„Pārmaiņas, ko vēlamies un nevēlamies piedzīvot”, Liahona, 2023. g. jūlijs.
Jaunajiem pieaugušajiem
Pārmaiņas, ko vēlamies un nevēlamies piedzīvot
Kāds ir jūsu ilgtermiņa mērķis? Ja zināt, kādu mērķi vēlaties sasniegt, jūs būsiet gatavi, pat sajūsmināti veikt savā dzīvē pārmaiņas.
Vai jums kādreiz ir nācies veikt pārmaiņas, kuru īstenošanai pietrūka motivācijas? Vai veikt negaidītas izmaiņas?
Pirms 15 gadiem ārsts man paziņoja, ka man ir jāmaina savs dzīvesveids: „Sāc piekopt aktīvāku dzīvesveidu, vai arī tu nedzīvosi ilgu mūžu,” viņš man pateica. Es nopietni uztvēru viņa brīdinājumu. Es nolēmu sākt skriet.
Lai padarītu veiksmīgākas šīs pārmaiņas, man vajadzēja paturēt prātā ilgtermiņa mērķi, jo, ja es redzētu tikai īstermiņa mērķi, es nekur tālu netiktu.
Mans ilgtermiņa mērķis ir katru gadu noskriet vienu maratonu. Šis mērķis man palīdz katru dienu piecelties un skriet, jo es zinu, ka kādā konkrētā dienā nākamgad man būs jānoskrien 42,2 km (26,2 jūdzes). Es sistemātiski trenējos un katru nedēļu sasniedzu savus īstermiņa mērķus, jo zinu, ka tie mani sagatavo maratona dienai.
Dažkārt man parādās šķēršļi, kas mani attur, piemēram, laikapstākļi. Dažreiz laukā ir pārāk karsti vai auksti, vai citās reizēs līst lietus. Tādās reizēs man ir jāskrien mājās uz trenažiera, lai gan es daudz labprātāk skrietu laukā uz ielas. Traumas arī mēģina mani aizkavēt. Iespējams, es pietiekami labi neizstaipīju muskuļus pirms skrējiena un tamdēļ traumēju cīpslu. Vai, iespējams, tā nemaz nav mana vaina, ka guvu ievainojumu. Taču, neskatoties uz apstākļiem, es zinu, ka nevaru padoties, jo nākamgad es skriešu maratonu. Tādos gadījumos es veicu savos treniņos izmaiņas. Es izveseļojos un atsāku skriešanu.
Skriešana man ir daudz ko mācījusi par evaņģēliju. Mums visiem ir ilgtermiņa evaņģēlija mērķis — izturēt līdz galam un sasniegt paaugstināšanu. Taču mēs nospraužam arī īstermiņa mērķus, piemēram, iknedēļas Svētā Vakarēdiena pieņemšana baznīcā, kas palīdz mums sasniegt ilgtermiņa mērķi. Mēs gūstam garīgās traumas, kad pieļaujam kļūdas. Taču mēs nepadodamies. Mēs nožēlojam grēkus un atgriežamies atpakaļ uz mūsu kursa. Vienīgais veids, kā mēs varam sasniegt mūsu ilgtermiņa mērķi, — pa ceļam veicot nelielas izmaiņas, kas palīdz mums ieturēt pareizo virzienu.
Izvēle mainīties
Vairāk nekā desmit gadus es biju strādājis par vecāko viceprezidentu „Walmart” veikalu tīklā Brazīlijā. Mana ģimene bija finansiāli nodrošināta, man patika mans darbs, un dzīve bija laba. Taču šis darbs no manis prasīja ļoti daudz. Man bija daudz jāceļo, kas traucēja manām ģimenes attiecībām un Baznīcas aicinājumam. Pēc 11 vai 12 gadiem tas bija kļuvis par daudz.
Mēs ar sievu apspriedāmies un nolēmām, ka man ir jāaiziet prom no darba. Mēs pārrunājām mūsu lēmumu ar bērniem un kopā nospriedām: „Mums ir pienācis laiks veikt pārmaiņas.”
Aizejot prom no darba, es piedzīvoju kritumu no viceprezidenta uz bezdarbnieka statusu. Pagāja gandrīz gads, līdz es atradu un pieņēmu citu darba piedāvājumu. Kad beidzot iekārtojos darbā kādā mazā nekustamo īpašumu kompānijā ASV, mani pārņēma labas sajūtas. Šis darbs ļāva man veltīt vairāk laika patiesi nozīmīgām lietām.
Taču citi cilvēki man teica, ka tas ir neprāts. Kāpēc aiziet prom no stabila darba uz kaut kādu nekustamo īpašumu kompāniju, par kuru neviens pat neko nebija dzirdējis? Un turklāt vēl pārcelties uz ASV, kas atradās pasaules otrā malā!
Viņiem bija taisnība par to, ka mēs grasījāmies īstenot milzīgas pārmaiņas. Taču viņi kļūdījās tajā ziņā, ka tā bija slikta izvēle.
Mums bija nepieciešama liela ticība, lai mainītu darbu un pārceltos uz jaunu valsti, taču Tas Kungs par mums parūpējās. Man bija vairāk laika, lai pildītu savus vīra, tēva un bīskapijas locekļa pienākumus.
Es ticu, ka pārmaiņas ir obligātas, lai sasniegtu mūsu potenciālu. Mēs nekad nekļūsim par tiem, kādus Debesu Tēvs mūs ir iecerējis, ja piekopsim nemainīgu dzīvesveidu. Un mēs sākam līdzināties Viņam, kad ar ticību veicam apzinātas pārmaiņas.
Piespiedu pārmaiņas
Mana ģimene piedzīvoja vēl kādas lielas pārmaiņas, kad mans jaunākais brālis gāja bojā autoavārijā. Mēs to neizvēlējāmies un negribējām viņam un mums šādu likteni, un pat pēc 10 gadiem tas joprojām sāp. Piespiedu pārmaiņas nekad nav vieglas.
Taču arī tās pārmaiņas, kuras neizvēlamies, var kļūt par iespējām vairot mūsu ticību Debesu Tēvam un Jēzum Kristum. Ir viegli būt uzticīgiem, kad dzīvē viss notiek pēc mūsu prāta. Bet vai mēs spējam saglabāt ticību un turpināt ceļu, kad pārmaiņas mums nav pa prātam?
Laulības šķiršana, neauglība, bezdarbs, slimība un citas tamlīdzīgas pieredzes nav tas, uz ko mēs ceram un ko plānojam. Tās var raisīt mūsos sajūtas, ka mēs zaudējam savā dzīvē kontroli. Taču tā tas īsti nav — arī apstākļos, kurus neizvēlējāties, jūs joprojām varat kaut ko kontrolēt. Jūs varat nospraust mazus mērķus, pat ja šis mērķis ir — izturēt vēl vienu dienu. Jūs to varat! Jūs to visu varat panest ar pacietību! (Skat. Almas 38:4.)
Jāzeps no Ēģiptes tam ir nevainojams piemērs. Viņa dzīve bija pilna ar piespiedu pārmaiņām, viņš divreiz zaudēja savu brīvību! (Pirmo reizi, kad brāļi pārdeva viņu verdzībā, un otro — kad Potifars ielika viņu cietumā.) Taču Jāzeps nesaļima savu nevēlamo vai neplānoto apstākļu dēļ. Viņš pielāgojās un, pateicoties savām pieredzēm, auga. Un beigās viņš izglāba savu ģimeni un visu tautu. Tas Kungs visu šo laiku veidoja viņa personību un viņu sagatavoja (skat. 1. Mozus 37.–46. nod.).
Ir grūti būt pacietīgam, kad piespiedu pārmaiņas izjauc mūsu plānu, taču atcerēsimies, ka ilgtermiņa mērķis ir — sasniegt paaugstināšanu. Debesu Tēvs zina, kas mums ir nepieciešams, lai tur nokļūtu: „Jūs neesat spējīgi tagad izturēt Dieva klātbūtni, nedz eņģeļu kalpošanu; tādēļ turpiniet pacietībā, līdz jūs tapsit pilnīgi” (Mācības un Derību 67:13).
Pārmaiņas mums palīdz kļūt līdzīgiem Glābējam
Debesu Tēvs jūs mīl un vēlas, lai jūs gūtu panākumus. Viņš vēlas, lai jūs būtu laimīgi. Un Viņš jums ir izklāstījis ieceri, lai sasniegtu šos abus mērķus.
Kad es laicīgo dzīvi saredzu tā, kā tā ir paredzēta, proti, lai saņemtu apmācību, pārmaiņas manā dzīvē iegūst lielāku nozīmi. Pārmaiņas palīdz sasniegt manu ilgtermiņa mērķi, proti — kļūt līdzīgam manam Glābējam Jēzum Kristum. Es zinu, ka Debesu Tēvam ir tāds pats mērķis attiecībā uz mani un visiem Viņa bērniem. Gluži kā mans ārsts, kurš redzēja, ka man ir jāveic pārmaiņas, lai uzlabotu manu veselību, tieši tāpat Dievs skaidri redz tās pārmaiņas, kas mums ir jāīsteno, lai līdzinātos Viņam. Viņš mūs atbalsta un sniedz mums resursus, piemēram, Svētos Rakstus, vietējās sanāksmes, mūsdienu praviešus, kas palīdzēs mūsu uzdevumā mainīties uz labo pusi.
Smagākajās dienās — tad, kad ir grūti izkāpt no gultas un uzvilkt savus skriešanas sporta apavus, kad zināt, ka ir jānožēlo grēki, vai kad jums sagādā grūtības kādas negaidītas pārmaiņas, — mēs sev atgādinām par Dieva bezgalīgo mīlestību un Viņa vēlmi — lai mēs būtu vēl laimīgāki, nekā esam tagad.
Šis atgādinājums mums sniedz spēku veikt tās pārmaiņas, uz kurām mūs mudina Svētais Gars. Un tas mums palīdz paļauties uz to, ka negaidītās pārmaiņas, ko esam spiesti veikt, ir daļa no Viņa ieceres mūsu lielākajai laimei.