarīgu dzīves jautājumu un saņēma ievērojamu apstiprinājumu tam, ka viņš jau ir saņēmis atbildi uz savām lūgšanām. Šo principu Tas Kungs mācīja Oliveram Kauderijam: „Atgriezies savā prātā pie tās nakts, kad tu sauci Mani savā sirdī. … Vai Es neiedvesu mieru tavā prātā attiecībā uz šo lietu?” (Mācības un Derību 6:22, 23.)
-
Rendijs Bronsons dzīvo netālu no Peisonas Jūtas tempļa un ir aizvadījis daudzus gadus, veicot ģimenes vēstures izpēti. „Taču man ir mazaktīvs dēls, un es ne vienmēr zinu, ko viņa labā varētu darīt. Es ne tikai vienkārši pievienoju viņa vārdu tempļa lūgšanu sarakstos, bet arī sirsnīgi lūdzu templī, cenšoties uzzināt, kā es varu viņam palīdzēt. Es gūstu nelielu izpratni par to, ko es varu viņam pateikt vai ko paveikt viņa labā.”
-
„Jūs esat laba māte,” Stefānija Fakrele Hila pateica kādai nepazīstamai sievietei Loganas Jūtas templī. „Kā jūs to zināt?” jaunā māmiņa tūdaļ jautāja. Māsa Hila atbildēja: „Es pamanīju uz jūsu rokām krāsu no jūsu bērnu gleznošanas, un Svētais Gars mani mudināju jums to pateikt.” Jaunā māmiņa centās paslēpt savas rokas. Tas bija atvieglojums — tagad sajusties pieņemtai, nevis pamanāmai.
Templis nav tikai vieta, lai palīdzētu glābt mūsu priekštečus, bet tur mēs arī saņemam atklāsmes, kas mums un citiem var sniegt vadību, ejot pa derību taku. Prezidents Nelsons ir teicis: „Katram no mums ir nepieciešams nepārtraukts garīgais stiprinājums un skološanās, kas ir iespējama tikai Tā Kunga namā.”2 Šie pamudinājumi un iespaidi, ko saņemam Viņa svētajā namā, mums māca redzēt tā, kā Jēzus redz, dzirdēt tā, kā Jēzus dzird, un dzīvot tā, kā Viņš dzīvoja.
Autors dzīvo Jūtā, ASV.