Reģiona vadītāja vēstījums
Pateicības spēks
2020. gada rudenī Covid pandēmija bija nospiedusi pasauli uz ceļiem. Tas noteikti zināmā mērā ietekmēja ikvienu no mums.
Ņemot vērā manu darbību kultūras un tūrisma nozarē, pandēmija bija nopietns izaicinājums manā profesionālajā karjerā. Tāpēc es biju cerību pilns, uzzinot, ka mūsu mīļotais pravietis, prezidents Rasels M. Nelsons, 2020. gada 20. novembrī ir ieplānojis sacīt īpašu uzrunu auditorijai visā pasaulē.
Savas uzrunas sākumā prezidents Nelsons pastāstīja par dažiem izaicinājumiem, ar kuriem viņš ir saskāries savas dzīves laikā, un pauda lielas bažas par pandēmiju. Pēc tam viņš teica:
„Tomēr pastāv kāds pretlīdzeklis, kas var šķist gluži pārsteidzošs, jo tas ir pretrunā mūsu dabiskajām izjūtām. Taču tā efektivitāti ir apstiprinājuši gan zinātnieki, gan ticīgi vīrieši un sievietes.
Es runāju par pateicības dziedinošo spēku.”1
Prezidents Nelsons aicināja mūs izmantot sociālos medijus kā savu personīgo pateicības dienasgrāmatu un ikdienas lūgšanās pateikties Dievam par neskaitāmajām svētībām mūsu dzīvē.
Es pielietoju viņa ieteikto „terapiju” un jutu, ka tā man palīdz šajā grūtajā laikā gūt dziedinājumu, kā arī saglabāt dzīvesprieku un ticību.
Mana pilnlaika misija ir viena no lielākajām svētībām manā dzīvē. Šajā laikā es iepazinos ar daudziem cilvēkiem visdažādākajās dzīves situācijās. Šķita, ka dažiem ir viss, kas nepieciešams laimīgai dzīvei. Es sastapu arī tādus cilvēkus, kuri dzīvoja lielā nabadzībā, cieta no smagām slimībām un saskārās ar citām problēmām, taču bija priekpilni. Domājot par saviem novērojumiem, es sapratu, ka tie, kas izstaroja prieku pat grūtos apstākļos, vienmēr bija arī pateicīgi. Es sapratu, ka pateicība ir atslēga šī prieka iegūšanai.
Tad kā mēs varam attīstīt savā sirdī lielāku pateicību?
Mums ikdienā ir nepieciešami regulāri brīži, lai paņemtu pauzi un būtu mierā. Prezidents Nelsons ir teicis: „Laiks klusumā ir svēts laiks — tas ir laiks, kas veicina personīgās atklāsmes saņemšanu un iedveš mieru.”2
Šajos klusajos brīžos mēs varam atvērt savas acis, ausis un īpaši sirdis, lai redzētu, cik ļoti mūsu Debesu Tēvs mūs mīl un bagātīgi svētī. Tad mēs spējam saskatīt, ka patiesībā katrs mūsu dzīves mirklis ir Dieva dāvana. Tas piepildīs mūs ar prieku un pateicību un palīdzēs mums arvien vairāk uztvert pat nepatīkamās, sāpīgās dzīves pieredzes kā iespējas iemācīties ko jaunu, personīgi pilnveidoties un attīstīt Kristum piemītošās īpašības.
Ja mūsu sirds ir pateicības pilna, mēs dabiski izjutīsim vēlmi dalīties ar citiem tajā, kas mums sagādā prieku.
Pateicība nav tikai atslēga uz personīgo prieku. Tā arī motivē mūs būt par svētību citiem un mainīt pasauli uz labu.
Es esmu dziļi pateicīgs savam Debesu Tēvam par bagātīgajām svētībām savā dzīvē, īpaši par manu ģimeni un līdzās esošajiem gādīgajiem cilvēkiem. Es pateicos Viņam par diženo laimes ieceri un par manu Glābēju Jēzu Kristu. Viņš mums ir brīnišķīgs pateicības piemērs, jo Viņš nemitīgi pauda pateicību Savam Tēvam. Sekosim Viņa piemēram un izmantosim katru iespēju pateikties Dievam un mums līdzās esošajiem cilvēkiem par visu labo mūsu dzīvē. Cik tas būtu brīnišķīgi, ja mēs savās ikdienas lūgšanās pirmkārt un galvenokārt izteiktu pateicību!
Es vienmēr esmu pateicīgs Jēzum Kristum. Viņš mums parādīja, kā dzīvot. Viņš ir sniedzis mums atbildes uz lielajiem dzīves jautājumiem. Viņš īstenoja Izpirkšanu, dodot mums iespēju atgriezties pie mūsu Debesu Tēva.
Viņš ir mana cerība. Es dodu Viņam visu savu sirdi.