„Vai tu tici Dievam?”, Liahona, 2023. g. jūlijs.
Pēdējo dienu svēto balsis
Vai tu tici Dievam?
Kad mana draudzene dalījās savās raizēs, pār mani nāca apskaidrība.
Keitijas Dokrilas ilustrācija
Bērnībā es nekad neapšaubīju evaņģēlija patiesumu. Taču, sasniedzot pusaudžu gadus, es sāku sev jautāt, vai man tiešām ir liecība, vai arī es vienkārši pieņemu to, kam tic mani vecāki un draugi. Es lūdzu, lai varētu uzzināt, vai evaņģēlijs ir patiess.
Neskatoties uz manām šaubām, kāda jauniete, ko satiku vietējā koledžā, man pateica, ka viņai šķiet, ka es saprotu savu dzīves nolūku un virzību.
„Vai tu tici Dievam?” viņa man jautāja.
Es atbildēju apstiprinoši un pastāstīju, ka mana Baznīca māca par mūsu attiecībām ar Dievu un dzīves mērķi. Es arī viņai pastāstīju par pravieti Džozefu Smitu un Atjaunošanu. Viņa uzmanīgi klausījās.
Nākamajā svētdienā baznīcā es savai draudzenei paņēmu brošūras par Džozefu Smitu un glābšanas ieceri. Pēc tam, kad viņa bija tās izlasījusi un sāka lasīt Mormona Grāmatu, es viņu atvedu uz baznīcu.
Vēlāk viņa man pastāstīja, ka viņai ar brāli bija ļoti tuvas attiecības. Viņš bija kaskadieris, kurš veica trikus gaisā vietējos priekšnesumos. Nelaimīgā kārtā iepriekšējā vasarā, pirms mēs iepazināmies, viņš kāda priekšnesuma laikā gāja bojā. Viņa nāve viņu satrieca, un viņa bija noraizējusies par savu brāli, jo viņš apgalvoja, ka bija agnostiķis. Viņa bija lūgusi Dievu par to, lai uzzinātu, kāda ir viņa situācija un stāvoklis Dieva priekšā.
Kad viņa dalījās savās raizēs, pār mani nāca apskaidrība. Tā sajūta atgādināja tīro patiesību un gaismu. Es sapratu, ka mūsu tikšanās nebija nejaušība. Dievs sadzirdēja un atbildēja uz šīs jaunietes salauztās sirds lūgšanu.
Pazemībā es uzzināju, ka Debesu Tēvs mani pazina un uzskatīja par cienīgu būt par darbarīku Savās rokās, atbildot uz šīs jaunietes lūgšanu. Es sapratu Viņa diženo gudrību, ar šīs pieredzes palīdzību atbildot arī uz manu lūgšanu par to, vai evaņģēlijs ir patiess.
Pēc sagatavošanās es sakravāju savas somas, lai piedzīvotu savas dzīves divus labākos gadus. Tajā pašā laikā mana draudzene kopā ar savu māsu piedalījās pārrunās ar misionāriem. Viņas abas pievienojās Baznīcai un pēc tam kalpoja katra savā misijā. Kad atgriezos no misijas, mana draudzene man palūdza veikt tempļa priekšrakstu par viņas brāli.
Es zinu, ka Dievs uzklausa un atbild uz sirsnīgām lūgšanām, taču dažkārt tādā laikā vai veidā, kādā mēs neesam gaidījuši.