Kalpošana ar žēlsirdību

Mēs varam atstāt uz cilvēku dzīvi ļoti lielu ietekmi, izrādot mīlestību dabiskā veidā.

Attēls

placeholder altText

How Dorcas Helped the Poor [Kā Stirna palīdzēja nabadzīgajiem], Klasisko Bībeles mākslas darbu kolekcija / licencējis GoodSalt.com

Žēlsirdības piemērs

Tabita (pazīstama arī ar vārdu Stirna) bija Jēzus Kristus mācekle, kura dzīvoja Jopē. Viņa tautā bija zināma kā „labdare un nabagu apdāvinātāja” (Apustuļu darbu 9:36). Viņa bija visu mīlēta, jo ļoti daudz paveica citu labā aiz savas mīlestības. Gluži kā Glābējs, viņa bija veltījusi savu dzīvi kalpošanai. Savas prasmes un talantus viņa izmantoja, pozitīvi ietekmējot cilvēkus savā apkārtnē.

Viena no šādām prasmēm bija mēteļu un apģērba darināšana, daļu no kā viņa ziedoja trūkumā nonākušām atraitnēm. Tie, kas saņēma no viņas dāvanas, uzskatīja viņu par Dieva sūtītu. Kad Pēteris ieradās viņu apraudzīt pēc viņas nāves, „visas atraitnes viņu apstāja, raudādamas un rādīdamas svārkus un drēbes, ko Stirna, pie tiem būdama, bija darinājusi” (Apustuļu darbu 9:39). Šis skats viņu tik ļoti aizkustināja, ka viņš uzcēla viņu no mirušajiem, kas tādējādi lika daudziem noticēt Glābējam (Apustuļu darbu 9:40–42).

Kalpošana ar žēlsirdību

Žēlsirdība ir mīlestība, ko Jēzus pret mums izjūt, un mīlestība, ko saskaņā ar Viņa gaidām būtu jāizjūt mums citam pret citu. Tā ir sava tuvākā mīlēšana kā sevi pašu (skat. Mateja 22:37–39), izturēšanās pret citiem ar tādu pašu līdzcietību, pacietību un žēlastību, kādu mēs vēlētos saņemt paši (skat. Mateja 7:12). Tā ir kalpošana citiem tā, kā to darīja Tabita, — izmantojot mums dotās dāvanas un talantus.

Mēs varam atstāt uz cilvēku dzīvi ļoti lielu ietekmi, izrādot mīlestību dabiskā veidā, pat ar ļoti vienkāršiem darbiem. Ja jums ir talants šūšanā, tas varētu būt jūsu kalpošanas veids, taču varbūt jums labāk padodas darboties ar zāles pļāvēju nekā ar šujmašīnu. Iespējams, jūsu talants ir mācēt patiesi uzklausīt un atrasties līdzās kā īstenam draugam.

Žēlsirdības attīstīšana

Kā mēs varam attīstīt Kristum piemītošu īpašību — žēlsirdību?

Žēlsirdība ir dāvana, ko Debesu Tēvs pasniedz visiem patiesajiem Jēzus Kristus sekotājiem. „Lūdziet Tēvu ar visu savas sirds spēku, lai jūs varētu tikt piepildīti ar šo mīlestību” (Moronija 7:48).
Mormons mācīja, kas ir žēlsirdība: „Un žēlsirdība pacieš daudz un ir laipna, un neskauž, un nav uzpūtīga, nemeklē savu labumu, nav viegli aizkaitināma, nepiemin ļaunu un nepriecājas par nekrietnību, bet priecājas par patiesību, panes visu, tic visam, cer uz visu, iztur visu” (Moronija 7:45). Tie nav tikai veidi, kā paust mīlestības pilnās sajūtas; tās ir saistītās īpašības, kas palīdzēs vairot mūsu mīlestību, ja mēs šīs īpašības attīstīsim.
Attīstot iejūtību, mēs iegūsim žēlsirdību.¹ Cenšoties izprast citus cilvēkus, mēs sniedzam žēlsirdībai lielāku iespēju augt. Tiecieties uzdot jautājumus izpalīdzīgā un mīlošā veidā un tad klausieties ar pacietību un izpratni.
Pielietojiet žēlsirdību. Sniedziet savu laiku un citus resursus, tai skaitā piedošanu, tiem, kam tā ir nepieciešama. Prezidents Tomass S. Monsons (1927–2018) mācīja: „Piedošanai vajadzētu iet roku rokā ar mīlestību. … Citu vainošana neļauj mūsu brūcēm sadzīt. Tikai piedošana spēj dziedināt.”²