13.stunda

Jēzus Kristus aicināja divpadsmit apustuļus

Ievads

Savas laicīgās kalpošanas laikā Glābējs aicināja, ordinēja un pilnvaroja divpadsmit apustuļus. Viņš piešķīra viņiem priesterības atslēgas, un viņi saņēma liecību par Viņa dievišķumu. Glābēja vadībā apustuļi palīdzēja pārvaldīt Baznīcas darbu un tika sagatavoti laikam, kad Viņa vairs nebūs uz Zemes. Šajā stundā ir apskatītas Glābēja priesterības pilnvaras un tas, kā Viņš sagatavoja apustuļus Baznīcas vadīšanai.

Papildu lasāmviela

Boids K. Pekers, „The Twelve”, Ensign vai Liahona, 2008. g. maijs, 83.–87. lpp.
Edvards Dž. Brants, „And He Gave Some, Apostles”, Liahona, 2001. g. sept., 32.–39. lpp.

Ieteikumi stundas pasniegšanai

Mateja 10:1–8; 16:15–19; 17:1–8; Jāņa 15:16

Jēzus Kristus piešķīra priesterības atslēgas Saviem apustuļiem

Sāciet stundu, uzdodot šādus jautājumus:

Kā mēs atpazīstam cilvēkus, kuriem ir pilnvaras vadīt mūsu sabiedrībā?
Kā cilvēks, kurš dzīvoja Jēzus Kristus laikā, varēja atpazīt Viņa pilnvaras? (Iespējamās atbildes: par Viņa pilnvarām liecināja Viņa spēks, brīnumi un mācības.)

Lūdziet klases audzēkņus apdomāt šo jautājumu: „Kā, kad un no kā Glābējs saņēma Melhisedeka priesterību?” Tad dalieties tālāk dotajos apgalvojumos, ko teikuši elders B. H. Robertss (1857–1933) no Septiņdesmitajiem un elders Brūss R. Makonkijs (1915–1985) no Divpadsmit apustuļu kvoruma:

„Šajā rakstvietā [M&D 107:2–4] ir skaidri pateikts, ka Melhisedeka priesterība pastāvēja pirms dižā augstā priestera Melhisedeka, taču tai bija cits nosaukums, proti, — „Svētā priesterība pēc Dieva Dēla kārtas”. Tas ir, tā bija tā pati priesterība, tā pati priesterības kārta, kas bija Dieva Dēlam. Taču tas bija pirms Melhisedeka dienām, pirms Ābrahāma un tādējādi simtiem gadu pirms Kristus piedzimšanas pasaulē. … Tādēļ Jēzum bija tas, ko mēs tagad saucam par Melhisedeka priesterību, pirms Viņš nāca šajā pasaulē un nešaubīgi pirms pati pasaule tika izveidota, … taču, „kā, kur un no kā” Viņš to saņēma, neviens cilvēks nezina, izņemot varbūt pēdējo, proti, „no kā”. Viņam, protams, tā bija jāsaņem no Dieva” (B. H. Robertss, Improvement Era, 1908. g. maijs, 557. lpp.).

„Taču runājot par Viņa laicīgo kalpošanu, Kristus … saņēma Melhisedeka priesterību šeit, uz Zemes, un tika ordinēts augstā priestera amatā, tādējādi rādot piemēru citiem un esot visās lietās glābšanas Prototips” (Brūss R. Makonkijs, Doctrinal New Testament Commentary, 3. sēj. [1973], 157. lpp.).

Parādiet vai uzrakstiet šos jautājumus uz tāfeles un lūdziet studentus sameklēt atbildes Mateja 10:1–8 un Jāņa 15:16:

Kādas pilnvaras Jēzus Kristus piešķīra Saviem apustuļiem?
Ko viņiem bija tiesības darīt, pateicoties šīm pilnvarām?

Pēc pietiekama laika aiciniet studentus sadalīties pa divi un pārrunāt, ko viņi ir izlasījuši. Tad palūdziet dažiem studentiem dalīties savās atbildēs ar pārējiem klases audzēkņiem. Palīdziet studentiem saprast, ka Jēzus piešķīra Saviem apustuļiem priesterības pilnvaras, kas deva viņiem tiesības darīt tos pašus darbus, ko viņi redzēja Viņu darām.

Lūdziet kādu studentu skaļi nolasīt Mateja 16:15–19. Pavaicājiet:

Kā Pēteris atpazina Jēzus pilnvaras? (Caur atklāsmi, kas ir tas pats veids, kādā mūsdienu mācekļi atpazīst Viņa pilnvaras.)
Ko Jēzus apsolīja dot Pēterim?

Aiciniet vairākus studentus pa dažiem pantiem skaļi nolasīt Mateja 17:1–8. Tad pajautājiet:

Kāpēc Mozus un Ēlija parādījās Pēterim, Jēkabam un Jānim?

Lai palīdzētu studentiem atbildēt uz šo jautājumu, parādiet šos apgalvojumus, ko teikuši pravietis Džozefs Smits (1805–1844) un prezidents Džozefs F. Smits (1838–1918):

„Glābējs, Mozus un Ēlija [Elija] deva atslēgas Pēterim, Jēkabam un Jānim uz kalna, kad viņi tika pārveidoti viņu priekšā” (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits [2010], 105. lpp.).

„Pamatā priesterība ir cilvēkam dotas pilnvaras rīkoties Dieva Vārdā. Katram vīrietim, kurš tiek iecelts kādā priesterības amatā, tiek piešķirtas šīs pilnvaras.

Taču ir nepieciešams, lai viss, kas tiek veikts ar šīm pilnvarām, tiktu darīts pareizā laikā un vietā, pareizā veidā un saskaņā ar noteikto kārtību. Spēks vadīt šo darbu veido priesterības atslēgas” (Teachings of Presidents of the Church: Joseph F. Smith [1998], 141. lpp.).

Norādiet, ka Mācības un Derību 110. nodaļā mēs uzzinām, ka Mozus un Elija parādījās arī pravietim Džozefam Smitam un Oliveram Kauderijam Kērtlandes templī un piešķīra viņiem priesterības atslēgas. Šis apraksts Mācībā un Derībās palīdz mums saprast, kas notika Apskaidrošanas kalnā. Jūs varētu ieteikt, lai studenti uzraksta Mācības un Derību 110:13–16 kā norādi lappuses malā — līdzās Mateja 17:1–8.

Pārbaudiet, kā studenti sapratuši izlasīto, uzdodot šos jautājumus:

Kāpēc bija svarīgi, lai Jēzus apustuļiem būtu priesterības atslēgas? (Studenti var lietot atšķirīgus vārdus, taču viņiem vajadzētu izteikt šādu patiesību: Jēzus piešķīra priesterības atslēgas Saviem apustuļiem, lai viņiem būtu pilnvaras vadīt Baznīcu gan pirms, gan pēc Viņa nāves. Jūs varētu uzsvērt, ka no mūžības perspektīvas atslēgām ir izšķiroša nozīme kārtības izveidošanā un saglabāšanā Tā Kunga Baznīcā, tādējādi palīdzot īstenot cilvēka nemirstību un mūžīgo dzīvi.)
Kā Pētera, Jēkaba un Jāņa pieredze Apskaidrošanas kalnā palīdzēja sagatavot viņus vadīt Baznīcu pēc Glābēja nāves?

Jūs varētu paskaidrot, ka Mateja 18:18–19 mēs uzzinām, ka priesterības atslēgas tika dotas visiem Jēzus apustuļiem.

Mateja 18:21–22; 26:51–56; Marka 4:35–41; 5:25–43; 9:25–29; Lūkas 9:51–56; 24:44–48; Jāņa 13:4–17; 21:15–17

Jēzus Kristus sagatavoja Savus apustuļus Baznīcas vadīšanai

Uz tāfeles uzrakstiet šādu apgalvojumu:

Pirms Savas nāves Jēzus Kristus sagatavoja Savus apustuļus Baznīcas vadīšanai.

Tad pajautājiet:

Ko Jēzus apustuļiem vajadzēja apgūt, lai spētu vadīt Baznīcu?

Uz tāfeles uzrakstiet dažas vai visas dotās Svēto Rakstu norādes:

Uzdodiet studentiem sadalīties pa pāriem un izstudēt vienu vai divas no šīm rakstvietām, un apdomāt, kādus principus apustuļi varēja apgūt no savām pieredzēm ar Glābēju. Tad aiciniet studentus dalīties ar pārējiem audzēkņiem, ko viņi pārrunājuši. Jūs varat uzrakstīt viņu atbildes uz tāfeles. Tad uzdodiet šādus pārbaudes jautājumus:

Kāpēc apustuļiem bija svarīgi apgūt šos principus?
Kā, jūsuprāt, Glābējs ir sagatavojis kalpošanai mūsdienu apustuļus?
Kā zināšanas par to, ka Jēzus Kristus vada Savus apustuļus, palīdz jums uzticēties viņu padomam?

Apustuļu darbu 1:8, 21–22; Mācības un Derību 107:23

Mūsdienu apustuļi sniedz patiesu liecību par Jēzu Kristu

Pasakiet studentiem, ka Apustuļu darbu 1. nodaļā ir stāstīts par to, kā apustuļi pēc Glābēja augšāmcelšanās izvēlējās aizstājēju Jūdam Iskariotam. Lūdziet studentus izlasīt Apustuļu darbu 1:21–22 un noteikt, kādai prasībai jaunajam apustulim vajadzēja atbilst.

Kādas bija kvalifikācijas prasības jaunajam apustulim? (Viņš „ar [viņiem] kopā gāj[a]” un bija „[Glābēja] augšāmcelšanās lieciniek[s]”.)
Saskaņā ar 22. pantu, ko jaunais apustulis tiktu ordinēts darīt? (Jūs varētu lūgt studentus izlasīt Apustuļu darbu 1:8, lai parādītu viņiem, ka šo uzdevumu Jēzus deva visiem Saviem apustuļiem.)

Lūdziet studentus pārskatīt tālāk dotās rakstvietas un noteikt, kas tām ir kopīgs: Apustuļu darbu 2:22–24, 32; Apustuļu darbu 3:12–16; Apustuļu darbu 4:31–33 un Apustuļu darbu 5:29–32. Pēc pietiekama laika lūdziet viņus pārrunāt izlasīto. (Pārliecinieties, ka studenti saprot, ka apustuļi izpildīja savu uzdevumu — liecināt par Jēzu Kristu.)

Lūdziet studentus apdomāt, kā mūsdienu apustuļu uzdevums saskan ar agrīno apustuļu uzdevumu. Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Mācības un Derību 107:23. Tad pavaicājiet audzēkņiem:

Kāda doktrīna ir mācīta šajā pantā? (Studentiem būtu jāsaprot, ka apustuļi ir nozīmēti būt par īpašiem Kristus Vārda lieciniekiem visā pasaulē.)
Kā jūs esat redzējuši mūsdienu apustuļus pildām šo pienākumu?

Palūdziet kādu studentu skaļi nolasīt šo apgalvojumu, ko teicis prezidents Boids K. Pekers no Divpadsmit apustuļu kvoruma:

„Pēc daudzajiem gadiem, ko esmu nodzīvojis, mācījis un kalpojis, pēc miljoniem jūdžu, ko esmu ceļojis pa visu pasauli, pēc visa, ko esmu pieredzējis, ir kāda brīnišķīga patiesība, kurā es vēlos dalīties. Tā ir mana liecība par Glābēju Jēzu Kristu. …

Es liecinu, ka Glābējs dzīvo. Es pazīstu To Kungu. Es esmu Viņa liecinieks. Es zinu par Viņa lielo upuri un mūžīgo mīlestību pret visiem Debesu Tēva bērniem. Es sniedzu savu īpašo liecību visā pazemībā, taču ar pilnīgu pārliecību” („The Witness”, Ensign vai Liahona, 2014. g. maijs, 97. lpp.).

Kad jūs esat sajutuši spēku, ar kādu apustuļi ir liecinājuši par Jēzu Kristu, un kā tas ir ietekmējis jūsu liecību?
Kā jūs varat zināt, ka liecība, ko mūsdienu apustuļi sniedz par Jēzu Kristu, ir patiesa? (Studentiem būtu jānosaka šī patiesība: Caur Svēto Garu es varu zināt, ka liecība, ko pašreizējie apustuļi sniedz par Jēzu Kristu, ir patiesa.)

Aiciniet studentus izvēlēties kādu liecību par Kristu, ko sniedzis kāds mūsdienu apustulis, un ar lūgšanu noteikt kādu, ar ko viņi varētu dalīties šajā liecībā. Mudiniet viņus pašiem liecināt, ka apustuļa vēstījums ir patiess.

Studentu lasāmviela

Mateja 10:1–8; 16:15–19; 17:1–8; Apustuļu darbu 1:21–22; 2:22–24, 32; 3:12–16; 4:31–33; 5:29–32; Mācības un Derību 107:23.
Boids K. Pekers, „The Twelve”, Ensign vai Liahona, 2008. g. maijs, 83.–87. lpp.