12.stunda

Brīnumi Palestīnā

Ievads

„[Jēzus Kristus] staigāja pa Palestīnu, dziedināms slimos, darīdams aklos redzīgus un atmodinādams mirušos” („Dzīvais Kristus — apustuļu liecība”, Ensign vai Liahona, 2000. g. apr., 2. lpp.). Brīnumi bija svarīga daļa no Glābēja līdzjūtīgās, laicīgās kalpošanas, taču tie arī bija par pierādījumu Viņa spēkam un pilnvarām un darīja ticamu Viņa apgalvojumu, ka Viņš bija Mesija. Ticot Jēzum Kristum, arī mēs varam pieredzēt Glābēja mīlestību, līdzjūtību un spēku brīnumu veidā.

Papildu lasāmviela

Dalins H. Oukss, „Miracles”, Ensign, 2001. g. jūn., 6.–17. lpp.
Sidnija S. Reinoldsa, „A God of Miracles”, Ensign, 2001. g. maijs, 12.–13. lpp.

Ieteikumi stundas pasniegšanai

Marka 1:39–42; 2:1–12; 5:1–8, 19, 22–43; 8:1–9; Lūkas 7:11–15; 3. Nefija 17:5–9

Glābējs darīja brīnumus Savas laicīgās kalpošanas laikā

Uz tāfeles uzrakstiet šādas frāzes: apklusināja jūru, atdzīvināja mirušos un izdzina ļaunos garos. Pajautājiet studentiem, kurš no šiem trim Glābēja veiktajiem brīnumiem, viņuprāt, ir vislielākais. Pēc tam, kad studenti ir atbildējuši, sarakstam uz tāfeles pievienojiet radīja Zemi un pajautājiet, kurš ir vislielākais. Atkārtojiet šo aktivitāti, sarakstam pievienojot pievērsa ticībai cilvēku dvēseles un visbeidzot cieta un nomira par mūsu grēkiem.

Pajautājiet studentiem, kā viņi definētu vārdu brīnums. Pēc tam, kad studenti ir atbildējuši, parādiet šo definīciju un lūdziet studentu to skaļi nolasīt:

„[Brīnums ir] ārkārtējs Dieva spēka izraisīts notikums. Brīnumi ir svarīga Jēzus Kristus darba daļa. Tie ietver dziedināšanu, mirušo atdzīvināšanu un augšāmcelšanos. Brīnumi ir daļa no Jēzus Kristus evaņģēlija. Lai brīnumi varētu tikt rādīti, ir nepieciešama ticība” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Brīnums”; scriptures.lds.org).

Kādus vēl brīnumus Jēzus darīja Savas laicīgās kalpošanas laikā? (Uzrakstiet studentu atbildes uz tāfeles.)
Kāpēc ir svarīgi apzināties, cik tālejošs ir Glābēja spēks?

Uzrakstiet uz tāfeles šīs Svēto Rakstu norādes un aiciniet studentus izvēlēties vienu un to izstudēt: Marka 1:40–42; Marka 5:1–8, 19; Marka 8:1–9; Lūkas 7:11–15 un 3. Nefija 17:5–9. Lūdziet viņus noteikt izlasītajā rakstvietā Glābēja paveikto brīnumu un to, kā tas atklāj Viņa spēku. Pēc pietiekama laika pārrunājiet šos jautājumus:

Par kādu brīnumu jūs izlasījāt un kā tas atklāj Glābēja spēku?
Kā sapratne par Glābēja spēku brīnumu darīšanai palīdz jums ticēt Viņam? (Kad studenti atbild, jūs varētu norādīt, ka daudzus gadsimtus pirms Glābēja dzimšanas pravieši pareģoja, ka Viņš darīs brīnumus Savas laicīgās kalpošanas laikā [skat. 1. Nefija 11:31; Mosijas 3:5–6]. Šīs zināšanas palīdzēja tiem, kas dzīvoja pirms Viņa dzimšanas, stiprāk ticēt Viņam.)

Aiciniet studentus vēlreiz apskatīt izstudēto rakstvietu un noteikt formulēto iemeslu, kāpēc Jēzus veica šo brīnumu. Pārrunājiet šādus jautājumus:

Kāds bija formulētais iemesls, kāpēc Glābējs izdarīja brīnumu, par kuru jūs izlasījāt? (Ļaujiet vairākiem studentiem atbildēt. Glābēja līdzjūtība ir minēta katrā piemērā. Pasakiet studentiem, ka, mācoties Svētajos Rakstos noteikt paraugus un tematus, piemēram, kā šo, viņi padziļinās savas zināšanas par Svētajiem Rakstiem.)
Kā šie brīnumi atklāj Glābēja līdzjūtību?
Ko tas maina, ja zinām, ka Glābējs dažreiz darīja brīnumus Savas lielās līdzjūtības dēļ? (Kad studenti atbild, uzsveriet, ka, izrādot ticību Jēzum Kristum, mēs varam saņemt Viņa lielo spēku un sajust Viņa līdzjūtību pret mums.)

Noslēdziet šo stundas daļu, lūdzot studentu nolasīt Apustuļu darbi 10:38, kamēr pārējie audzēkņi seko līdzi savos Svētajos Rakstos. Tad pajautājiet studentiem:

Ko nozīmē tas, ka Jēzus dziedināja „visus velna nomāktos”? (Šī frāze varētu attiekties uz Jēzus brīnumiem, kad viņš izdzina ļaunos garus, kā arī uz pašu lielāko brīnumu — garīgo dziedināšanu, ko Jēzus veica to labā, kas bija grēka nomākti. Norādiet: lai arī fiziskā dziedināšana bija Glābēja kalpošanas svarīga daļa, tās sekas bija laicīgas. Garīgās dziedināšanas svētība bija — un ir — mūžīga.)

Marka 2:1–12; 5:22–43

Ticība Jēzum Kristum ienes brīnumus mūsu dzīvē

Pasakiet studentiem: lai arī ir svarīgi zināt, ka Jēzus darīja brīnumus, kad „Viņš staigāja pa Palestīnu” („Dzīvais Kristus — apustuļu liecība”, 2. lpp.), svarīgāk ir zināt, ka Viņš turpina darīt brīnumus mūsdienās. Lūdziet studentus klusībā izlasīt Etera 12:12, 18 un tad uzrakstīt evaņģēlija principu, ko viņi uzzina no šiem pantiem. Aiciniet vairākus studentus dalīties ar pārējiem audzēkņiem, ko viņi ir pierakstījuši. (Atbildēm vajadzētu saturēt šādu patiesu principu: Kad mēs izrādām ticību Jēzum Kristum, mēs varam pieredzēt Viņa brīnumaino spēku savā dzīvē.)

Lai palīdzētu studentiem izpētīt šo patiesību, uz tāfeles uzrakstiet šīs Svēto Rakstu norādes: Marka 2:1–12; Marka 5:22–24, 35–43 un Marka 5:25–34. (Piezīme. Jūs varētu norādīt, ka šīs rakstvietas satur vēl vienu parauga vai temata ilustrāciju Svētajos Rakstos.) Sadaliet audzēkņus trijās daļās. Uzdodiet katrai grupai izlasīt vienu no rakstvietām un sameklēt, kā tika izrādīta ticība Jēzum Kristum. Pēc pietiekama laika pajautājiet:

Kādus pierādījumus ticībai Jēzum Kristum jūs atradāt?

Iedodiet katram studentam izdales materiālu „Slimo dziedināšana”.

Slimo dziedināšana

Elders Dalins H. Oukss no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja, ka ir nepieciešama ticība, lai notiktu brīnumi:

„Lai dziedinātu ar debesu spēkiem, ir nepieciešama ticība. Mormona Grāmatā pat ir mācīts: „Ja nebūtu ticības starp cilvēku bērniem, Dievs nevarētu darīt brīnumus starp tiem.” (Etera 12:12) [skat. arī 1. Nefija 7:12; M&D 35:9.] Kādā nozīmīgā runā par kalpošanu slimajiem prezidents Spensers V. Kimbals teica: „Vajadzība pēc ticības bieži vien ir nepietiekami novērtēta. Slimais un viņa ģimene, šķiet, bieži paļaujas tikai uz priesterības spēku un dziedināšanas dāvanu, kas, atbilstoši viņu cerībai, ir kalpojošajiem brāļiem, tomēr lielāka atbildība gulstas uz to, kas tiek svētīts. … Nozīmīgākais elements ir slimā cilvēka ticība, kad šis cilvēks ir pie samaņas un atbildīgs. Skolotājs tik bieži atkārtoja: „Tava ticība tev palīdzējusi” [Mateja 9:22], ka tas gandrīz kļuva par piedziedājumu” [„President Kimball Speaks Out on Administration to the Sick”, New Era, 1981. g. okt., 47. lpp.].” („Healing the Sick” (Slimo dziedināšana), Ensign vai Liahona, 2010. g. maijs, 49. lpp.)

Elders Dalins H. Oukss mums arī atgādināja, ka svarīgs priekšnoteikums tam, lai mums būtu ticība, ir gatavība pieņemt Dieva gribu:

„Kad mēs pielietojam neapšaubāmo Dieva priesterības spēku un turam dārgu Viņa solījumu, ka Viņš dzirdēs ticības lūgšanu un atbildēs uz to, mums vienmēr ir jāatceras, ka ticība un priesterības dziedinošais spēks nevar dot rezultātu, kas būtu pretrunā ar Tā gribu, kuram šī priesterība pieder. Šis princips ir mācīts atklāsmē, kas nosaka, ka Baznīcas elderi uzliks rokas slimajiem. Tas Kungs apsola, ka „tas, kam ir ticība Manī tikt dziedinātam un nav nolemts nāvei, tiks dziedināts” (M&D 42:48; uzsvērums pievienots). Līdzīgi, citā mūsdienu atklāsmē Tas Kungs paziņo, ka tad, kad kāds „lūdz atbilstoši Dieva gribai, … tas tiek darīts tieši tā, kā viņš lūdz” (M&D 46:30) [skat. arī 1. Jāņa 5:14; Helamana 10:5].

No šī visa mēs mācāmies, ka pat Tā Kunga kalpi, pielietojot Viņa dievišķo spēku situācijā, kad ir pietiekami ticības dziedināšanai, nevar dot tādu priesterības svētību, kas liktu slimajam tikt dziedinātam, ja Tas Kungs nevēlas, lai persona tiktu dziedināta.

Būdami Dieva bērni, zinot Viņa lielo mīlestību un Viņa galīgās zināšanas par to, kas ir vislabākais mūsu mūžīgajai labklājībai, mēs uzticamies Viņam. Pirmais evaņģēlija princips ir ticība Tam Kungam, Jēzum Kristum, un ticība nozīmē paļaušanos. Es sajutu šo paļaušanos runā, ko mans brālēns teica kādas pusaudžu meitenes bērēs, kas bija nomirusi no smagas slimības. Viņš teica šādus vārdus, kas vispirms mani pārsteidza un tad iedvesmoja: „Es zinu, ka tā bija Tā Kunga griba, ka viņa nomira. Viņai bija laba medicīniskā aprūpe. Viņa saņēma priesterības svētības. Viņas vārds bija lūgšanu sarakstā — templī. Simtiem lūgšanu tika teiktas par viņas atveseļošanos. Un es zinu, ka šajā ģimenē ir pietiekami ticības, lai viņa tiktu dziedināta, ja vien tā nebūtu bijusi Tā Kunga griba — paņemt viņu mājās šajā laikā.” Es sajutu tādu pašu paļāvību vārdos, ko teica kādas citas lieliskas meitenes tēvs, kuras dzīvību bija paņēmis vēzis viņas pusaudžu gados. Viņš paziņoja: „Mūsu ģimenes ticība ir Jēzū Kristū, un tā nav atkarīga no laicīgā iznākuma.” Man šīs mācības izklausās patiesas. Mēs darām visu, ko spējam, lai dziedinātu mīļu cilvēku, un tad paļaujamies uz To Kungu, lai arī kāds būtu iznākums” („Healing the Sick” (Slimo dziedināšana), Ensign vai Liahona, 2010. g. maijs, 50. lpp.).

Lai palīdzētu studentiem saprast nepieciešamību pēc ticības brīnumu veikšanā, lūdziet kādu studentu skaļi nolasīt pirmo apgalvojumu izdales materiālā, ko teicis elders Dalins H. Oukss no Divpadsmit apustuļu kvoruma. Tad pajautājiet:

Kādus svarīgus patiesus principus par ticību mācīja elders Oukss?

Lai gūtu papildu ieskatu, varat nolasīt vai pastāstīt saviem vārdiem otro apgalvojumu, ko teicis elders Oukss, izdales materiālā. Jūs varētu minēt, ka elders Oukss izteica šos apgalvojumus priesterības nesējiem. Pārrunājiet šādus jautājumus:

Kas, pēc eldera Ouksa teiktā, tiek prasīts no mums, kad ticībā lūdzam, lai notiktu brīnums?
Kāpēc ir svarīgi atcerēties, ka tam, ko cenšamies iegūt, ir jābūt saskaņā ar Debesu Tēva gribu?

Lieciniet, ka brīnumi joprojām notiek mūsdienās. Dalieties šajā apgalvojumā, ko teicis elders Dalins H. Oukss no Divpadsmit apustuļu kvoruma:

„Brīnumi notiek katru dienu mūsu Baznīcas darbā un Baznīcas locekļu dzīvē. Daudzi no jums ir liecinieki brīnumiem, varbūt pat vairāk, nekā jūs spējat nojaust” („Miracles”, Ensign, 2001. g. jūn., 6. lpp.).

Kāpēc, jūsuprāt, mēs ne vienmēr atpazīstam brīnumus, kas notiek mūsu dzīvē? (Kad studenti atbild, jūs varētu norādīt, ka tikai daži brīnumi ir saistīti ar iespaidīgām Tā Kunga spēka izpausmēm. Daudzi brīnumi ir salīdzinoši mazi un notiek privāti. [Skat. Sidnija S. Reinoldsa, „A God of Miracles”, Ensign, 2001. g. maijs, 12.–13. lpp.])
Ko šie mazie, privātie brīnumi atklāj par Debesu Tēva un Jēzus Kristus interesi par mums?
Kādus „mazu” vai „ikdienas” brīnumu piemērus jūs varat nosaukt? (Ja neviens neatbild, jūs varētu pastāstīt par dažiem brīnumiem, ko minēja māsa Sidnija S. Reinoldsa no Sākumskolas vispārējā prezidija savā runā „A God of Miracles” [Ensign, 2001. g. maijs, 12.–13. lpp.].)

Lūdziet studentus atbildēt uz šo jautājumu rakstveidā:

Ko jūs varētu darīt, lai labāk atpazītu Tā Kunga brīnumus un sajustu lielāku pateicību par Tā Kunga brīnumiem — gan maziem, gan lieliem — savā dzīvē?

Mudiniet studentus ar lūgšanu apdomāt, kā viņi varētu rīkoties saskaņā ar to, ko ir uzrakstījuši. Noslēdziet stundu, pajautājot, vai kāds no jūsu studentiem vēlētos dalīties savā liecībā par Glābēju un mīlestību, ko viņi ir sajutuši no Viņa un ko izjūt pret Viņu.

Studentu lasāmviela

Marka 1:39–42; 2:1–12; 5:1–8, 19, 22–43; 8:1–9; Lūkas 7:11–15; 1. Nefija 11:31; Mosijas 3:5–6; 3. Nefija 17:5–9.
Sidnija S. Reinoldsa, „A God of Miracles”, Ensign, 2001. g. maijs, 12.–13. lpp.